Svētdiena, 1. septembris
Vārda dienas: Vilma, Aigars

No bada uz lombardu neiet

Druva
00:00
13.01.2009
5
200901122317164631

Cēsīs strādā trīs lombardi. “Druvas” aptaujātie “ Lombarda Cēsis” un lombarda “Unions” Cēsu filiāles vadītāji uzsvēra, ka valsts ekonomiskie apstākļi pagaidām nevairo klientu skaitu, bet šādu situāciju tuvākajā nākotnē neizslēdz.

Jau gadiem iedzīvotāji savu īpašumu, kādu vērtīgu lietu ieķīlājuši, lai atrisinātu īslaicīgas finansiālas problēmas, lombardos izveidojies jau pastāvīgo klientu loks, kuri ieķīlā mantas, tās izpērk, un dzīve turpinās. “Kur dabūt naudu, ja jums tā nepieciešama dažu minūšu laikā?” pārjautā lombardu darbinieki.

“Vienmēr klientiem saku – mēs neesam labdarības iestāde un par mūsu izsniegto kredītu ir jāmaksā procenti. Lombards uzņemas visu atbildību par kredītsaistībām, tāpēc pārsvarā aizdodam pret dārgmetālu ķīlu,” skaidroja a/s “Unions” Cēsu filiāles vadītāja Tatjana Zabirko un piebilda, ka daudziem iedzīvotājiem jāpaskaidro: “Nav jākaunas, ja radusies finansiāla problēma, tāda var rasties katram. Turklāt klients jau ieķīlā savu mantu, mēs to it kā uz mēnesi vai ilgāk nopērkam. Kad finansiālā situācija sakārtojas, tad klienti atpērk savu mantu. Procenti ir jāmaksā no aizdevuma summas katru mēnesi, jo lombards, dodot

kādam naudu, ir kreditētājs.”

Katrā lombardā procentu likme, kas ieķīlātājam jāmaksā mēnesī, aprēķinot no aizdotās summas, var atšķirties. Vidēji tā ir no 15 procentiem un augstāka.

Vai aizvien vairāk klientu izmanto lombarda pakalpojumus?

“Pagaidām neesam novērojuši, ka cilvēki nāktu un stāvētu rindā. Ir gadījumi, kad grib ieķīlāt stipri lietotu, piemēram, mobilo telefonu,

un nesaprot, kāpēc par to nemaksājam. Bet mums taču jādomā, kur mantu liksim, ja tās īpašnieks to neizpirks. Vairāk iepērkam dārgmetālu, jo tā ir stabila ķīla, un ierasti īpašnieki ķīlu arī izpērk,” sacīja Tatjana Zabirko.

“Druvu” interesēties par lombardu ikdienu pamudināja cēsnieces Ainas stāsts. Kundze, kura iztiek

no pensijas, dzīvo kopā ar dēlu, kuram nav pastāvīga algota darba, pastāstīja, ka decembrī devusies uz lombardu, devusi ķīlu, lai varētu sagaidīt nākamo pensiju – nopirkt produktus un zāles.

“Redziet, man uz pirksta gredzena līnija,” sacīja Aina un turpināja: “Atdevu zelta gredzentiņu lombardā, dabūju 13 latus un līdz pensijai izdzīvoju. Tikšu pie naudiņas, tad došos izpirkt. Viņi augstus procentus neprasa, apmēram pusotru latu pa virsu samaksāšu, noteikti ņemšu gredzenu atpakaļ.” Aina nereti siltas pusdienas bauda Cēsu zupas virtuvē un spriež, ka dzīve kļūs vēl grūtāka. “Cilvēki meklēs, kā izdzīvot. Ies ne tikai uz lombardu. Mēģinās pārdot visu, kas pašiem piederējis, lai tiktu pie kāda lieka santīma,” tā Aina.

Tajā pašā laikā lombardos saka – trūcīgi pensionāri noteikti nav mūsu pastāvīgie klienti. Varbūt pāris procenti no ieķīlātājiem esot sirmgalvji, kuri baidās par iztikšanu.

“Atceros kādu gadījumu, kad tantīte raudāja, vēlējās kaut ko ieķīlāt, lai varētu bērniem Ziemassvētkos nopirkt dāvanas. Tādu cilvēku ir ļoti žēl. Tagad grūti Cēsīs arī klājas

tiem, kas palikuši bez darba,” tā Tatjana Zabirko.

Līdzīga pieredze ir “Lombards Cēsis” un “Lombards Valmiera” vadītājam Mairim Stapulonim.

“Mūsu klienti ir ļoti dažādi, bet no sirds ir žēl to cilvēku, kuri visu mūžu strādājuši, darījuši valstij svarīgu darbu, bijuši pat augstos amatos, bet tagad viņiem jānāk un jālūdz, lai pieņemam ķīlu un aizdodam. Tas nozīmē, ka valsts, gluži tāpat kā šobrīd bankas, kuras nepārdomāti aizdeva cilvēkiem līdzekļus, tagad distancējas no atbildības,” tā Mairis Stapulonis un uzsvēra, ka vēl nav tā, ka tikai krīzes skartie nāk un ieķīlā īpašumu.

“Nāk arī uzņēmēji, lai konkrētajā brīdī varētu nokārtot kādu biznesa jautājumu, nāk celtnieki, kuri ieķīlā vienu, otru instrumentu, lai tad, kad atkal būs darbs, to izpirktu. Nāk cilvēki, kuri no mēneša ienākumiem nespēj segt kredītsaistības. Piemēram, pavisam mazlietotu mobilo telefonu ieķīlā pilngadīgi jaunieši, jo dāvanā no vecākiem jau saņēmuši līdzekļus, lai nopirktu jaunāko modeli. Jā, ir bijis gadījums – atnāk jauna ģimene un saka, ka nav iztikas bērniem. Kaut ko ieķīlā, bet pēc tam viņus redzu spēļu zālē. Man liekas, ka pagaidām šādas situācijas neraksturo dziļu krīzi, ir atsevišķi gadījumi, kad cilvēku ir ļoti žēl,” sacīja Mairis Stapulonis.

Lombardos spriež, ka vienīgais iemesls, kāpēc varētu teikt – ir krīze iedzīvotāju naudas makos – ilgāk jāgaida uz ķīlu izpirkšanu un var gadīties, ka, ja no trim televizoriem, kas ģimenei bijuši, viens atdots par ķīlu, tad klients arī netērēsies, lai to atgūtu.

Ko lombardā dara ar ķīlu? Paejot līgumā atrunātajam laikam, ķīla kļūst par preci un lombardā to realizē – bieži precei ir garantiju taloni, tā ir darba kārtībā, bet ievērojami lētāka nekā veikalā. Tajā pašā laikā lombardu vadītāji neteica, ka tagad viņu biznesam sākušies vai tuvākajā nākotnē paredzami ziedu laiki, bet neliedzās – lombardi ir bijuši un būs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Niniera ezers vairāk peldētājiem, ne makšķerniekiem

00:00
31.08.2024
113

Ninieris ir viens no sešiem Cēsu novada ezeriem, kurš iekļauts padziļinātai izpētei, to dara, veicot zinātnisko zveju un hidrobioloģisko izpēti. Ninieris ir īpašs ar to, ka atrodas tuvu Cēsīm un cilvēki ezeru intensīvi izmanto atpūtai, turklāt visos gadalaikos.  Pētījums ļaus izstrādāt koncepciju, kā turpmāk rūpēties par ezeru. Pagājušajā nedēļā ikviens interesents bija aicināts  tikties ar […]

Simtiem dzērvju uz lauka

00:00
30.08.2024
47

Raiskuma pagastā Auciema un Raiskuma ciema apkārtnē barojas lieli dzērvju bari. Par redzēto “Druvai” pastāstīja Gunta Puriņa no Rais­kuma. Viņa sacīja, ka katru rudeni dzērves te pulcējas, pa kādai manāmas arī vasarā, bet tik daudz vienuviet kā piektdien,23.augustā, gan skatījusi pirmo reizi: “Braucām gar lauku ap deviņiem no rīta un skatāmies – simtiem dzērvju un […]

Baltijas ceļu atceras, skatoties kino

00:00
29.08.2024
68

Spītējot lietum un sliktiem laika apstākļiem, cēsnieki piektdienas, 23.augusta, vakarā noskatījās kinofilmu “Paradīze 89”. Baltijas ceļa 35. gadadienā Cēsīs ikviens tika aicināts uz Rožu laukumu, lai noskatītos režisores    Madaras Dišleres filmu, kurā atainoti 1989. gada notikumi, kad divi miljoni cilvēku sadevās rokās no Vilļņas līdz Rīgai un tālāk līdz Tallinai. Šajā visvērienīgākajā vienotības demonstrācijā, […]

Astoņu parlamentu spīkeri apmeklē Cēsis

00:00
28.08.2024
44
1

Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) parlamentu spīkeri pagājušajā ceturtdienā tikās Cēsīs, kur runāja par reģiona drošības jautājumiem, sankciju pret Krieviju nodrošināšanu, cīņu ar hibrīduzbrukumiem, kā arī par parlamentu lomu atbalstam Ukrainai. Augstie viesi arī iepazina pilsētu un viduslaiku pili. Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa “Druvai” pastāstīja, ka galvenais tikšanās mērķis ir stiprināt valstu sadarbību. D.Mieriņa […]

Iedvesmas konference pedagogiem

00:00
27.08.2024
189

Ikgadējā Cēsu novadu pedagogu konference šogad notika jaunā formātā, svinīgā pasākuma vietā bija iedvesmojošas sarunas. Vairāk nekā 150 novada pedagogus jaunajam darba cēlienam iedvesmoja ar izglītību, kultūru un uzņēmējdarbību saistīti profesionāļi, kas dalījās redzējumā par radošuma un kultūras nozīmi izglītībā un bērnu nākotnē. “Kultūra vijas cauri ikvienam mācību priekšmetam un ir ļoti nozīmīga, ikviens, esot […]

Skrējienā atgādina par Baltijas ceļu

00:00
26.08.2024
443

Vairāki cēsnieki, skriešanas entuziasti, otrdienas (20.08.) pievakarē Cēsīs sagaidīja Rūdolfu Birnbaumu. Siguldietis izskrien 678 kilometrus garo Baltijas ceļu tādu, kāds tas bija pirms 35 gadiem. Sāka Viļņā un šodien sasniegs Tallinu. Daži, nevarēdami skrējēju sagaidīt, aizsteidzās pretī līdz Melturiem un ieskrēja Cēsīs kopā ar Rūdolfu. Pieturvietā viņu sagaidīja atbalsta    komanda un tie, kuri arī […]

Tautas balss

Tualete par dārgu

21:39
27.08.2024
28
Cēsniece raksta:

“Cēsīs par publiskās tualetes apmeklējumu būšot jāmaksā 50 centi. Manuprāt, tas ir pārāk dārgi. Tualete taču ir nepieciešamība, ne luksus pakalpojums. Jau tagad krūmos, kas aug aiz sliedēm pretī dzelz­ceļa stacijai, itin bieži kāds nokārto dabiskās vajadzības. Kā būs vēlāk?” bija neapmierināta cēsniece.

Kas par traku, tas par traku

21:38
27.08.2024
20
J. raksta:

“Kad lasu, ka rupjmaizes popularizēšanai izdos 300 tūkstošus eiro, gribas kliegt! Vai tiešām kādam sajucis prāts? Ja tie būtu 30 tūkstoši, vēl varētu saprast, ka grib palīdzēt rudzu audzētājiem un maizniekiem. Taču trešdaļa miljona jau pārsniedz saprāta robežas. Un kāpēc paredzēts maizi dalīt skolās? Ja bērniem tā negaršos, šķēlītes nokļūs miskastēs. Nevar taču piespiest kaut […]

Vēlētos tikties ar pašvaldības pārstāvjiem

21:38
27.08.2024
19
Seniore raksta:

“Lasu “Druvā”, ka Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadība tiekas ar pagastu iedzīvotājiem. Gribētu, lai arī citās novada apvienībās ieviestu tādu tradīciju. Ikdienā sakrājas dažādi sīkumi, ko gribas noskaidrot, bet īsti nesaproti, kam jautāt, vienmēr taču neskriesi uz pagastmāju. Tad nu vienā reizē varētu izrunāt katram svarīgo,” rosināja seniore, nevēloties nosaukt dzīvesvietu.

Vai sapratīs? Gribētos cerēt

13:38
23.08.2024
20
K. raksta:

“Par karu vispār nedrīkst priecāties, arī par citu cilvēku nelaimēm, bet tomēr esmu patiesi priecīga, ka Ukraina Krievijas iedzīvotājiem reāli parāda, ko nozīmē karš un uzbrukums. Varbūt tas kaut mazliet liks aizdomāties, kādas ir sajūtas, ka tavā zemē ielaužas sveša armija, ka iznīcina ēkas un infra­struktūru. Protams, ukraiņi uzvedas pavisam citādi kā rīkojas Krievijas armija, […]

Jaunajiem riteņbraucējiem jāmācās noteikumi

13:38
23.08.2024
17
Cēsniece raksta:

“Drīz klāt pirmā skolas diena. Septembrī, kamēr labs laiks, pusaudži bieži uz skolu brauc ar velosipēdiem. Tas ir labi, tikai bērniem vajadzētu vairāk mācīt satiksmes noteikumus un braukšanas kultūru. Tagad ik pa reizei ziņās ieraugu, ka, braucot ar divriteni, kāds kritis un guvis traumas. Bet ne jau satiksmes negadījumā, vienkārši neveiksmīga situācija. No septembra ielās […]

Sludinājumi