Pagājušajā vasarā vairākām mūsu rajona zemnieku saimniecībām tika piemēroti aizliegumi pārdot saražoto pienu. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Cēsu pārvaldes vadītājas vietniece Indra Tomiņa neslēpj – aizvien ir lauksaimnieki, kuri ilgstoši ražo nekvalitatīvu pienu, tomēr viņu skaits nepalielinās.
Nekvalitatīvu pienu nedrīkst iepirkt
Piena kvalitātei īpašu uzmanību pievērš ne tikai pārstrādes uzņēmumi, bet arī PVD. I. Tomiņa skaidro, ka normatīvie akti paredz – ja piena ražotājs ražo prasībām neatbilstošu pienu, pircējam – piena pārstrādes uzņēmumam – par to jāziņo PVD. Pērn PVD saņēmis 919 vēstules ar informāciju par rajona saimniecībām, kas pārstrādātājam piegādājušas nekvalitatīvu pienu.
Vairākiem desmitiem saimniecību piemēroti arī saražotā piena realizācijas liegumi. 1. janvārī 24 piena lopkopības saimniecībām piena realizācijas liegumi ir atcelti.
I. Tomiņa skaidro, ka liegumi tiek piemēroti tikai par ilgstošu nekvalitatīva piena ražošanu un nodošanu pārstrādātājiem: „Pārstrādes uzņēmumi PVD par piena kvalitātes problēmām ziņo vien tad, ja ir slikti ģeometriskie vidējie rādītāji. Pēc pirmā saņemtā paziņojuma PVD lauksaimniekus brīdina un dod trīs mēnešus laika atrisināt kvalitātes problēmas. Ja šajā laikā nekas nemainās un piena pārstrādes uzņēmums turpina ziņot par neatbilstošu piena kvalitāti, tiek piemērots produkcijas realizācijas aizliegums.
Tomēr liegumi nav uz mūžu. Tie tiek noņemti brīdī, kad lauksaimnieks pierāda, ka spēj saražot kvalitatīvu produkciju. Tiek ņemti piena paraugi, saņemta informācija no pienotavas, ja problēmas neatkārtojas, liegumu atceļ.”
Jāpievērš uzmanība tīrībai
Lielākā daļa lauksaimnieku pēc pirmā paziņojuma saņemšanas problēmas atrisina, atrod cēloņus, kādēļ piena kvalitāte nav bijusi apmierinoša. I. Tomiņa tomēr atzīst, ka mūsu rajonā ir arī lauksaimnieki, kuri pēc lieguma piemērošanas uz neilgu laiku sasparojušies, uzlabojuši piena kvalitāti, tomēr pēc laika problēmas atjaunojušās.
I. Tomiņa vērtē – daļa lauksaimnieku izvairās lūgt padomu un konsultācijas pārstrādes uzņēmumam vai citiem speciālistiem, lai gan šādi būtu iespējams jau laikus rast risinājumus problēmām.
Nekvalitatīvā piena ražošanā nereti pie vainas ir nepietiekami rūpīgs darbs un pat neizpratne par būtiskiem jautājumiem. Piemēram, kāds lauksaimnieks PVD inspektoriem sūdzējies, ka, lai gan iegādājies vairākas jaunas slaucamās govis, tomēr pienā baktērijas aizvien bijušas. I. Tomiņa komentē: „Tātad viņam nebija izpratnes par to, no kā rodas baktērijas. Gotiņas deva labu pienu, taču baktērijas bija radušās piesārņojuma dēļ.”
Kādā citā gadījumā zemnieku saimniecības īpašnieks bijis pārsteigts, ka slaukšanas aparāts pēc katras slaukšanas reizes ir jāizjauc un jāiztīra. Iepriekš viņš to nebija darījis un arī nav sapratis, kādēļ piens aizvien nav kvalitatīvs.
Sasniegto nedrīkst pazaudēt
Vērtējot pagājušo gadu, I. Tomiņa uzsver, ka liela nozīme bijusi valsts atbalstam leikozes, brucelozes un tuberkulozes izmeklējumu veikšanai ganāmpulkos. Pērn par tiem lauksaimniekiem nebija jāmaksā, un valsts sedza gan veterinārārsta, gan laboratorijas pakalpojumu izmaksas. I. Tomiņa atzīst: „Valsts atbalsts izmeklējumu veikšanai bija būtisks ieguldījums, lai slimības atklātu un apkarotu. Daudzi lauksaimnieki, kuri iepriekš šīs analīzes nebija savos ganāmpulkos veikuši, tagad to izdarīja.
Šogad valsts nevar sniegt tik plašu atbalstu infekcijas slimību programmām, tomēr lauksaimniekiem nebūs jāmaksā par leikozes izmeklējumiem liellopiem. Tāpat aizvien veterinārārsti reizi trijos gados veiks izmeklējumus 33,3% no liellopu ganāmpulkiem.
Būtiski, lai netiktu zaudēti rezultāti, kas vairāku gadu laikā sasniegti.”
Komentāri