Telpaugi skolu dara krāšņāku
Katrs no 13 vides projektu olimpiādes dalībniekiem iedziļinājies dabas un apkārtējās vides apstākļos. Skolēni sagatavojuši ne vien pētnieciskus darbus, ar kuriem iepazīstināja žūriju, bet arī iesaistījušies praktiskā darbā, sākot no tā, ka gādājuši skolai telpaugus, līdz talku organizēšanai, lai nojauktu vecās krāsnis un remontētu klases.
Jaunpiebaldzieti Agnesi Smilgu aizrāvusi ideja, ka augi palīdz cilvēkiem un vērts pievērst lielāku uzmanību skolas telpu apzaļumošanai. Viņas īstenotais vides projekts „Telpu zaļā rota” vairojis puķu skaitu jau tā visai zaļajā Jaunpiebalgas vidusskolā.
Dzērbenes apkārtne mainās
Dzērbenes vidusskolas vecāko klašu puiši iesaistījušies nopietnos vides projektos, kas īstenoti skolā un tās apkārtnē, bet morālos un fiziskos ieguvumus analizējuši pētnieciskajos darbos. Artūrs Stankēvičs ne tikai izpētījis koksnes izstrādājumu atkārtotas izmantošanas iespējas skolā, bet arī pagatavojis koka izstrādājumus – kasti dažādu priekšmetu glabāšanai, taburetes, koka svečturus. Mārtiņš Kļaviņš, vasarā iesaistījies skolēnu brigādē, kas remontēja klases, izpētījis, kā pēc iespējas racionālāk veikt videi draudzīgu remontu. Tā ķieģeļi no nojauktajām krāsnīm aizvesti lauku ceļu stiprināšanai. Artūrs Kļaviņš pievērsies ekoloģiskajai situācijai Dzērbenes ciematā un izpētījis, ka nesaimnieciskas darbības dēļ aizaug centra dīķi. Artūrs kopā ar skolasbiedriem un mācību iestādes darbiniekiem iesaistījies mazā dīķa attīrīšanā, lai tas atkal iegūtu pievilcīgu skatu. Jānis Stankēvičs vides projektā centies skolēnus un pieaugušos izglītot, kā samazināt kopējo atkritumu plūsmu, un viena no iespējām ir bioloģisko atkritumu kompostēšana. Jānis praktiskai projekta īstenošanai skolai izgatavojis komposta kasti, bet izglītojošajai daļai – riču račam līdzīgu spēli, kuras galvenais varonis ir tārpiņš. Procesus skolas virtuvē un to sasaisti ar pagasta vidi pētījusi Daila Dižpētere. Izprotot bioloģiski audzētu produktu nozīmi, iegādājoties vietējos ražojumus, var uzlabot ēdiena kvalitāti. „Skolēniem šāds ēdiens garšo, pusdienas nav dārgas, un skolā neviens nešaubās, ka tās pagatavo veselīgas,” noskaidrojusi Daila.
Gulbji atlaidīsies atkal
Pēteris Beķeris Jaunpiebalgas pagastā vairākus mēnešus „Jaunķūģu” saimniecības nelielā ezeriņā vērojis gulbju pāri, kas tur radis mājvietu jau vairākus gadus. Pētera novērojumi par ligzdošanu, jaunās paaudzes audzināšanu, gulbju ģimenes paradumiem tagad pārvērtušies uzskates materiālā, kas īpaši ieinteresējuši jaunāko klašu skolotājus. „Paugurknābja gulbju apkārtnē citur nav. Domāju, ka „Jaunķūģus” ligzdošanai putni izraugās tāpēc, ka apkārt ezeriņam ir zemnieku saimniecība, kurā saglabā bioloģisko daudzveidību ," uzskata pētnieks.
Vairākās Vecpiebalgas pagasta saimniecībās pētnieciskos nolūkos viesojusies Liene Bērziņa, lai noskaidrotu, ko zemnieki izdomā, lai pasargātu sējumus un dārziņus no savvaļas dzīvnieku postījumiem. Ja ražas laikā ķiršu koku pārklāšana ar aizkariem, kartupeļu lauciņa aizsargāšana, novelkot cūku taukos mērcētu auklu, ir izplatīta, tad spožo datordisku iekāršana ķiršos, lai aizbaidītu putnus, izrādījies asprātīgs risinājums. „Ir dažādi paņēmieni, kā novērst postījumus, bet tie gaidīto rezultātu nedod, ja apkārtnē ir pārāk liels dzīvnieku, īpaši mežacūku un bebru blīvums,” vērtē skolniece, bet žūrijas komisijas pārstāvis Arnis Ratiņš, noklausījies pētnieciskā darba izklāstu, izteica minējumu, ka, iespējams, turpmāk piemājas dārziņu apsaimniekotājiem arvien vairāk skādi nodarīs nevis četrkājaiņi, bet divkājaiņi.
Vecpiebaldziete Ance Liene Šatrovska sīki iepazinusies ar savas dzimtas attieksmi pret īpašumā esošo mežu un secinājusi, ka mežam bijusi ievērojama nozīme dzimtas dzīvē. No sava meža ņemti materiāli mājai, mēbelēm, savulaik no koka būvēts ūdensvads, peļņu devusi ratiņu dreijāšana. Mūsdienās koksne izmantota rijas atjaunošanai un mājas apšūšanai. Mežs priecējis, bet izveidotā izcirtuma vietā tagad zaļo mazas eglītes. „Dzimtā vairākās paaudzēs bijusi godprātīga attieksme pret mežu,” secina Ance.
No pagasta līdz globalizācijai
Agita Stādere izpētījusi, ka ne visiem saimniekiem Vecpiebalgā ir patiesa interese par kultūrvēstures mantojuma saglabāšanu. Vai citādi Vecpiebalgas mācītājmuiža un Garlībam Merķelim veltītā piemiņas vieta būtu tik aizaugusi un piedrazota. Tas aizskāris novadnieku pašcieņu, un skolēni saimnieku vietā sarīkojuši sakopšanas talkas. Notikušas četras, savāktas atkritumu kaudzes, nomazgāts piemineklis un izravētas celiņa flīžu starpas.
Teorētiskiem pētījumiem pievērsušies Dzērbenes vidusskolas audzēkņi. Igors Zvaigzne noskaidrojis, ka uz skolēnu ik dienu lielu iespaidu atstāj globālā pasaule – desmit minūtēs rīta tualetes laikā vien viņš izmanto piecās valstīs ražotus produktus. Viņš secinājis, ka vairāk jāizmanto tas, kas ražots Latvijā. Beatrise Gusmane izpētījusi, ka mācību iestāde ir ceļā uz videi draudzīgas skolas statusu, lai to veicinātu, iesaistījusies pati, pie slēdžiem pieliekot atgādinājumus, ka aizejot jāizslēdz datori un elektrība.
Kāds gaiss Raiņa ielā?
Oriģinālu ideju vides projekta darbam izvēlējies Cēsu Valsts ģimnāzijas skolnieks Jānis Ozoliņš. Par viņa pētnieciskajā darbā „Auto transporta kustības ietekme uz gaisu pilsētā” gūtajiem secinājumiem ieinteresējusies arī Cēsu dome. Jānis sešas stundas pavadījis, viņaprāt, ar transportu visvairāk noslogotajā Raiņa ielā, un iegūtos datus – vieglo automašīnu, autobusu un mikroautobusu skaitu – izmantojis, lai pētītu auto plūsmas ietekmi uz gaisu. Analīzei skolnieks izmantojis jau zinātniski izstrādātas formulas. Jāņa secinājums, ka gaisa piesārņojums šajā ielā nepārsniedz kvalitātes robežlielumu, tomēr, vērtējot pilsētas domes centienus radīt dzīvošanai pēc iespējas labvēlīgāku vidi, iesaka nākotnē transporta infrastruktūru vairāk izvietot apkārt Cēsīm un veicināt labvēlīgus apstākļus kājāmiešanai un riteņbraukšanai.
Komentāri