Epopeja par jaunās autoostas būvniecību Cēsīs, Raiņa ielā 33, beigusies.
Vēl pērn Cēsu domes deputāti gada pēdējā domes sēdē lēma neapstiprināt a/s „CATA” autoostas būvniecības ieceri zemes gabalā Raiņa ielā 33. Un rekomendēja a/s „CATA” izskatīt jautājumu par autoostas funkciju saglabāšanu Cēsīs, Stacijas laukumā 5.
Riņķa dancis astoņu gadu garumā noslēdzies
Ideja par jaunās autoostas būvniecību aizsākās 2000. gada novembrī. Pēc a/s „CATA” iniciatīvas vēlāk tika pieņemts Cēsu domes lēmums „Par nekustamā īpašuma Cēsīs, Raiņa 33, privatizācijas projekta apstiprināšanu”. Vienā punktā noteica arī nekustamā īpašuma saimnieciskās darbības plānu – izveidot pilna apjoma pakalpojumu autoostu. Tā paša gada beigās tika pieņemts domes lēmums „Par nekustamā īpašuma Cēsīs, Raiņa ielā 33, pirkuma līguma apstiprināšanu”. 2001. gada janvāris nāca ar pirkuma līguma noslēgšanu starp Cēsu domi un a/s „CATA”. Rezultātā zemes gabals nonāca a/s „CATA” lietošanā.
2005. gada pavasarī beidzās autoostas būvniecības pirmā publiskā apspriešana. Tālāku darbību ar domes lēmumu apstādināja, atliekot galīgo būvniecības lēmuma pieņemšanu līdz jautājuma par ēkas Stacijas laukumā 5 (VAS „Latvijas Dzelzceļš” Cēsu dzelzceļa stacijas ēkas) apsaimniekošanas modeļa izvērtēšanu. Darbi apstājās. 2006. gada maijā a/s „CATA” pilsētas domei lūdza pagarināt nekustamā īpašuma Raiņa ielā 33 pirkuma līguma izpildes termiņu līdz 2008. gada 31. decembrim.
No jauna domas un darbi par jaunās autoostas būvniecību modās 2007. gada beigās, 2008. gada sākumā. Notika atkārtota jaunās autoostas skiču projekta izstrādāšana un būvniecības ieceres publiskā apspriešana. Taču, kaut atkārtotajā publiskajā apspriešanā rajona iedzīvotāju aktivitāte bija liela un ar ļoti ievērojamu pārsvaru (balsojot 86,15% par, 13,85 pret) tika atbalstīta autoostas būvniecība, pilsētas domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu atlikt jautājuma par būvniecības ieceres apstiprināšanu izskatīšanu līdz 2008. gada 1. decembrim. Līdz šim termiņam Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders atkārtoti pie sarunu galda aicināja „Latvijas dzelzceļa” pārstāvjus, lai rastu risinājumu, kā modernu un mūsdienu prasībām atbilstošu autoostu izveidot Cēsu dzelzceļa stacijas ēkā. (Šo ieceri pilsētas galva arī visu laiku publiski bija atbalstījis.) Sarunas arī šoreiz nevedās.
Iecerei būvēt autoostu Raiņa ielā 33 svītru daļēji pārvilka arī Satiksmes ministrijas CSDD Ceļu drošības audita atzinums projektam „Jaunas autoostas ēkas būvniecība Cēsīs”, kurš gluži tāpat kā Cēsu domes transporta kustības organizācijas komisijas (tās priekšsēdētājs Gints Šķenders) pieņemtais lēmums par šo jautājumu ir nelabvēlīgs jaunās autoostas būvniecībai.
Cēsu domes transporta kustības organizācijas komisijas ceļu drošības audita atzinums ”Autoosta Cēsīs, satiksmes organizācijas shēma” bija šāds:
„Transporta kustības organizācijas komisija, izvērtējot ceļu satiksmes drošības audita slēdzienu par izstrādāto transporta un gājēju kustības organizācijas shēmu pie pašreizējiem Cēsu pilsētas teritorijas plānojuma nosacījumiem ar autoostu Raiņa ielā 33, konstatēja, ka izstrādātais projekts neatbilst drošai transporta un gājēju kustībai Raiņa, Noliktavas un Raunas ielā. Lēmums: noraidīt izstrādātā projekta „Jaunas autoostas ēkas būvniecība Raiņa ielā 33, Cēsīs” transporta organizācijas shēmu. Turpināt sarunas par autoostas izveidi esošās Cēsu dzelzceļa stacijas ēkā.”
2008. gada pēdējā domes sēdē, dienu pirms Ziemassvētkiem, deputāti lēma noraidīt a/s „CATA” būvniecības ieceri Raiņa ielā 33 un nepagarināt konkrētā nekustamā īpašuma privatizācijas projekta nosacījumu izpildes termiņu līdz 2010. gada 31. decembrim.
Domes sēdē pret autoostas būvniecību balsoja deputāti – Gints Šķenders, Māris Šķēle, Juris Žagars, Jānis Beikmanis, Andris Mihaļovs un Gunta Bērziņa. Ideju par jaunās autoostas būvniecību atbalstīja – Māris Niklass, bet balsošanā, esot zālē, nepiedalījās deputāti Daumants Vasmanis un Raitis Sijāts. Divi no domes deputātiem uz šo sēdi nebija ieradušies – Voldemārs Vaivods un Artis Rasmanis.
Vai kāds teica vienu, bet domāja citu?
„Druva” īpaši pēdējā gada laikā cītīgi sekoja līdzi ik solim, kas bija saistīts ar jaunās autoostas būvniecību konkrētajā zemes gabalā Cēsīs. Redakcijā pat tika rīkota diskusija, kur savu viedokli izteica visas trīs šajā jautājumā ieinteresētās puses – a/s “CATA” izpilddirektors Andris Malkavs, Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs, Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Andris Neimanis un padomes izpilddirektora vietnieks Lotārs Dravants.
Interesanti šodien ielūkoties pagājušā gada 28. maija „Druvā” publicētajā diskusijā par jaunās autoostas būvniecību un dažiem dotajiem solījumiem.
A. Neimanis: „…Rajona padome jaunās autoostas celtniecību finansiāli atbalstīs. Par to esam runājuši ar visiem pašvaldību vadītājiem, un visi esam vienisprātis šajā jautājumā. Šobrīd notiek projekta izstrāde, un darbi rit uz priekšu.”
G.Šķenders: “…Pilsētas dome jau ir uzrakstījusi atzinumu. Lai būvē!”
A.Mihaļovs: „. ..Ticu, ka Cēsu dome nekādus šķēršļus autoostas būvniecībai neliks… Gribu ticēt, ka nākamajā gadā jaunās autoostas projekts realizēsies…”
L.Dravants: „Ticu, ka autoosta būs un tiks uzcelta vietā, par kuru mēs runājam. Ceru, ka visi trīs kopā strādāsim, katrs vairāk pieslēdzoties tajos mirkļos, kad tas visvairāk būs nepieciešams. Domāju, ka visi šķēršļi ir pārvarami.”
Šādi vārdi lasāmi avīzes slejās, bet diemžēl tiem nesekoja darbi. Neņemos teikt, kas bijis ķēdes vājais posms un sprunguļu licējs, bet rezultāts šim astoņu gadu darbam un iecerēm šobrīd jau izlemts. Jaunās autoostas projekts ir beidzot „aprakts”.
Lieki piebilst – bija gan iespējas, gan piemērots laiks, lai Cēsīs taptu jauna un moderna autoosta. A/s „CATA” bija zeme, rajona padome solīja atbalstīt ar ievērojamu finansējuma ieguldījumu, bet pilsētas domei atlika varbūt vien vairāk līdzdarboties. Rezultātā ieguvēji būtu visi rajona iedzīvotāji un pilsētas apmeklētāji. Šobrīd sapnis ir izsapņots. No ieceres čiks vien sanācis. Pavisam drīz vairs nebūs arī Cēsu rajona, līdz ar to diezin vai jaunais novads – Cēsis un Vaive – sev būvēs atsevišķu autoostu. Turklāt valstī ir ekonomiskā krīze, kas ikvienā pašvaldības maciņā neraisa ne mazākās ilūzijas par to, ka pašreizējā Cēsu dzelzceļa stacijas ēka varētu tikt renovēta, pat pie iecerētā scenārija, ka „LDz” ar pilsētas domi par ēkas izmantošanu paraksta ilgtermiņa nomas līgumu. Rezultātā atliek vien samierināties ar pašreizējo situāciju un domu, ka pasažieriem vēl krietnu laiku nāksies savu autobusu gaidīt pie pieturas zīmes staba bez mājīgas autoostas un pat iespējas normāli
nokārtot dabiskās vajadzības.
Andris Neimanis, rajona padomes priekšsēdētājs:
– Jaunās autoostas būvniecībā no pagājušā gada budžeta bijām ieplānojuši ieguldīt 200 tūkstošus latu. Tā kā nāca gada beigas un tika pieņemts domes lēmums, ka autoosta netiks būvēta, gada pēdējā dienā šo naudas summu iztērējām citiem mērķiem. Daļu iemaksājām kredīta segšanai par iegādāto medicīnas iekārtu Cēsu rajona slimnīcā.
Kas attiecas kopumā uz nu jau bijušo ideju par jaunās autoostas būvniecību – ja nevaru pateikt neko labu, tad neko sliktu vairs neteikšu. Droši vien pilsētas dome tik daudz atļaus, kā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējam uzstādīt kādu stabu ar zīmi, kas apliecinās, ka tur ir autobusu pietura. Bet mēs respektējam pilsētas pašvaldības lēmumu, un tas diemžēl bija tāds, kāds nu tas ir. Pilsētas dome lēma, ka autoosta Raiņa ielā 33 netiks būvēta.
Andris Malkavs, a/s „CATA” izpilddirektors:
– 2000. gadā iniciatīva par autoostas būvniecību nāca no mums. Pērkot zemes gabalu Raiņa ielā 33, pilsētas dome uzlika noteikumu, ka ēka būvējama autoostas vajadzībām. Sākotnēji domājām, ka uzbūvēsim viegla tipa ēku ar kasi un nelielu uzgaidāmo telpu, jo tajā laikā vēl nebija spēkā stājušies noteikumi par to, kādai jāizskatās mūsdienu prasībām atbilstošai
autoostai – ar invalīdu uzbrauktuvi, mātes un bērna istabu un daudz ko citu. Taisījām pirmo projektu, notika pat publiskā apspriešana, bet Cēsu dome lēma, ka tālākie darbi jāatliek, kamēr centīsies vienoties ar „LDz” par Cēsu stacijas ēkas kopīgu izmantošanu un sakārtošanu. Laiks gāja, sarunas ieilga. Atkārtoti sākām savu ideju īstenot pagājušā gada sākumā, bet diemžēl viss beidzās ar to, ka jaunas autoostas nebūs.
“CATA” tuvākajā laikā pilsētas domei jāiesniedz redzējums par zemes gabala Raiņa ielā 33 tālāku izmantošanu. Skaidrs, ka mums vairs nav redzējuma un šo zemes gabalu droši vien pārdosim. Un ja kāds vēl runā par autoostas celtniecību Cēsīs, smilšu laukumā, jāsaka, arī par to ir bijis spriests, bet arī šī ideja jau sen tika noraidīta. Šķiet, vēl iepriekšējās domes sasaukuma laikā.
Esam tur, kur esam. Ir skaidrs, ja Cēsīs varēja tapt autoosta, tad tas varēja notikt pagājušajā gadā.
Gints Šķenders, pilsētas domes priekšsēdētājs:
– Autoosta Cēsīs, Raiņa ielā 33, tiešām celta netiks, bet esmu pārliecināts, ka Cēsīs autoosta būs. Vai nu tā būs pašreizējā dzelzceļa stacijas ēkā, vai varbūt tiks celta pavisam citā vietā. Protams, pilsētas domei šobrīd finansējuma nav, lai to ieguldītu dzelzceļa ēkas renovēšanā. Taču arī rajona padome savu naudu iztērēja. Kas viņiem liedza to saglabāt un ieguldīt šādā veidā? Turklāt renovējot pašreizējo dzelzceļa stacijas ēku, nevajadzētu 700 tūkstošus latu. Bet skaidrs, ka konkrētajā brīdī autoostas tik ātri nebūs. Diemžēl.
Komentāri