Trešdiena, 8. maijs
Vārda dienas: Staņislavs, Staņislava, Stefānija

Vai Latvijā viegli dzīvot ar nestandarta vārdu?

Druva
22:25
07.07.2009
9

Tā kā Latvijas politiķi pēdējā laikā kļuvuši populārāki par klauniem un komiķiem, portāls Mango nolēma apskatīt, ar kādiem dīvainiem vārdiem šiem vīriem jādzīvo mūsu valstī.

Lielākajai daļai latviešu politiķu ir tādi vārdi kā Ainārs, Ainars, Aigars, Aivars un tamlīdzīgi, taču dažu cilvēku vārdi nebūt nav tik ierasti – ir pazīstami politiķi ar, piemēram, tādiem vārdiem Elpidifors, Mortemajs vai Galerijs.

Jau pirmajā neatkarīgās Latvijas Saeimā, kuras sastāvs tika vēlēts 1922. gadā, cilvēku ar interesantiem vārdiem netrūka. Šeit izceļami tādi vārdi kā Meletijs Kallistratovs, Noijs Maizels, Teofils Rudzītis, Ruvins Vitenbergs. Interesanti, ka šīs Saeimas sastāvā bija veseli četri Jezupi – acīmredzot tolaik šis vārds bijis ļoti iecienīts.

Otrajā Saeimā, kas tika vēlēta 1925. gadā, interesantākie vārdi bez daudziem jau pirmajā Saeimā pārstāvētajiem bija pazīstamais pedagogs Longins Ausējs, Elpidifors Tihoņickis un Vinca Barkāns. Trešajā Saeimā jaunu nestandarta vārdu nebija, bet ceturtajā (vēlēta 1931. gadā) parādījās divi interesanti vārdi: Florians Ankipans un Aloizijs Budže.

Tradīcijas pārņēma arī piektā Saeima, kas bija pirmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un tika ievēlēta 1993. gadā. Tur bija politiķi ar vārdiem Martijans Bekasovs, Odisejs Kostanda, Aristids Lambergs, Baldūrs Apinis un Juris Galerijs Vidiņš (Joahimam Zīgeristam ir piedodams, jo viņš, lai gan dāsns cilvēks, tomēr nebija latvietis).

Tālākajās Saeimās nestandarta vārdi kļūst retāki, tomēr jau sāk iezīmēties „Aināru-Eināru” shēmas, piemēram, septītajā Saeimā sēž Kārlis Leiškalns un Kārlis Greiškalns, savukārt astotajā Saeimā savairojušies veseli četri Dzintari: Jaundžeikars, Zaķis, Rasnačs un Ābiķis.

Mango sazinājās ar dažiem nestandarta vārdu īpašniekiem un centās noskaidrot, kā šis faktors ietekmējis viņu dzīvi Latvijā.

Ilggadējs Saeimas deputāts Odisejs Kostanda atklāj, ka viņam lielas problēmas ar savu vārdu nav bijušas un vārds patīk. Vienīgi reizēm gadās kuriozi ar iepazīšanos – kad viņš, stādoties priekšā, saka „Odisejs”, cilvēki nenotic un uztver to kā joku. Mēģinot atjokot pretī, viņi saka, piemēram, ka viņus sauc Homērs vai kā tamlīdzīgi. Protams, beigās ar vārdu visi aprod un uztver to pilnīgi normāli. Kostanda stāsta, ka vārds lielā mērā veido personību. Arī viņš savā dzīvē, gluži kā Homēra varonis Odisejs, dzīvē tiecas pēc jaunām lietām un izaicinājumiem.

Savukārt Vinets Veldre, kurš savulaik pabijis gan aizsardzības, gan veselības ministra amatā, portālam Mango atzīst, ka vārds ir pierasts. Vienīgi vārda dienu nesvinot, bet skolā nebūt nav bijuši nekādi apcelšanas gadījumi – drīzāk pats apcēlis citus. Mūsdienās vienīgi reizēm esot problēmas ar vārda lietošanu citās valodās (piemēram, franču un vācu), bet tā jau ir arī ar daudziem citiem vārdiem. Vārdu Vinets izvēlējusies mamma, bet tētis gribējis citu. Kā atklāj pats Veldre, Latvijā bez viņa esot vēl septiņi cilvēki ar šādu vārdu.

6. Saeimas deputāts no TB/LNNK saraksta Juris Galerijs Vidiņš pastāsta, ka viņa otro vārdu izvēlējies tēvs. Pamats un saknes tam meklējamas Senās Romas impērijā, kur kādam imperatoram bijis vārdā Galerijs. Šis imperators atbalstījis pagānismu un cīnījies pret kristiešiem un kristietību un, tā kā arī Vidiņa tēvs bijis neticīgais, tad ielicis dēlam vārdu Galerijs. Tiesa, ikdienā šo vārdu Vidiņš tikpat kā neizmanto – tā vietā lietojot tikai pirmo vārdu Juris. Arī apkārtējiem cilvēkiem vārds Galerijs parasti nemaz nav zināms, jo nav vajadzības to lietot. Vidiņš pieļauj, ka viņš ir vienīgais cilvēks Eiropā ar šādu vārdu.

mango.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Truši arī priekam un mīļumam

07:44
07.05.2024
120

Straupes Zirgu pasta tirdziņā ne viens vien ar kasti rokās steidzās uz dzelteno telti.    Jau pa gabalu bija dzirdami priecīgi izsaucieni: “Cik viņi skaisti! Un dažādās krāsās!” Pieaugušie bija atbraukuši, lai iegādātos trušus, bet bērni – papriecāties par pūkaiņiem. Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības “Trusis un citi” sešas Vidzemes saimniecības uz tirdziņu bija atvedušas dažādu […]

Jubilejā klausītājiem muzikāla dāvana

00:00
07.05.2024
71

Ar koncertiem   “Laiks. Mēs. Mūzika” Rīgas Krusta baznīcā un Cēsu Sv. Jāņa baznīcā Dzērbenes – Taurenes koris “Pie Gaujas” un Mālpils Kultūras centra jauktais koris “Mergupe” izdziedāja savas jubilejas. “Pie Gaujas” šogad 40 dziesmoti gadi, bet “Mergupei” jau 150. Abus korus vada diriģente Solveiga Vītoliņa. Viņa, apvienojot dziedātājus, izveidoja muzikāli skanīgu kolektīvu, kura    spēkos […]

Rīgas iela vecpilsētā. Eksperimenti turpinās desmitgades

00:00
06.05.2024
509
2

Cēsīs nav otras tādas ielas, kuru pēdējās desmitgadēs būtu skāruši tik daudzi eksperimenti kā Rīgas ielas vecpilsētas daļu. To mērķis allaž viens – salāgot dažādas intereses: vecpilsētas iedzīvotāju, uzņēmēju un to, kuri vēlas iepirkties, pavadīt laiku kafejnīcās vai pastaigāties. Nupat stājušās spēkā jaunas izmaiņas. Lai ar tām iepazīstinātu, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova un […]

Svinam 20 gadus Eiropas Savienībā

00:00
05.05.2024
236

1.maijā Cēsīs Eiropas Savienības (ES) karoga krāsās iemirdzējās gaismas stari un par godu Latvijas divdesmitgadei Eiropas Savienībā divpa­dsmit stundas pie Vidzemes koncertzāles “Cēsis” uz lielformāta ekrāna bija vērojams video par Latviju un mūsu ieguvumiem, esot daļai no ES. Video atgādināja, ka pirms 20 gadiem iestājāmies Eiropas Savienībā, tādējādi apliecinot mūsu vērtības: cieņu, līdzvērtību, vienotību dažādībā […]

Svinam! Ar baltu galdautu un baltām domām

00:01
04.05.2024
26

Neatkarības svētkos, 4.maijā, cēsniekus uzrunā jauniete Kristiāna Eglīte ir Līgat­nes Jauno Līderu vidusskolas 9.klases skolniece. Viņa rīt Vienības laukumā Cēsīs uzrunās cēsniekus un viesus, iejūtoties Cēsu novada vadītāja Jāņa Rozenberga lomā. Kristiāna piedalījās konkursā, kuru ierosināja novada domes priekšsēdētājs, dodot iespēju jauniešiem paust savas domas, izpratni par Latviju, valsts neatkarību. “Saņēmām piecu dažādu novada skolu […]

Veselības istabas atvērto durvju dienai apmeklētāju daudz

00:00
03.05.2024
64

Veselības istabas atvērto durvju dienu Cēsīs kā vienmēr apmeklēja daudz cilvēku. Par to pārliecinājās arī “Druva”, novērojot, ka iedzīvotāji, kuri gaidīja rindā, lai noteiktu cukura, holesterīna un skābekļa līmeni asinīs, bija nepārtraukti. Atvērto durvju dienu rīko un Veselības istabu nodrošina biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” (LSK) Vidzemes komitejas Cēsu birojs. Veselības istaba darbojas divas dienas nedēļā […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
29
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
21
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
44
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
23
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi