Sinoptiķi brīdina, ka lielais sals, vairāk nekā mīnuss 25 grādi, saglabāsies. Jāatgādina, ka aukstā laika dēļ mazie skolasbērni līdz 5. klasei uz skolu var neiet, ja āra temperatūra sasniedz – 20 grādus, bet lielākie līdz 12. klasei – ja – 25 grādus.
Jāatgādina, ka dodoties laukā, lietišķās nodarbēs vai pasataigās,
gan bērniem, gan pieaugušajiem vajadzētu valkāt siltus apavus, kuri nav cieši pieguloši, un vilnas vai kokvilnas zeķes, kā arī neaizmirst cepuri un šalli. Jāvalkā dūraiņi, jo tie silda labāk nekā pirkstaini cimdi, kā arī jāizvēlas mitrumu necaurlaidīgas un siltumu saglabājošas virsdrēbes. Ieteicams uzvilkt vairākas apģērba kārtas, kas nav cieši pieguļošas ķermenim, tādējādi ļaujot asinsritei brīvi cirkulēt. Vairākas apģērba kārtas ļaus novilkt lieko apģērbu gadījumā, ja kļūs karsti. Vilnas, zīda vai polipropilēna audumi ķermeņa siltumu saglabās labāk nekā kokvilna. Nav ieteicams vilkt kustības ierobežojošu apģērbu.
Mazu bērnu māmiņām jāatceras Māmiņu kluba ieteikums – bērniņu līdz 3 mēnešiem vajadzētu vest pastaigā pie temperatūras, kas ir ne zemāka par -5 grādiem, savukārt 6 mēnešos gaisa temperatūra var būt -10, bet apmēram pēc gada, ja bērns ir pareizi saģērbts un laukā nav pārāk liels vējš, var doties pastaigā, ja gaisa temperatūra ir līdz -12 vai -14 grādiem
Mediķi uzsver, ka ķermeņa drebēšana un trīcēšana ir pirmā pazīmē, kas liecina par to, ka
tas zaudē siltumu, tāpēc šādos gadījumos jādodas iekštelpās sasildīties.
Mediķi skaidro, ka hipotermija jeb ķermeņa atdzišana var iestāties, pazeminoties ķermeņa temperatūrai, iegremdējoties aukstā ūdenī vai ilgstoši atrodoties aukstumā. Atdzišanas rezultātā organisms sāk zaudēt siltumu ātrāk, nekā spēj to atjaunot. Visjūtīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un vecāka gadagājuma cilvēki. Turklāt arī alkohola lietošana palielina nosalšanas risku. Alkohola ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms un cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo.
Atceries!
Visbiežāk no apsaldējumiem cieš kāju un roku pirksti, seja un ausis.
Aukstuma iedarbībā asinsvadi sašaurinās, līdz ar to tiek traucēta audu asins apgāde. Apsaldētās daļas netiek apgādātas ar asinīm, un cietušie audi iet bojā.
Veicinošie faktori: aukstums,
mitrums,
vējš,
nepiemērots apģērbs (pārāk šauri apavi),
alkohola lietošana.
Pazīmes: apsaldētā ķermeņa daļa ir bāla,
dedzinošas vai durstošas sāpes,
jušanas samazināšanas,
robeža starp veselo un apsaldēto ķermeņa daļu nav skaidri nosakāma
Palīdzība: apsaldēto ķermeņa daļu ietīt sausā apģērbā,
pasargāt no jaunas aukstuma iedarbības,
nemasēt, nesildiet, nekustiniet apsaldētās vietas,
dod dzert siltu un saldu dzērienu,
čulgas nepārdurt, – tās pārsiet, nesaspiežot.
Sagatavojusi Arita Lejiņa
Komentāri