2. aprīlī Latvijā reģistrēti seši kūlas ugunsgrēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) operatīvā informācija.
Kā ziņots, pirmais kūlas ugunsgrēks šopavasar tika reģistrēts 29.martā.
VUGD darbinieki Lieldienās visā Latvijā solījuši pastiprināti kontrolēt kūlas dedzināšanu un saukt pie atbildības ikvienu likumpārkāpēju. Ugunsdzēsēji atgādina, ka, dedzinot kūlu, tiek apdraudēts gan savs, gan līdzcilvēku īpašums un pat dzīvības.
Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm.
To paredz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants “Ugunsdrošības prasību pārkāpšana”. Par šajā pantā paredzētajiem pārkāpumiem iedzīvotājus sodīt ir tiesīga gan policija, gan arī ugunsdzēsēji, informēja VUGD preses pārstāve Inga Vetere.
Ministru kabineta 2004.gada 17.februārī izdotie “Ugunsdrošības noteikumi” paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Noteikumu 20.punkts nosaka, ka objekta teritoriju sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metrus platu joslu jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Cita starpā minētajā normatīvajā aktā noteikts, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Neraugoties uz šīm prasībām, ik gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 1000 kūlas ugunsgrēki, bet citkārt to skaits pārsniedzis pat 7000. Pērn valstī reģistrēti 2054 kūlas ugunsgrēki, kuru dzēšana VUGD izmaksājusi 19 854 latus, ko veido iztērētās degvielas cena un 16 bojāto speciālo ugunsdzēsēju automašīnu labošana. “Turklāt degviela īpaši tika ekonomēta – pārsvarā ugunsdzēsēji, kur vien iespējams, šos ugunsgrēkus dzēsa ar roku rīkiem, netaupot savus spēkus, bet cenšoties ieekonomēt degvielu, lai tās pietiktu izbraukumiem uz citiem ugunsgrēkiem,” uzsvēra Vetere.
VUGD arī atgādina potenciālajiem kūlas dedzinātājiem, ka dienesta resursi nav bezgalīgi un, lai apkarotu viņu izraisītos ugunsgrēkus, tiek tērēta visu nodokļu maksātāju nauda.
Kā ziņots, arī šogad kūlas dedzinātāji jau sākuši īstenot savas aktivitātes. “Ja parasti, sākumā visvairāk kūlas ugunsgrēku ir Kurzemē, bet Latgalē, kur sniegs mēdz nokust vēlāk, arī kūlas ugunsgrēku “sezona” sākas vēlāk, tad šogad šie ugunsgrēki ir reģistrēti jau visos Latvijas reģionos. Turklāt, ja parasti pirmajos reģistrētajos kūlas ugunsgrēkos izdegušās zemes platības nav lielas, tad šogad jau pirmajās dienās bija ugunsgrēki ievērojamās platībās,” aģentūrai LETA iepriekš sacīja Vetere.
Pēc LETA
Komentāri