Trešdiena, 24. jūlijs
Vārda dienas: Kristīne, Kristīna, Krista, Kristiāna, Kristiāns

Pārdoto licenču skaits jūtami pieaudzis

Jānis Gabrāns
23:00
16.05.2021
8
Zime Makskeresana 1

Gaujā noslēgusies licencētās makšķerēšanas sezona, pārdoto licenču skaits liecina, ka arvien vairāk makšķernieku izvēlas iespēju legāli tikt pie laša vai taimiņa.

Licencētā makšķerēšanas sezona Gaujā ilgst no 1.janvāra līdz 30.aprīlim, dati par to vēl nav pilnībā apkopoti, bet jau tagad var teikt, ka pārdoto licenču skaits, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, palielinājies par apmēram 50 procentiem. Ja pērn tika pārdotas 2600 licences, šogad to skaits jau sasniedzis apmēram 3500. Tie gan ir tikai 60 procenti no tām 6240 licencēm gadā, ko Gaujā biedrībai “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība” ļauts realizēt.

Jau rakstīts, ka Gaujā licencētā makšķerēšana pirmo reizi tika ieviesta pērn. To nodrošina “Gau­jas ilgtspējīgas attīstības biedrība”. Organizācijas vadītājs Ainārs Šteins norāda, ka lašveidīgo zivju makšķerēšana Latvijā kļūst par jaunu kulta nodarbi: “Salacā un Ventā licencētā makšķerēšana jau bija, bet līdz ar šīs iespējas atvēršanu Gaujā tā ieguva jaunu pavērsienu. Gatavo­joties pētījām Lietuvas veiksmīgo pieredzi, bija skaidrs, ja visu izdarīsim pareizi, arī Latvijā šī iespēja kļūs par makšķernieku kultu, un šis gads rāda, ka uz to ejam.”

Atskatoties uz sezonu, biedrības vadītājs norāda, ka ļoti labs bijis janvāris. Ne tikai tāpēc, ka sākās jaunā sezona, bet arī tāpēc, ka laika apstākļi bija labvēlīgi un gandrīz visu mēnesi Gaujā varēja makšķerēt. Februāris un marts atšķirībā no iepriekšējā gada bija tukšie mēneši, jo uznāca liels sals, daudzviet Gauja aizsala, līdz ar to strauji mazinājās makšķernieku aktivitāte.

“Labs bija arī noslēgums, un te savu pienesumu deva vēlais pavasaris,” saka biedrības vadītājs. “Aprīlī, īpaši mēneša otrajā pusē, upē bija ļoti daudz zivju. Nār­stojušie laši devās atpakaļ uz jūru, bet no tās upē ienāca tā sauk­tie svaigie taimiņi, un ir informācija, ka tie uznākuši līdz pat Cēsīm. Katrā ziņā pie Līgatnes, Siguldas, Murjāņiem zivju upē bija daudz, gandrīz katrs, kurš gri­bēja, varēja tikt pie loma. Pārdoto licenču skaits jūtami palielinājās.”

Makšķernieku iesniegtās atskaites rādot, ka šogad lomos bijis daudz vairāk lielo zivju. Daudz ir iznārstojušo lašu, kuru svars pieci līdz deviņi kilogrami, bijis arī septiņus kilogramus smags taimiņš. Makšķernieki par savām veiksmēm labprāt dalās sociālajos tīklos, kas kalpo par vilinājumu citiem.

“Līdz martam katrs septītais licences pircējs kaut ko noķēra un uzrādīja atskaitē. Diemžēl ar atskaitēm joprojām ir problēmas, daļa makšķernieku tās neiesūta. Te jāmin, ka, to neizdarot, makšķerniekam tiek liegts turpmākos divus gadus iegādāties licenci. Tas citus mudinājis būt centīgākiem, nu ja atskaišu iesniegšana krietni uzlabojusies. Protams, jautājums, cik godprātīgi tās aizpilda. Esmu saskāries ar gadījumiem, kad zivis tiek noķertas, bet pārskatā to neparāda. Kad jautāju, kāpēc tā, man atbild, ka zivs pēc noķeršanas atlaista, bijis slinkums to ierakstīt. Bet arī tas ir nozīmīgi, jo atskaites ir būtiskas, lai zinātnieki varētu analizēt, kas ūdenstilpē notiek. Ja apkopotie dati rādīs, ka noķerts maz zivju, zinātnieki var sākt domāt, vai vispār ļaut lašveidīgo makšķerēšanu Gaujā,” norāda A. Šteins.

Palielinoties pārdoto licenču skaitam, vairojas biedrības rīcībā esošo resursu apjoms dažādu projektu realizēšanai. Vienas licences cena desmit eiro. Likums nosaka, ka 20 procentu no ieņēmumiem jāpārskaita Zivju fondam, kas līdzekļus atdod nozarei, izsludinot projektu konkursus. Pārējie 80 procenti paliek biedrības pārvaldībā, un visi līdzekļi tiks ieguldīti zivju resursu atjaunošanai un uzraudzībai.

Biedrības vadītājs norāda, ka šogad plānots turpināt nārsta vietu tīrīšanu Gaujas augštecē, Sikšņu krācēs, jo pēdējos gados zivju mazuļi galvenokārt izlaisti upes augštecē. Tiks sakoptas un tīrītas nārsta vietas Braslā. Sāk­sies darbs pie zinātniskajiem projektiem, paredzēts veikt Lorupes zinātnisko izpēti, kas būs kā dokuments turpmākajām darbībām, arī kā pamats nākamgad plānotajai Amatas izpētei, kartēšanai.

Šajā gadā biedrība zivju resursus tiešā veidā upēs nepavairos, jo audzētavās trūkst zivju mazuļu. To pietiek, lai realizētu tikai valsts programmas. Izrādās, audzētavām jau vairākus gadus esot problēmas ar vaislinieku nozveju, tāpēc trūkst ikru mazuļu audzēšanai. Audzētavās domājot, kā situāciju risināt, lai turpmāk varētu izaudzēt vairāk mazuļu, jo pieprasījums ir. Gan jāpiebilst, ka arī valsts programmas paredz zivju resursu papildināšanu Gau­jas baseinā.

Par licencētās makšķerēšanas pienesumu jautāju Mednieku makšķernieku kluba “Zaube” Makšķernieku sekcijas vadītājam Druvim Legzdiņam, jo klubs piedāvā licencēto makšķerēšanu Augšezerā, kas ir blakus Zaubes centram. D. Legzdiņš norāda, ka piedāvājums ir pārāk mazs, lai runātu par ekonomisko pienesumu: “Makšķernieku skaits, kas to izvēlas, nav liels, lai par ieņēmumiem kaut ko paveiktu. Piemē­ram, lai pavairotu zivju krājumus, tāpat jāmeklē sponsori. Lai licencētā makšķerēšana dotu jūtamu pienesumu, panākums slēpjas ūdenskrātuves lielumā un zivju daudzveidībā. Augšezers ir tikai deviņu hektāru platībā, no tiem brīvi makšķerējami kādi pieci, un tas ir maz. Protams, Gaujas piedāvājums ir liels, var pārdot daudz licenču, makšķernieku interese liela, tad arī ir ieguvums.”

“Zaubes” kluba vīri uz Gauju pēc lašiem gan nebraucot, viņi esot rūdīti karpu ķērāji, kuri veiksmīgi startē Latvijas un starptautiskās sacensībās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
5

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
11

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
68

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
35

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
67

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
53

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
20
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
14
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
13
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
12
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi