Pasaulē pieaug pieprasījums pēc ārstniecības augiem. To izmantošana farmācijā, kosmētikā, pārtikas ražošanā kļūst aizvien daudzveidīgāka.
Deviņdesmit procentus ārstniecības augus ievāc savvaļā, un tikai desmit procentus kultivē lauksaimniecībā. Savvaļā samazinās ārstniecības un nektāraugu dabiskās dzīvotnes un tos ievākt kļūst aizvien grūtāk. Nedrīkst aizmirst, ka šiem augiem ir svarīga nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. sLai nodrošinātu izejvielas dažādām nozarēm, aizvien būtiskāka kļūst nepieciešamība savvaļas augus audzēt kultivētās platībās.
No savvaļas uz lauku
Pēdējos gados Vides risinājumu institūts (VRI) attīsta pētniecības virzienus ārstniecības un nektāraugu izpētē, sadarbojas ar bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu SIA “Field and forest”, kas specializējas ārstniecības augu audzēšanā. Uzņēmumam ir interese audzēt aizvien jaunas sugas. Sākot no nulles, dažos gados paveikts daudz.
“Lielākoties zinām, kā ārstniecības augus audzēt mazdārziņā, bet mēs meklējam atbildes, kurus augus un kā audzēt kultivētās platībās bioloģiskajās saimniecībās,” stāsta Dr. agr. vadošā pētniece Arta Kronberga un uzsver, ka par ārstniecības augu komerciālu audzēšanu ir daudz nezināmā. Latvijā šādu pētījumu nav.
Priekuļos lielākos un mazākos pētījuma laukos aug ap 20 dažādu sugu ārstniecības un aromātisko augu. “Ārstniecības augiem atšķirībā, piemēram, no graudaugiem nav daudz šķirņu. Dažiem tās citviet Eiropā ir izveidotas, bet jāizvērtē, vai ir piemērotas mūsu apstākļiem. Pētījumos izmantojam vietējo ģenētisko materiālu, kas ir ļoti bagāts,” atklāj A.Kronberga. Augi ievākti ekspedīcijās dažādās vietās Latvijā. Iestādīti, iesēti laukā, un tiek sekots, kā tie iedzīvojas jaunajā vietā un attīstās.
“Vizuāli var redzēt, ka savvaļas populācijas komerclaukos iedzīvojas dažādi. Būtiski, kur ievāktā populācija pirms tam augusi – Kurzemē vai Vidzemē, simts metru virs jūras līmeņa vai zemāk. Tas ietekmē, kā augs attīstās un pielāgojas kultivēšanas apstākļiem. Mums jāvērtē, vai augs iedzīvosies un to varēs audzēt uz lauka,” stāsta vadošā pētniece.
Svarīgi ir izzināt Latvijas ārstniecisko un aromātisko augu dabiskās populācijas un salīdzināt tos ar ārvalstu augu ģenētiskajiem resursiem, noteikt dažādu ārstniecisko un aromātisko augu genotipu kvalitāti, ražas stabilitāti un aktīvo vielu sastāvu, pētīt genotipa un augšanas apstākļu ietekmi uz ražu un kvalitāti. Pētnieku viens no galvenajiem mērķiem ir izstrādāt inovatīvu metodiku Latvijā sastopamo augstas vērtības ārstniecības un aromātisko augu audzēšanai bioloģiskajās saimniecībās, izstrādāt katrai sugai piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas.
Pētnieki visu redz
Ir augi, kurus zinātnieki Eiropā pētījuši jau agrāk. Priekuļu Vides risinājumu institūta pētnieki izmanto “Eiropas Farmakopeju” – standartu, kas nosaka prasības ārstniecības augiem to pielietošanai farmācijas nozarē. Farmakopeja parāda, kurās augu daļās pieejamas vērtīgās aktīvās vielas, kas nepieciešamas farmācijai. Tomēr ir daudz sugu, par kurām nav informācijas.
VRI aizvien tiek paplašinātas iespējas augus pētīt no dažādiem aspektiem. “Katrs paraugs tiek apsekots uz lauka, kā arī līdztekus veikti vizuālie vērtējumi ar droniem, tā pētot augu attīstību laukā. Ja ātri attīstās, tātad konkurēs ar nezālēm, kas bioloģiskajā lauksaimniecībā ir ļoti būtiski. No katra parauga ievācam ziedus, sēklas, lapas un laboratorijā veicam ķīmiskās analīzes,” stāsta A.Kronberga.
Savvaļas ārstniecības augiem ļoti svarīgi vērtēt sēklu diedzēšanas metodes. Ir sugas, kurām sēklas uzreiz neuzdīgst, ir augi, kam tās uzdīgst uzreiz, vienu gadu veidojas maz, citu gadu daudz sēklu. Ražošanā jāzina, kā ar kurām sēklām rīkoties. Pirms ražas novākšanas uzņēmējs novērtē, vai šo augu varēs novākt ar tehniku. Augam var būt izcila kvalitāte, bet tas var nebūt piemērots audzēšanai kultivētās platībās. Lielākā daļa augu ir daudzgadīgi, lai izdarītu secinājumus, nepieciešami vairāki gadi.
VRI pētnieki arī sadarbojas ar etnobotāniķiem, kuri pēta, kā augi izmantoti savulaik, kādi bijuši to nosaukumi. Latvija ir liela, un arī nosaukumi un pielietojumi ir dažādi. Arī vēsturiskās zināšanas ir svarīgas. Tās diemžēl pamazām vien zūd, bet nedrīkstam pazaudēt pavisam.
Augi mācās piemēroties
A.Kronberga rāda lauka pētījumu stādījumus. Te aug Latvijā ievāktās savvaļas sugas. “Efeju sētložņas smarža jūtama pa gabalu. Zinām parasto madaru, bet mežos aug smaržīgā madara, kas nav tik plaši izplatīta. Redzams, ka saulē tai nepatīk. Gaiļbiksītes un māllēpes novāktas, tās labi ieaugušās. Savukārt maijpuķītēm laukā pirmais pavasaris un diez ko te nepatīk, labāk jūtas pusēnā. Zalktene, vērtīgs ārstniecības augs, arī negrib pierast pie lauka apstākļiem. Labi redzams, cik dažādi ir raspodiņi. Vieni sacerojuši, augsti, stāvi, citi nelieli, nepatīk laukā. Piparmētras, strutenes aug labi,” vērtē A.Kronberga. Pētījumu laukos tiek izmantotas dažādas augsnes apstrādes un nezāļu apkarošanas tehnoloģijas, lai atrastu uzņēmējam piemērotāko un mazinātu roku darbu.
Jau vairākus gadus Vides risinājumu institūta pētnieki meklē iespējas, lai Latvijā varētu audzēt žeņšeņu. “Šķiet, augs labi jūtas nojumē. Tas iestādīts arī mežā. Secinājumi vēl sekos, jo šī auga audzēšanai nepieciešami vismaz četri gadi,” atklāj pētniece.
Pētījumu laukā, saņemot Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, iestādītas un iesētas arī atsevišķas savvaļā apdraudētas sugas. Tiek pētīts, vai tās varētu audzēt komerciāli, tā neizjaucot līdzsvaru dabā un pasargājot dabas daudzveidību, kā arī nodrošinot kvalitatīvas izejvielas pārstrādes rūpniecībai.
Vēlais pavasaris augiem nav traucējis, tie savvaļā pieraduši. Tikai siltais laiks pasteidzinājis vienlaikus ziedēšanu daudzām sugām. “Mums svarīgi zināt, kā dažādi laikapstākļi ietekmē augu augšanu, kvalitāti, ražu. Tas uzņēmējam, kurš audzēs, ir svarīgi,” atgādina A.Kronberga un uzsver, ka pētnieku mērķis, vērtējot dažādus aspektus, izlemt, ko piedāvāt uzņēmējiem – izstrādātu audzēšanas tehnoloģiju vai tikai ieteikumus.
Komentāri