Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

“Dzērbenes foreles” aizvien pieprasītākas

Sarmīte Feldmane
00:00
07.11.2021
71
Zivis Dzerbene

“Rudens arī zivsaimniecībā ir ražas un sējas laiks,” saka    SIA “Verbus” īpašnieks Raivis Apsītis.

Viņš saimnieko Dzērbenes pagasta “Lejniekos”. 2003.gadā    izraka pirmo dīķi, tagad ir seši, kopā aizņem piecus hektārus. Tajos audzē foreles un karpas, citiem zivju audzētājiem    – karpu mazuļi.

“Pēdējos gados dīķsaimniecība attīstās. To apliecina arī pieprasījums pēc zivju mazuļiem.    Daudzi tos pērk rudenī, bet vairāk tomēr pavasarī. Ja ziema bijusi bargāka, zivis vai nu izsalušas, vai noslāpušas, tiek meklēti mazuļi. Šopavasar ne vienā vien saimniecībā dīķi bija tukši, mazuļu trūka, arī cena bija augstāka,” pastāsta R.Apsītis un atklāj, ka daudzi brauc uz “Lejniekiem” pēc vienvasaras karpu mazuļiem.

Skaista ainava un izmantota zeme

Doma, ka “Lejniekos” varētu nodarboties ar dīķsaimniecību, Elīnai un Raivim Apsīšiem raisījās pamazām. Pirmo ūdenstilpi izraka ieplakā, lai tā laika mājas saim­niecei Cimdu Jettiņai aiz loga skaistāka ainava. “Zeme jāapsaimnieko, gribas, lai te sakopts. Tā kopā savijas Jettes mantojuma saglabāšana, ainavas veidošana un saimniekošana. Mums ir arī dažas aitas, noēd krūmainas pļavas, lai nav jāpļauj,” stāsta “Lej­nieku” saimniece un piebilst, ka tālākais dīķis no mājas atrodas vien 200 metru un visi redzami pa logu. Raivis atklāj, ka vēl iecerēti trīs dīķi. Tos ierīko, novērtējot reljefu un vietu. “Nelielā teritorija ir ļoti dažāda: smilšains kalniņš, kur aug priedītes, un zemas, mālainas ieplakas, kur aug vien grīslis,” pastāsta Elīna, bet Raivis uzsver, ka ir arī svarīgi, lai nav daudz jārok. “Atliek uzbūvēt dambi un ielikt meniķi,” piebilst dīķsaimnieks.

Visi dīķi ir savienoti, pavasarī tajos savāc virszemes ūdeņus. Raivis uzsver, ka dīķiem jābūt nolaižamiem, ja tā nav, tad tā ir peļķe. Izmantoti dažādi meniķi. Katrā dīķī termometrs rāda, kāda ir ūdens temperatūra virspusē, kāda divu metru dziļumā. “Tā var sekot, cik daudz zivis jābaro. Foreles, ja vasara karsta, nav jābaro,” pastāsta Raivis un piebilst, ka šovasar siltākajā dīķī ūdens temperatūra bijusi teju 30 grādi. Vasaras dīķi pēc nozvejas tiek atstāti izsalšanai ziemā.

Dīķu nolaišana vienmēr “Lejniekos” ir notikums. Tad kā jau uz talku sabrauc tuvi un tāli radi un draugi. Zivju nozvejai izmanto īpašās kastes, kas atvieglo darbu. Nozvejotās zivis    ielaiž baseinos. No turienes tās nonāk pie patērētājiem.    Baseinos pa ziemu dzīvo arī vienvasaras karpas.

Apsaimniekot dīķi kā mazdārziņu

Raivim zivju audzēšana ir vaļasprieks un arī darbs. Viņš ir arī Latvijas Lauku konsultāciju centra zivsaimniecības eksperts. Zināšanas apguvis kursos un praksē. “Diemžēl Latvijā nevar iegūt akadēmisku zivkopja    izglītību. Katrs, kurš darbojas nozarē, to iemācījies, darot un gūstot pieredzi no citiem,” stāsta R.Apsītis un pauž gandarījumu, ka interesentu loks paplašinās. Par to, ka dīķsaimniecība ir perspektīva, zivju audzētājs ir pārliecināts. Viņš rosina ikvienu, kam ir iespējas, pie mājas izrakt dīķi un audzēt zivis.

“Dīķi var uzturēt un apsaimniekot kā mazdārziņu. Tāpat kā izaudzējam ģimenei kartupeļus un burkānus, var izaudzēt zivis. Arī pilsētā mājas dīķītī,” teic Raivis un uzreiz uzsver, ka zivis ir jābaro, tāpat arī dārzeņi taču neizaugs, ja tiem trūks mēslojuma. “Ja nebaros, pieauguma nebūs. Ir daudzi maldīgi priekšstati par zivju audzēšanu. Kaut vai – lai vairāk izaudzētu, dīķī jāielaiž vairāk zivju. Zivju būs vairāk, bet tās neizaugs lielas, katrā dīķī ir noteikta barības bāze. Simts līdz 200 kilogrami zivju uz hektāru, ja vairāk, visām trūks barības. Nelielā    dīķī var izaudzēt  tonnu, pat divas,” mudina R.Apsītis.

Saimniekam patīk eksperimentēt. Tā  0.25 hektāru nelielā dīķī izaudzējis  1200 kilogramus karpu. “Protams, ir riski, ja kas notiek, visas aiziet bojā un ir zaudējums. Piemājas dīķī gan nav vērts eksperimentēt, tajā bez problēmām var izaudzēt    līdz 300 kilo­gramiem zivju, un ģimenei pietiek. Vasarā var makšķerēt, rudenī dīķi nolaist un ziemai zivis salikt saldētavā kā dārzeņus pagrabā. Zivis pusgadu var turēt saldētavā. Tikai pareizi jāatlaidina, jāieliek ledusskapī, lai tas notiek pamazām,” padomu dod zivju audzētājs un atgādina, ka saimniekam ir jāseko līdzi, kas dīķī notiek, vai zivīm pietiek skābekļa, barības, kā tās jūtas.

Pēdējos gados daudzi grib audzēt amūrus un platpierus, lai tie arī tīra  dīķus. “Tā tīrīšana ir nosacīta, izēd zāli, bet atstāj arī barības vielas, lai tās var augt.    Amūrs ir specifiska zivs, tam patīk silts ūdens, jo lielāks, jo ēdīs cietāku zāli. Var turēt kopā ar karpām, taču, ja karpas baro, arī amūrs ēdīs barību, ne zāli. Ir pētījumi, lai izaugtu kilogramu liels amūrs, tam jāapēd 70 kilogrami zāles, bet tā nav zivs iecienītākā barība. Var arī ielaist vairāk karpu, un dīķis tā neaizaugs,” stāsta R.Apsītis un skaidro, ka dīķos    audzē    arī līdakas, Eiropas samus, līņus, var mēģināt brekšus, orfas, asari labi dzīvo. “Karpas kopā ar forelēm gan slimību dēļ nevajadzētu audzēt. Vai vajag audzēt visas, kas dzīvo ezeros? Karūsas ļoti lēni aug, aizņem dīķī vietu.”

Dīķis pie mājas ir arī ūdens resurss.    Tā kā vasaras kļūst aizvien karstākas, dārzu laistīšanai pietrūkst ūdens, zivju dīķis ir kā perspektīva ūdens uzkrāšanas vieta.

Dīķi jāaizsargā

Apkārt dīķiem ir elektriskais gans. Tas sargā no ūdriem. Zaudējumus rada gārņi, arī kormorāni, gauras. Bebri regulāri mēģināja apskādēt kādu dambi. “Diemžēl ar to jārēķinās. Putni kļūst aizvien drošāki. Baseinos vismaz zivis ir pasargātas,” saka R.Apsītis.

Jāmāk pārdot

R. Apsītis atzīst, ka tehnoloģiju laikmetā ir ļoti daudz iespēju, kā ražotājam nokļūt līdz patērētājam. “Tas reizē ir arī ļoti grūti, jo nav viena informācijas avota. To ir daudz, katrs patērētājs izmanto savu, arī sociālie mediji ir segmentēti. Katrs izmantojam savu informatīvo telpu,” vērtē zivju audzētājs. Viņš foreles un karpas pieved klientiem    Cēsīs, Rīgā, Jelgavā. Dzērbenē izaudzētās zivis daudzi jau pazīst kā “Dzēr­benes foreles”.    Iegādāts piemērots transports, lai    zivis    vestu pir­cējiem. “Dzērbenes foreles” savā ēdienkartē iekļauj aizvien vairāk restorānu, Cēsīs -    “Kest” un “Jāņoga”.    “Izdevīgāk ir pārdot iespējami ātrāk. Ir izveidojusies laba    sadarbība ar vairākiem darba kolektīviem. Cilvē­kiem ērti – zivis tiek pievestas klāt. Pērn uz Ziemassvētkiem karpu vairs nebija,” bilst R.Apsītis.

Ne viens vien regulāri uzsver, ka veikalos nav vietējo zivju. Tam piekrīt arī R.Apsītis. Vispirms jau    dīķsaimnieki nevar piedāvāt tik daudz produkcijas, lai ieinteresētu veikalus, kā arī nelielie audzētāji nevar atļauties pārdot zivis par tik zemu cenu, kādu piedāvā tirgotāji. Izdevīgāk tirgot pašiem, un tā pircēji var tikt pie lētākām zivīm, nekā tās būtu veikalā.

“Mums jākonkurē ar lietuviešiem. Veikalos ir viņu audzētās karpas. Var nopirkt arī Norvēģijas varavīksnes foreles,” teic R.Ap­sītis.

Domājot par nākotni, dīķsaimnieks uzsver, ka ļoti nepieciešams pārstrādes cehs. Patlaban tiek izmantots ārpakalpojums, un klienti saņem jau iztīrītas zivis, kā arī fileju.

Justies labi

Elīna un Raivis Apsīši uzsver, ka “Lejniekos” saimnieko ar prieku. “Te darbā izbaudām visus gadalaikus, redzam, kā katrs izraktais dīķis maina ainavu,” saka Elīna, bet Raivis atgādina, ka Vidzemes mālainās ieplakas ir ļoti piemērotas, lai ierīkotu dīķi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
63

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
32

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
41

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
52

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
47

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
79

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi