Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vēlas kļūt par zemessargiem

Jānis Gabrāns
13:02
07.03.2022
4

Z­­­emessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis aģentūrai LETA atzinis, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā interese par iestāšanos Zemessardzē ir vidēji piecas sešas reizes augstāka nekā pirms tam.

To “Druvai” apstiprināja arī Zemessardzes 2.Vidzemes brigādē, informējot, ka par pievienošanos Zemessardzei Vidzemē pēdējās nedēļas laikā interesi izrādījuši vairāk nekā 230 interesentu. Ir vairākas iespējas pieteikties: gan rakstot e-pastu, zvanot, gan ierodoties tuvākajā bataljonā. Informācija vēsta, ka uz pieteikšanās tālruni 1811 Latvijā kopumā saņemti vairāk nekā 800 zvanu, Vidzemē – nedaudz vairāk par simtu.

2.Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš norāda, ka tūlīt nevar skaidri zināt, cik no šiem cilvēkiem tiešām kļūs par zemessargiem, jo līdz zvēresta došanai jānoiet zināms ceļš: “Vispirms pārbauda, vai persona atbilst likumā noteiktajam vecumam no 18 līdz 55 gadiem. Tomēr, ņemot vērā, ka Zemessardzē var dienēt līdz 65 gadiem, pieņemam iesniegumus arī no tiem, kam ir 56 un pat 58 gadi. Tad viņiem dienests attiecīgi būs īsāks. Gadās, ka zvana cilvēks, kuram krietni pāri 60 gadiem, bet liela vēlme kļūt par zemessargu. Ļoti iespējams, ka viņš varētu būt labs zemessargs, bet likumdošana to neļauj, tāpēc sakām viņam lielu paldies par interesi, bet priecājamies par katru, kurš izrāda interesi. Iespējams, mums no šiem cilvēkiem noderēs kāda citāda veida palīdzība.”

Var piebilst, ka Zemes­sar­dzes komandieris E. Leščinskis uzskata, ka vecuma slieksnis būtu jāceļ līdz 60 gadu vecumam.
Pēc iesnieguma saņemšanas no potenciālā zemessarga tiek pārbaudīts, vai cilvēks nav krimināli sodīts, svarīgs arī viņa veselības stāvoklis. Tiesa, veselības prasības, lai kļūtu par zemessargu, ir zemākas nekā gadījumā, ja ir vēlme kļūt par profesionālā dienesta karavīru.

Dienesta laikā zemessargs izvēlas apgūt kādu no militārajām specialitātēm, piemēram, sakarnieka, snaipera, izlūka, prettanku ieroču operatora, militārā mediķa, ložmetējnieka, citas, taču Zemessardzē vajadzīgi dažādi speciālisti: autovadītāji, pavāri, komunikāciju speciālisti, IT speciālisti un daudzi citi.

Ja cilvēkam ir zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā, viņam nav nepieciešama tik laba fiziskā sagatavotība, taču zināma veselības pārbaude tiek veikta arī šiem speciālistiem.

“Visas šīs pārbaudes aizņem laiku, bet cilvēkiem, kuri zvana, radies iespaids, ka viņš šodien piezvanīs, rīt jau būs zemessargs un parīt saņems ieroci. Tā tas nenotiek nevienā valstī. Lai piešķirtu ieroci, jāiziet 21 dienu pamatapmācība, kuru var apgūt vai nu nedēļas nogalēs, vai arī vasarā trīs nedēļu nometnē. Šobrīd tiek izskatīta arī iespēja sarīkot kādu papildu nometni ātrāk, ņemot vērā lielo interesi. Mums ir nepieciešami apmācīti zemessargi. Cilvēkam jābūt gatavam mācīties, apgūt nepieciešamās iemaņas, lai varētu nēsāt formu un veikt uzticētos uzdevumus, ” saka G. Kauliņš.

Cilvēki televīzijas ziņās redzējuši, ka Ukrainā iedzīvotājiem dala ieročus, bet, kā norāda Zemessardzē, tas nenozīmē, ka tos piešķir katram, kurš grib. Ieročus izsniedz vien tiem, kuri kādreiz bijuši dienestā, ir rezervisti vai ir no jauna apmācīti. Tātad prot rīkoties ar ieroci, zina militārās pamatiemaņas.

Brigādes komandieris atgādina vēl kādu būtisku aspektu, proti, iestāšanās Zemessardzē ir ilgstošas attiecības. Tas ir pienākumus, ko zemessargs uzņemas, dodot zvērestu. Dalība Zemessardzē nav vaļasprieks vai iespēja interesanti pavadīt laiku. Nē, tas ir pienākums, ja vajadzēs aizstāvēt valsti, tas būs jādara.

Iepriekšējā reize, kad jūtami pieauga vēlme stāties Zemessardzē, bija 2014.gadā, kad Krievija iebruka Krimā un Donbasā. Interese saglabājās gadu divus, tad nedaudz noplaka. Pērn decembrī bija kampaņa “Esi zemessargs!”, kuras laikā arī daudzi pieteicās, aktivitāte aug, palielinoties spriedzei Ukrainā, bet kopš 24.februāra, kad sākās karadarbība, tā īr ļoti kāpusi.
Patlaban Latvijā ir aptuveni 8200 zemessargu, kuri ir pietiekami aktīvi. Informācija Zemessardzes mājaslapā vēsta, ka 2.Vidzemes brigādes vienībās dienē vairāk nekā 2600 zemessargu, kā arī Zemessardzes veterāni. Zemessargu mācību procesu nodrošina profesionālā dienesta karavīri – vairāk nekā 200 virsnieku un instruktoru, kas pilda pienākumus brigādes un bataljonu štābos.

Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai Zemessardzē līdz 2024.gadam ir jābūt 10 000 cilvēku, bet līdz 2027.gadam – 12 000.
Dienests Zemessardzē ir iespēja ikvienam Latvijas pilsonim saliedētā komandā ne tikai apgūt militārās pamatiemaņas, bet arī iegūt citas noderīgas zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas, lai krīzes situācijā aizsargātu savu ģimeni un aizstāvētu Latviju.

Zemessargi attīsta savas militārās iemaņas no pamatdarba brīvajā laikā – nedēļas nogalēs, atvaļinājuma laikā vai darba dienās-, ja zemessargam šis laiks ir pieejams. Vienlaikus dienests Zemessardzē ir iespēja uzlabot arī vispārējo fizisko sagatavotību un paplašināt redzesloku, piedaloties militārajās mācībās gan Latvijā, gan ārzemēs.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
50

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
23

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Sniega kupenas vasarā. Hortenzijas

00:00
23.07.2024
36

Iebraucot Stalbes pagasta “Ozolkalnos”, pie norādes zīmes zied hortenzijas. “Man patīk visas puķes,” saka Baiba Svīķe un uzreiz atklāj, ka daudziem šķiet, hortenzijas ir vecu māju puķe, bet tā nav, mūsdienās tā ir tik moderna un dažāda. “Ziedi kupli, to krāsa mainās, cēla, liels krūms ar vieglumu,” tā Baiba raksturo hortenziju un uzsver: “Ja tās […]

Mazajam liepēnietim Kārlim īpaša uzmanība

00:00
22.07.2024
50

Vidzemes slimnīcā sagaidīts šī gada 400. bērniņš – puisītis Kārlis, kurš piedzimis liepēniešu ģimenei, informēja Vidzemes slimnīcā. Pasauli satikt Kārlis ieradās 10. jūlijā plkst. 11:52, mazulis dzimšanas brīdī svēra 3020 g un bija 51 cm garš. Tā kā arī abiem vecākiem – Kristiānai un Kristiānam – vārds sākas ar K, arī jaundzimušajam dots vārds, kas […]

Dienestu posteņiem būs ērtākas telpas

00:00
21.07.2024
46

Lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti, aktīvi noris būvdarbi pašvaldības ēkā Brāļu Kaudzīšu ielā 9, Jaunpiebalgā. Ēkā atrodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jaunpiebalgas postenis. Darbi jau no pirmajām dienām pavasara beigās sokas raiti, vērtē Jaunpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere. Ja atklājas kādas problēmas, tām ātri rod risinājumu: “Bet jāteic, […]

Sirsnīgi un priecīgi nosvin Cēsu pansionāta jubileju

00:00
20.07.2024
77

Ar dziesmām, dejām, pansionāta jeb namiņa, kā iestādi dēvē darbinieki un iemītnieki, atmiņu stāstiem, svētku torti, daudziem sveicieniem, laba vēlējumiem, atzinības rakstiem un pateicībām aizvadīta Cēsu pilsētas pansionāta 30. jubileja. Svinot dienu, kad pirms 30 gadiem pašvaldības pansionāts pārcēlās no Glūdas kalna uz Cīrulīšiem, kopā ar iestādē dzīvojošajiem bija esošie un bijušie darbinieki, kādreizējie lēmumu […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi