Vakar visā Latvijā reģistrēti 87 kūlas ugunsgrēki, bet šogad kūlu visaktīvāk dedzina tieši Zemgalē. Pērnās zāles dedzināšanas laikā vakar nodegušas arī vairākas ēkas, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele. Vakar ap plkst.15.30 VUGD saņēma informāciju, ka Salacgrīvas novada Liepupes pagastā deg kūla un pirts. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka pirts jau deg ar atklātu liesmu 25 kvadrātmetru platībā. Līdzās tai bija degusi kūla trīs hektāru platībā un jaunaudze 1,5 hektāra platībā. Neilgi pēc tam – plkst.15.40 – VUGD saņēma informāciju, ka Limbažu novada Pāles pagastā deg kūla un saimniecības ēkas. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg saimniecības ēka un tajā esošais siens 130 kvadrātmetru platībā un netālu esoša pamesta ēka 35 kvadrātmetru platībā, kā arī kūla viena hektāra platībā. Iespējams, ka ugunsgrēks izcēlies tieši kūlas dedzināšanas dēļ. Savukārt plkst.15.45 VUGD saņēma informāciju, ka Rīgā, Jaunciema gatvē, deg dārza mājiņa un kūla. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka deg neliela dārza mājiņa, žogs, atkritumi un kūla 650 kvadrātmetru platībā. Vēl VUGD vakar saņēma informāciju, ka īsi pirms plkst.21 Daugavpilī, Nīderkūnu ielā, deg dārza mājiņas un kūla. Kopumā ugunsgrēkā dega trīs dārza mājiņas un kūla 7,5 hektāru platībā. Lielākie kūlas ugunsgrēki vakar reģistrēti Daugavpilī, Limbažu novadā, Rēzeknē, Viļakā, Iecavas novadā, Baldones novadā, Krāslavas novadā un Salas novadā. Kopumā aizvadītajā diennaktī VUGD saņēma 129 izsaukumus. Kopumā dzēsti 110 ugunsgrēki, no tiem 87 kūlas ugunsgrēki, veikti astoņi glābšanas darbi, bija arī 11 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos nav gājuši bojā vai cietuši cilvēki. Šogad kopumā jau reģistrēti 659 kūlas ugunsgrēki. Visvairāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēts Zemgalē – 197, Rīgā un Rīgas reģionā – 176, Latgalē – 120 un Kurzemē – 97. Savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēts Vidzemē – 70. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājums. LETA
Komentāri