Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās valsts ekonomikai uzrāda optimisma pieaugumu – pētījumu kompānijas SIA “GFK Custom Research Baltic” (“GfK Baltic”) veidotais indekss mēneša laikā audzis par desmit punktiem, maijā sasniedzot 85 punktu atzīmi.
“GfK Baltic” regulāri veic pētījumu par sabiedrības uzticību Latvijas ekonomiskajai situācijai. Šā gada pirmajos trijos mēnešos indekss bija robežās no 75 līdz 82 punktiem.
Analizējot maijā vērojamā optimisma pieauguma iemeslus, “GfK Baltic” klientu servisa direktore Māra Tauriņa norādīja, ka maijā indekss ir audzis, samazinoties pavisam pesimistiski noskaņoto iedzīvotāju skaitam attiecībā uz valsts ekonomiskās situācijas un savu iespēju vērtējumu uzkrāt tuvāko sešu mēnešu laikā.
“Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies, kam vajadzētu īstermiņā sekmēt arī patēriņu. Joprojām optimistiskāki ir iedzīvotāji ar augstāku ienākumu līmeni, kā arī rīdzinieki un jauni cilvēki vecumā līdz 34 gadiem,” sacīja Tauriņa.
Patērētāju uzticēšanos valsts ekonomikai mēra ar iedzīvotāju gaidām attiecībā uz nākotni – valsts, mājsaimniecības finansiālās situācijas vērtējums, darba vietu piedāvājums un iespējas uzkrāt nākamo sešu mēnešu laikā. Tas ir labāks prognozētājs nekā pašreizējās situācijas novērtējums. Tāpat tas ir viens no indikatoriem, kas var uzrādīt ekonomikas īstermiņa izaugsmi vai recesiju.
Aicināti vērtēt ģimenes finansiālo situāciju nākamajos sešos mēnešos, 61% iedzīvotāju atzina, ka nekas nemainīsies.
Tajā pašā laikā 18% respondentu atzina, ka ģimenes finansiālā situācija nākamajos sešos mēnešos kļūs nedaudz labāka, 9% – ka kļūs nedaudz sliktāka, 3% – ka kļūs daudz labāka, bet 2% – ka kļūs daudz sliktāka.
Maijā mazinājies Latvijas sabiedrības vērtējums, ka nākamo sešu mēnešu laikā kopumā valsts ekonomiskā situācija nemainīsies – maijā šādi uzskatīja 51%, bet martā – 40% iedzīvotāju. 17% prognozēja, ka valsts ekonomiskā situācija pusgada laikā kļūs nedaudz sliktāka, 14% – ka kļūs nedaudz labāka, 4% – ka kļūs daudz sliktāka.
Vairāk nekā puse respondentu atzinuši, ka tuvākā gada laikā neuzkrās kaut nelielu naudas summu – 28% atzina, ka noteikti neuzkrās, un 26% atzina, ka drīzāk neuzkrās. Tajā pašā laikā 21% atzina, ka drīzāk uzkrās līdzekļus, bet 5% – ka noteikti uzkrās.
Latvijas ekonomiskā situācija joprojām ir trausla. Ja indeksa atzīme ir 100, tad tiek uzskatīts, ka valsts ekonomika ir “veselīga”, bet par spēcīgu valsts ekonomiku un sabiedrības optimismu liecina indeksa atzīme virs 100 punktiem.
Pētījuma dati liecina, ka visaugstākais patērētāju uzticēšanās novērtējums bijis 2007.gada jūlijā, kad indekss sasniedza 93 punktu atzīmi, bet viszemākais tas bijis 2009.gada februārī un martā – 45 punkti. Virs 70 punktu atzīmes indekss atgriezās 2010.gadā un tā noturējās līdz pat gada beigām, kad nokrita līdz 67 punktiem, bet 2011.gada maijā atkal pārsniedza 70 punktu atzīmi.
“GfK Baltic” veic patērētāju uzticēšanās ekonomikai mērījumu kopš 2007.gada aprīļa, kad Latvijas valdība paziņoja par inflācijas apkarošanas programmu.
Mērījums tiek veikts, izmantojot nejaušu, stratificētu Latvijas iedzīvotāju izlasi, kas ļauj attiecināt iegūtos rezultātus uz visiem Latvijas iedzīvotājiem ar noteiktu statistiskās kļūdas lielumu. Izlases apjoms katrā mērījuma vilnī ir 500 vai vairāk respondentu. Kopš 2010.gada tiek aptaujāti aptuveni 300 respondentu nedēļā, kopš jūlija – 800 respondentu nedēļā.
Aptauja tiek veikta, tieši intervējot respondentus dzīvesvietā. Kopš 2010.gada tiek veiktas telefonintervijas ar datoratbalstu. Apsekojums tiek veikts četras līdz sešas reizes gadā, kopš 2010.gada februāra – katru nedēļu.
NOZARE.LV
Komentāri