Valsts policija (VP) kategoriski noraida publiskajā telpā izskanējušos pārmetumus par to, ka lielais aizturēto iereibušo velosipēdu vadītāju skaits neatbilst realitātei un ir skaidrojams ar policijas darbinieku negodprātību, noformējot autovadītāju pārkāpumus kā velosipēdistu izdarītus, lai izvairītos no bargajiem sodiem, kas paredzēti par sēšanos pie stūres dzērumā.
Līgo svētku brīvdienās – divu diennakšu laikā – 23. un 24. jūnijā – aizturēti 129 velosipēdu vadītāji, kuri bija stūrējuši reibumā. No tiem lielākajai daļai – 101 vadītājam – autovadītāja apliecības nav bijis, tostarp 15 vadītājiem šīs apliecības bijušas nederīgas, tām uzlikts liegums vai beidzies derīguma termiņš. Tikai nelielai daļai aizturēto velosipēdistu – 28 vadītāju – ir bijusi autovadītāja apliecība, aģentūrai LETA norādīja VP preses pārstāve Lita Juberte.
VP atgādina, ka kopš 2010.gada ir ieviesta jauna sistēma, lai izslēgtu iespējamos korupcijas riskus un nepieļautu pat teorētisku iespējamību reibumā aizturēto autovadītāju pārkāpumus noformēt kā velosipēdu vadītāju izdarītus. Saskaņā ar to jau divus gadus obligāta prasība Ceļu policijas darbiniekiem pārkāpuma fiksēšanas procesā ir fotogrāfija, kurā velosipēds piesaistīts pārkāpuma vietai. Tādējādi tiekot izslēgta pat teorētiska iespējamība policijas darbiniekam rīkoties negodprātīgi un noformēt autovadītāja pārkāpumu kā velobraucēja pārkāpumu.
Ne mazāk būtisks fakts ir arī pastiprinātā kukuļdevēju kontrole, kas autovadītājam nozīmētu ārkārtīga riska uzņemšanos, kas varētu rezultēties pat brīvības atņemšanā uz laiku līdz pieciem gadiem. Tāpēc jādomā, ka tikai pavisam nedaudz autovadītāju būtu gatavi riskēt pie šādiem nosacījumiem, lūdzot policijas darbinieku nenoformēt protokolu par automašīnas vadīšanu reibumā, uzsvēra Juberte.
Agrāk lielāka uzmanība tika pievērsta tieši kukuļņēmēju pusei, taču, analizējot koruptīvos riskus un citus apstākļus, pastiprināti tiekot strādāts arī ar kukuļdevējiem. “To labi ilustrē arī šī gada policijas darba rezultāti – pirmajos piecos mēnešos kukuļdevēju skaits ceļu satiksmē sasniedzis visa 2011.gada kopskaitu. Savukārt kukuļņēmēju skaits ir ievērojami mazinājies,” sacīja Juberte.
Policija atzīmē, ka velokultūra Latvijā pēdējos gados kļūst arvien populārāka, līdz ar to pieaug arī velosipēdu skaits un to piedalīšanās intensitāte ceļu satiksmē. VP atzīst, ka šajā jomā vēl daudz kas darāms – gan satiksmes drošības jautājumos, gan cīņā ar lielo iereibušo vadītāju skaitu. Policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju un sadarbības partneriem tiksies un domās par iespējamiem šīs un citu veloproblēmu situāciju risinājumiem.
Juberte stāsta par kārtību, kādā velosipēdists tiek saukts pie atbildības: “Velosipēda vadītājs tiek apturēts, tad viņam tiek veikts alkohola tests, lai noteiktu, vai vadītājs atrodas/neatrodas alkohola reibumā. Ja vadītājs lietojis alkoholu vairāk, nekā atļauts, tad viņš tiek atstādināts no tālākas velosipēda vadīšanas – tiek noformēts administratīvā pārkāpuma protokols. Atkarībā no konstatētā promiļu daudzuma vadītājam tiek uzlikts naudas sods no 30 līdz 120 latiem. Pēc tam policija skaidro konkrēto rīcību, potenciālos riskus, aizrāda un kā vienīgo tālāko pārvietošanās veidu norāda velosipēda stumšanu. Obligāta prasība kopš 2010.gada ir jau iepriekš minētā fotogrāfija”.
Šogad līdz 25. jūnijam aizturēti 2153 velosipēdisti reibumā, pagājušajā gadā tādā pašā laika periodā – 1918.
LETA
Komentāri