Pēc “Dabas skaitīšanas” ne viens vien zemes īpašnieks saņēmis ziņu, ka kādā viņa pļavā ir bioloģiski vērtīgs zālājs. Bez cilvēka iesaistes tā pastāvēšana ir apdraudēta.
Dabiskās pļavas veidojas daudzu gadu desmitu laikā, ja zālājs tiek atbilstoši apsaimniekots – noganīts vai nopļauts, bet nopļautais tiek novākts no lauka. Šī vērtīgā biotopa galvenie sarukšanas iemesli ir to neapsaimniekošana vai nepiemērota apsaimniekošana, kā arī apmežošana un uzaršana. Dabas daudzveidības saglabāšanai svarīgi, lai apsaimniekotājs izprot dabas vērtības un vēlas tās saglabāt.
Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu konsultāciju birojs rīkoja mācības “Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošana”. Par tām interese bija liela, jo, lai saņemtu atbalsta maksājumu par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos, saimniekam jāapmeklē mācības un jāsaņem atbilstošs dokuments. Ja nosacījums par mācībām nav izpildīts, atbalsta maksājums tiek samazināts uz pusi.
“Lai saimniekotu, saglabātu bioloģisko daudzveidību, ir jāzina, kā kopt pļavas. Mācībās liela interese ir gan pieredzējušiem lauksaimniekiem, gan rīdziniekiem, kuri pārcēlušies uz dzīvi laukos un tagad apgūst daudz tāda, ar ko līdz šim nav bijusi saskare,” pastāstīja Cēsu biroja vadītāja Dace Kalniņa.
Dabas eksperte Maija Medne zemju īpašniekiem skaidroja, ka biotops ir tradicionālās pļavu apsaimniekošanas rezultāts. “Ja vien iespējams to darīt pietuvināti tam, kā zemnieki izmantoja pļavas, biotops tiek saglabāts un uzturēts. Vienkāršākais – reizi gadā pļavu nopļaut un zāli novākt vai arī platību noganīt,” uzsvēra dabas eksperte un piebilda, ka arī Latvijā aizvien vairāk tiek runāts, vai gaļas liellopi, kurus izmanto biotopu apsaimniekošanā, nav par smagiem, vai nebojā zālāju.
M.Medne arī mudināja izprast, ka pļavas Latvijā ir tikai cilvēku iekoptas, kādreiz līžot līdumus. Ja pļavas nepļauj vai nenogana, tās pārņem meži. Zāle vienmēr bijusi lopbarība, tāpēc pļauta un novākta. Mūsdienās daudzviet zāle vairs nav vajadzīga, jāmeklē jauni tās izmantošanas veidi.
Pēc teorētiskas nodarbības visi devās uz pļavu Gaujmalā, ko apsaimnieko Cēsu novada pašvaldība, daļa ir Cēsu pilsētas, daļa Raiskuma pagasta teritorijā. Vispirms kursu dalībnieki izstaigāja pļavu, meklējot biotopam raksturīgos indikatīvos augus, kā arī vērtēja tās stāvokli. Nopļautajā pļavā tika atrasti 15 indikatīvie augi, pirms tam dabas eksperts te konstatējis 21.
Mācoties par biotopiem, kursu dalībnieki šo pļavu apmeklēja jau sesto gadu. Ilgus gadus tā bija neapsaimniekota, tad raiskumieši sāka pļaut savu daļu, otro vasaru arī cēsnieki. Kursanti secināja, ka labi redzama īpašumu robeža. Vienā pusē zāle pavirši savākta, otrā zaļo attāls. Pļava nav līdzena, un pļaujmašīna vietām uzsitusi augsni, krūmi nāk virsū pļavai, kādreiz tā bijusi lielāka. Novērtējot pļavu, tiek secināts, ka tā nav arta vismaz 50 gadus.
“Latvijā pļavas ir kā pērles, pat nevar iedomāties, ka te ir 21 indikatīvais augs, kas liecina, ka tā ir vērtīga dabīgā pļava. Tā ir vērtība, kas jāsaglabā, ar ko jālepojas,” sacīja M.Medne, rādot atrastos dabiskās pļavas vērtīgos augus: lielo mārsilu, dzirkstelīti, kailo pļavaudzīti, ziemeļu madaru, klinšu noragu, ancīti, čūkmēlīti, kalnu āboliņu, vizuli un citus.
Semināra dalībnieki stāstīja, cik svarīgi viņiem saprast dabiskās pļavas vērtību un apsaimniekošanas principus. “Ar māsu saimniekojam, saņēmām paziņojumu, ka mūsu īpašumā ir biotops, gribas saprast, kas tas ir. Jāzina, kā tādu vērtību apsaimniekot. Lopu mums nav, turam bites, tāpēc pļavas appļaujam vēlāk,” teica Dace Rence no Vaives pagasta. Viņa arī vērtēja, ka ir gandarīta par dabas skaitīšanā atzīto – īpašumā ir dabiskās pļavas, tātad saimniekošanas metodes ir zālājam labvēlīgas un tajā aug tādi augi, kādu nav visur.
Valda Ļeonova no Drustu pagasta atklāja, ka viņai ir svarīgi saudzēt dabu un vēlas uzzināt vairāk, ko pati vēl var darīt, lai vairotu bioloģisko daudzveidību. No viņas īpašuma gan pusi – 15 ha – aizņem bioloģiski augstvērtīgi zālāji. “Pagastā ir daudz dabisko pļava, augsne nav piemērota kviešiem un rudziem, tāpēc daudzi tur lopus, sienu un ganības vajag. Zemnieki nelieto minerālmēslus, pesticīdus, jo nav kultūru, kuru audzēšanai tos vajadzētu,” pastāstīja V.Ļeonova. Pļava tiek pļauta sienam trušiem un pakaišiem vistām.
Drabešnieces Ilzes Reinsones īpašumā dabiskās pļavas aizņem 2,8 hektārus. “Vēl pirms dažiem gadiem bija govs, tad vajadzēja sienu un ganības. Tagad izmēģinu, kā nopļauto zāli izmantot dārzā. Pavasarī kartupeļus iestādīju sienā, izmantoju rudenī nopļauto zāli, ierušināju, raža ir ļoti laba,” par saimniekošanu pastāstīja I.Reinsone.
Gints Jelnieks nesen iegādājies īpašumu Liepas pagastā. “Biotops ir pļavas mala. Iepriekšējais saimnieks sācis uzturēt dabisko pļavu, turpināsim. Kā to izmantot, ko un kā darīt, vēl skaidri nezinām,” atklāja liepēnietis.
“Bioloģiskā daudzveidība - tā ir sēklu banka selekcijai. Tā kā pasaulē kopumā notiek pāreja uz monokultūrām, daudzveidība samazinās un parādās globāli riski nākotnē,” uzsvēra D.Kalniņa. Kursantiem būs vēl viena mācību diena, kur tiks runāts lielākoties par pļavu apsaimniekošanu. Septembra sākumā kursi būs vēl vienai grupai.
Komentāri