Dzērbenes luterāņu baznīca aizvadītajā svētdienā bija apkārtējo ļaužu pilna.
Priekšnamā no ziediem pīts piemiņas vainags mācītājam Augustam Keisleram, kurš te 19.gadsimta vidū kalpojis vairāk nekā 40 gadus. To Vācijas radu vārdā veidojusi māksliniece Ērika Māldere. Baznīca rotāta ar ziediem un svecēm.
Ar svinīgu dievkalpojumu, kurā kopā ar draudzes mācītāju Ediju Kalniņu kalpoja arhibīskaps Jānis Vanags un Cēsu iecirkņa draudzes prāvests Didzis Kreicbergs, tika svinēta dievnama 180. jubileja.
Arhibīskaps, uzrunājot draudzi, atsaucās uz Marka eveņģēlija 6.nodaļu, atgādinot, ka ikkatrs var kaut ko dzīvē sasniegt, jāsāk ar mazumu. Katrai rīcībai ir savs modelis dzīvē, un katram mērķis ir savs.
Pirms 180 gadiem dzērbeniešiem bija mērķis uzcelt savu dievnamu, kas gadsimtiem stipri turētos šajā vietā. Viņi to izdarīja.
Dzērbenes baznīcā draudze darbību nekad nav pārtraukusi, dievnamā visos laikos skanējis Dieva vārds, te apkārtējie cilvēki nākuši priecīgos un skumju brīžos, te guvuši spēku un mierinājumu.
Jubilejas reizē visus ar dziesmām sveica koris “Pie Gaujas”, radot dievnamā gaišu un pacilātu noskaņu. Tā kā svētku dievkalpojums notika pēcpusdienā, uz Dzērbeni bija atbraukuši kaimiņu draudžu mācītāji un pārstāvji. Katram bija savs vēlējums. Drustu draudzes priekšnieks Vairis Butlers atgādināja, ka abas baznīcas ir māsas, vecākā ir Drustos. Abas vienādas kā ūdens lāses, jaunākā pakāpusies augstākā kalnā laikam jau tāpēc, ka dzērbenieši bijuši bagātāki un vairāk ķieģeļu sanesuši. “Lai dievnams kalpo ilgi, un esiet lepni par to, kas jums ir,” teica V.Butlers.
Cēsu Sv.Jāņa draudzes mācītājs un Cēsu iecirkņa prāvests D.Kreicbergs bilda, ka Cēsu baznīcu un Dzērbenes baznīcu, tāpat Drustu baznīcu vieno novadnieks Mārcis Sārums, 19.gadsimta pirmajā pusē pazīstamais būvmeistars. D.Kreicbergs arī atgādināja luterāņu baznīcas mēneša lozungu: “Kungs ir tas, kas gudrību dod, no viņa mutes – zināšanas un sapratne.” To arī novēlēja nākamajos gados.
Raunas draudzes pārstāve Anita Lubūze uzsvēra, ka tiem, kuri pirms 180 gadiem izraudzījās šo vietu, lai celtu šo namu, bija skaidrs, kāds ir dzīves uzdevums. “Ne jau nams kaut ko nosaka, bet ļaudis, kuri to piepilda. Svarīgi, ka Dieva namā pulcējas cilvēki. Lai dievnams nebūtu nekad tukšs un te vienmēr skanētu Dieva vārds!”
Lodes – Apšu baznīcas draudzes pārstāve Ingrīda Priede atgādināja, ka Dzērbenes dievnams ir tikai nieka 162 gadus jaunāks nekā viņu baznīca.” Kaut dievkalpojumos baznīcēni dažreiz uz roku pirkstiem saskaitāmi un ziedojumu trauks nepildās, dievnams pastāv, draudze darbojas. Mums ir tik daudz kopīga. Taurenieši apmeklē gan vienu, gan otru baznīcu, kopā svinam svētkus. Lai stipras sienas Dzērbenes baznīcai, spēcīga draudze un izturīgs mācītājs,” sacīja taureniete.
Dzērbeniešus sveica arī Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Skujenes, Smiltenes draudžu mācītāji un pārstāvji.
Pēc svinīgā dievkalpojuma sadraudzībā notika sarunas, bija laiks atmiņām.
Baznīcai nozīmīgā dienā uz savu dievnamu bija atbraucis arī Ojārs Aleksis ar dzīvesbiedri Ilzi. Viņš ir dzērbenietis, dzīve aizvedusi gan tālos ceļos svešā zemē, gan pēc tam uz Rīgu, bet dzimtais pagasts tiek regulāri apciemots. Te kapos atdusas vecāki, vecvecāki, te spēku dod baznīca.
“Nākamgad Ojāram būs simts gadu. Viņš ziedojis baznīcas remontam, regulāri interesējas, kā sokas ar iecerētajiem darbiem. Viņš arī Dzērbenes muzejam nodevis vēsturiskas liecības gan par baznīcu, gan pagastu,” pastāstīja draudzes priekšniece Inese Gusmane un uzsvēra, ka, gatavojoties jubilejai, draudze ļoti sasparojusies, lai viss izdotos. Kurš vien varēja, iesaistījās. Īpaši draudzes priekšniece piemin Edvīnu Ņizinu, kurš atbraucis atvaļinājumā no darba Norvēģijā un daudz laika veltījis dažādiem darbiem baznīcā.
“Draudze esam maza, oficiāli pat ne 40 locekļi, bet ir vairāki ļoti aktīvi cilvēki, kuri pamudina pārējos. Ieceru mums netrūkst. Ceram, ka izdosies baznīcai nomainīt jumta segumu. Prieks, kā papildinās Bībeles dārzs,” stāstīja I.Gusmane.
D.Kreicbergs, raksturojot Dzērbenes baznīcu un draudzi, “Druvai” uzsvēra, ka tā ir tipiska vidzemnieku baznīca, mājīga, kurā ir mājvieta viesmīlīgai draudzei. “Lauku draudzēs svētki ir nesteidzīgi. Tiem gatavojas un tos svin. Te apkārt daudz mazu kaimiņu, kuri turas kopā, un katram ir sava baznīca. Dzērbenieši, ja ir kādas grūtības, paši tiek galā, atbalsta mācītāju,” viedokli pauda D.Kreicbergs.
Domājot par lauku baznīcu un draudžu nākotni, arhibīskaps J.Vanags atgādināja, ka Dzērbenes draudzes stipruma liecība ir tā , ka draudze te ir jau no 14.gadsimta, šis dievnams 180 gadus. “Dzērbenē vienmēr bijusi baznīca. Paaudzēs gribēts cilvēku nošķirt no Dieva, bet cilvēkos neizzūd ilgas pēc Dieva. Šodien apkārt ir tik daudz piedāvājumu, jāizdara izvēles. Skolā vairs nav kristīgās mācības, arī kristīgu bērnu vecāki atvasēm neizvēlējās šo kursu, labāk, lai apgūst ko citu, ar ticību paši tiks galā. Bet tā nav. Katrs mēs nepārtraukti izdarām izvēles, arī ejot ceļu pie Dieva,” ar “Druvu” pārdomās dalījās arhibīskaps un piebilda, ka partneri Vācijā vairākkārt brīnījušies, ka uzturam tik daudzas baznīcas un draudzes, kas veidojušās vēsturiski un celtas laikā, kad lielākā daļa cilvēku dzīvoja laukos, ar apsvērumu, lai līdz baznīcai nav pārāk tāls ceļš. Lauku baznīcas uzturēt nav viegli. Draudzes ir mazas, nespēj algot mācītāju, bet arī nav ar mieru tikai paši nākt kopā, lasīt, mācīties.
Lielākā daļa baznīcu ir valsts aizsargājami kultūras un arhitektūras pieminekļi. Arhibīskaps vērtē: “Ja gadā ieguldītu četrus miljonus eiro sakrālā mantojuma saglabāšanā, tad 30 gadu laikā arhitektūras pieminekļi būtu sakārtoti. Valsts un sabiedrība iegūtu saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu,” bilda J.Vanags.
Līdz pirmajai krēslai Dzērbenes baznīcā un pagalmā valdīja rosība. Dievnama 180.jubileja nosvinēta godam.
Komentāri