Dārzeņus vērts audzēt, ja pilsēta tuvu

Salnas pasteidzinājušas    novākt ražu. Vasara dažām kultūrām bijusi dāsna, citas nomocīja karstums un kaitēkļi, vēl citas vēlais pavasaris.

Priekuļu pagasta SIA “Liel­oga” saimniece Ruanda Dem­bovska atzīst, ka ir gan prieks un gandarījums par to, kas izaudzis, gan vilšanās. Viņas ģimene 3,8 hektāros Veselavas pagastā nomas zemē audzē dažādus dārzeņus, siltumnīcās Priekuļos zaļumus, tomātus, fizāļus, papriku un citas kultūras.

Sāka ar arbūziem

Gadus sešus priekuliete audzēja zemenes. Bija pamatdarbs, kas saistīts ar zemnieku saimniecību apmeklēšanu. Redzētais mudināja pamēģināt audzēt vēl kaut ko citu. Kāpēc gan ne arbūzus?  Pērn iestādīja 0,6 hektāros    un raža bija ļoti laba. Šoruden, kā atzīst Ruanda, – nekāda. Ja pērn mājas pagalms bija pilns ar arbūziem, šoruden vien pāris kastītes.

Laukā tika iestādīti 4000 arbūzu dēstu. “Stādījām, kad laiks bija vēss, mitrs, stādi nebija jālaista. Jau pēc dažām dienām galotnītes sāka liekties uz leju. Paņēmu stādu, iekšā tārps. Pusotru tūkstoti pārstādījām. Ap Jāņiem vagas bija tukšas. Tīrumā saimniekoja drātstārpi,” stāsta saimniece un piebilst, ka izdzīvoja vien ap simts stādu. “Izrādījās, bijām drātstārpiem uzklājuši mielasta galdu.

Tie dzīvo 20 centimetru dziļumā un, kad mitrs un vēss, dodas baroties. Ķirbjveidīgie augi ir kā saldais ēdiens,” pieredzē dalās priekuliete un uzsver, ka drāts­tārps nebūs tas, kas viņu atturēs no arbūzu audzēšanas.

Pavasarī laukā, kur šovasar auga sviesta pupiņas, tiks likta plēve un stādīti arbūzi, arī melones. “Tauriņzieži drātstārpam nepatīk, vēl augsni nokaļķos, kas arī tam nepatīk. Tagad domāju, ko stādīt laukā, kur šovasar vajadzēja augt arbūziem, jo tur ir saliktas plēves,” saka Ruanda. Arbūzi ir kultūra, kuru viņa noteikti audzēs. Priekuliete iepazinusies ar arbūzu audzētāju Limbažu pusē, grib izmēģināt arī viņa pieredzi. “Gribu iemācīties arbūzus potēt uz ķirbjiem. Uz ķirbja saknes tie izaug daudz lielāki,” atklāj Ruanda.

Jāatrod savas kultūras

“Augu seka jāmaina. Sastādīju visu ko, lai saprastu, kas aug šajā zemē, kas man padodas un kam ir pieprasījums. Skaidri zinu, ka kāpostus neaudzēšu, tie nav mana kultūra. Cīņa ar kaitēkļiem nav tā vērta. Esam integrētā saimniecība, bet ķīmiju nelietojam. Nā­kampavasar stādīšu tikai kolrābjus, tie agri izaug un ir pieprasījums. Šovasar diezgan daudz iestādīju sakņu un kātu selerijas. Sakņu pērk, bet kātu ne. Saldie sīpoli labi aug, arī pircējiem garšo. Baklažānus neaudzēšu, nerentabli, jāčubina, lai apputeksnētos, augļu maz. Savam priekam dažus var iestādīt, izaug jau skaisti,” stāsta Ruanda.
Iecienīta kultūra saimniecībā ir arī ķirbji. Diemžēl pavasarī bija jāpiedzīvo vilšanās. Tika iesētas 1100 divu šķirņu kailsēklu    sēklas, no vienas neuzdīga neviena, no otras kādas 30. “ Katra sēkla ielikta podiņā, laistīta, kopta kā iepriekš, bet nekā. Ķirbju ir maz. Helovīna ķirbji gaida savu laiku,” pastāsta saimniece un piebilst, ka arī citi audzētāji stāstījuši- sēklas slikti vai nemaz nedīgušas, kaut pirktas pie uzticama tirgotāja. Ar smaidu Ruanda piebilst, ka oranžās bietes uzdīgušas vien trīs, bet bezsēklu arbūzam no simts sēklām izaudzis viens stāds, no krāsainajiem burkāniem – neviena.

“Tad gan uz brīdi nolaižas rokas, jo viss ir izdarīts, bet rezultāta nav,” bilst priekuliete.

Toties šovasar ir laba sviesta pupiņu raža. Tās auga hektāra platībā. “Bērni nāca vākt, ļoti čakli strādāja. Tagad jāsaspringst par realizāciju. Nākamvasar tik daudz nestādīšu, toties noteikti būs arī cūku pupas, tām ir pieprasījums,” stāsta Ruanda.

Siltumnīcā priecē ap 20 šķirņu tomāti. Tiem vasara patika. Fizāļi siltumnīcā saauguši kā mežs.    Saimniece spriež, vai pagūs    nogatavoties, bumbuļu ir daudz. Izmēģinājumam tie iestādīti arī uz lauka.

“Siltumnīcā ir jāaudzē zaļumi. Salātiem ir liels pieprasījums, nevaru to nodrošināt, pērk kafejnīcas,    pasūta tiešie pircēji, ir noiets tirgū,” atklāj audzētāja. Ruanda gatavo salātu miksli, kurā ir daudzu šķirņu salātu, biešu, spinātu, rukolas lapiņas. Ir atrastas īstās šķirnes, lai veidotos patīkama salātu garšas buķete.

“Arī ekonomiski parēķinot, cik salātu var izaudzēt, kamēr visu vasaru aug, piemēram, arbūzi. Mācos, eksperimentēju. Divu vienādu vasaru nav, ar to jārēķinās. Nekad nevar zināt, kādi būs laikapstākļi, kādu postu sagādās kaitēkļi, kura kultūra izaugs, kura ne. Visu nedrīkst likt uz vienas kārts. Uzskatu, ka jābūt trim pamatkultūrām un tad pārējais, lai pircējam lielāks piedāvājums. Noteikti audzēšu zaļumus. Zemeņu gan vairs nav,” pārdomās dalās SIA “Lieloga” saimniece.

Pircēji novērtē

Ruanda Dembovska atzīst, ka viņas priekšrocība ir tā, ka dzīvo Priekuļos, zeme ir Veselavā. Pilsētu tuvums ir izdevīgs pircējiem un audzētājai.

Izaudzētais tiek pārdots Cēsu tirgū, Valmieras “REKO” tirgū, pastāvīgie klienti brauc iepirkties uz mājām Priekuļos. Tiek nodrošināti arī pasūtījumi, regulāri dārzeņus vedot uz Siguldu, Val­mieru, Smilteni. Pastāvīgi pircēji ir kafejnīcas.

“Pērn, kad bija arbūzi, kurus pircēji novērtēja, līdztekus nopirka arī citus dārzeņus. Taču par to, ka nevarētu pārdot, nevaru runāt,” saka Ruanda. Tā kā šovasar daudz sviesta pupiņu un arī citiem labas ražas, pārdot vairumtirdzniecībā neatmaksājas, taču tirgū cena turas. Jau izdomāts, ka pupiņas tiks saldētas, marinētas, lai varētu pārdot ziemā.
Ruanda atzīst, ka par ieguldīto darbu gandarījumu dod tie, kuri iegādājas viņas ģimenes izaudzēto. Labākais vērtējums – cik garšīgi.    Tikai martā nodibinātā SIA “Lieloga” ar logo “Audzēts Prie­kuļos” iepazīst aizvien vairāk pircēju. Nosaukums, protams, saistās ar arbūziem – kultūru, kurai pērn tika novākta lieliska raža.

Pēc gadiem atmaksāsies

Par saimniekošanu ģimene domā ilgtermiņā. Ikdienas darbos iesaistīts gan vīrs Edijs un trīs bērni, gan Edija tētis. “Daudz ir roku darba, kaplēšana liela. Ravētājus dabūt nav iespējams, par pieci eiro stundā nav ar mieru, bet vakarā, kad redzu, cik padarīts un cik jāsamaksā, skaidrs, ka rudenī būs zelta sīpoli un burkāni,” pārdomās dalās zemniece.

Laukus savu reizi pārstaigājuši meža dzīvnieki. Mežacūkas izraka sīpolus,    stirnas nograuza pupiņām galotnes. Tagad laukam apkārt ir žogs. Iežogojumā gan dzīvo zaķis, kādu meloni iegrauž, bet lielu skādi nevar nodarīt.

Pavasarī SIA “Lieloga” iestādīja 10 100 sparģeļu stādu. Tie iesakņojušies labi. Turpat arī pirmo vasaru auguši 200 vīnogulāji.“Ļoti gribu iemācīties audzēt vīnogas, siet, griezt, kopt. Pie mājas daži vīnogulāji vienkārši aug, bet gribu darīt pareizi. Nevar jau zināt, kas kurā vietā aug, redzēs, kā pārziemos, bet ieaugušās ir labi,” pastāsta Ruanda Dembovska un atgādina: “Ir jāmēģina, jāgūst pieredze, jāmācās gan audzēt, gan biznesa gudrības. Man patīk tas, ko daru.”