Daudzas iestādes – skolas, pansionāti, slimnīcas – arī vēsturiskajā Cēsu rajonā saņem regulāru humāno palīdzību no citu Eiropas valstu organizācijām un pārstāvjiem. Tiek uzsvērts, ka šī palīdzība bieži vien ir būtiska un nenovērtējama.
Vaives pamatskolas direktore Antra Gabranova “Druvai” stāsta, ka mācību iestādei jau 18 gadus izveidojusies draudzība ar norvēģiem, kuri regulāri atbalsta skolu. Šo gadu laikā norvēģi palīdzējuši tik daudz, ka grūti pat visu uzskaitīt.
“Ziemassvētku saldumu paciņas, brīvpusdienas, apģērbs, nauda skolas telpu remontam, dāvinātie autobusi. Tā ir tikai daļa, ko esam saņēmuši no mūsu norvēģu draugiem skolai un pagastam,” saka A. Gabranova, uzsverot, ka lielākā vērtība gan ir tieši izveidotais cilvēciskais kontakts.
“Patiesībā lielākā vērtība ir tā, ka esam ieguvuši lieliskus draugus, jaukus kopā būšanas mirkļus un iespēju arī pašiem mācīties dot pretim. Arī norvēģi ir bilduši, ka viņi tik daudzu gadu garumā mums palīdz tikai tādēļ, ka esam kļuvuši viņiem mīļi un tuvi – gan skolas bērni, gan pedagogu kolektīvs. Viņi redz mūsu izaugsmi, redz, ka viņu dāvinājums vienmēr simtprocentīgi nonāk adresātu rokās, un par to ļoti priecājas,” saka Vaives pamatskolas direktore un bilst, ka arī šobrīd tiek kārtotas nepieciešamās formalitātes un jau pavisam drīz vaivēniešiem tiks dāvināts jau pēc skaita trešais autobuss.
Ilgu gadu sadarbība izveidojusies arī Drabešu internātpamatskolai, kuri šogad svinēja 20 gadu sadraudzības jubileju ar zviedriem. Skolā pirms nedēļas viesojās arī uzticīgākais draugs Jorens Andersons, kurš arī šoreiz nebrauca tukšām rokām. Skolas pagalmā ieripoja kravas mašīna ar apģērbu, kas tika vests ne tikai skolēniem, bet arī Drabešu iedzīvotājiem.
J. Andersons bija priecīgs atkal viesoties Drabešos un bilda, ka šajā vietā viņš jūtas kā otrajās mājās un ir no sirds gandarīts, ka spēj palīdzēt.
Drabešu internātpamatskolas direktore Sarmīte Čemme “Druvai” norāda, ka šāds atbalsts ir nozīmīgs un diemžēl Latvijā situācija ir tāda, ka daudzām ģimenēm palīdzība ir nepieciešama.
“Nevar teikt, ka Latvijā
cilvēki būtu pieradināti pie humānās palīdzības. Vecāki cīnās un dzīvo, kā spēdami. Diemžēl valstī ekonomiskā situācija ir tāda, ka daudziem klājas grūti. Tādēļ cilvēki neatsakās no palīdzības un to arī novērtē,” komentē direktore S. Čemme.
Regulāru palīdzību no Somijas, Vācijas, Zviedrijas saņem arī Valsts sociālās aprūpes centra “Vidzeme” Raunas filiāle.
Tās vadītāja Lelde Buliņa “Druvai” stāsta, ka visvairāk novērtē to, ka tiek dāvināti tehniskie palīglīdzekļi – gultas, slimnieku skapīši, kruķi, ratiņkrēsli, kas maksā dārgi. Iestādes vadītāja norāda, ka pašu spēkos būtu iespējams vien gadā nopirkt pāris gultu, taču tagad aprūpes centra iemītnieki ir nodrošināti ar samērā labām gultām un citu nepieciešamo.
Daudzām valsts iestādēm Latvijā tomēr nepietiek finansējuma, lai varētu iegādāties visu vajadzīgo, tādēļ šādu ārzemju draugu dāvinājumu novērtējam. Turklāt dzīvē tā ir iekārtots, ka stiprākais palīdz vājākajam vai veselais sasirgušajam. Savā ziņā mēs esam tie, kuri ir šī vājākā statusā, tomēr nevarētu teikt, ka mēs to neprotam novērtēt. Iespējams, tieši tādēļ, ka to ļoti novērtējam, arī šī palīdzība neapstājas, bet turpinās. Nenoliedzami, bez šādu draugu atbalsta daudzām iestādēm klātos grūtāk,” tā L. Buliņa.
A. Gabranova, vērtējot palīdzības saņemšanu no ārvalstu draugiem, teic – nav jau tā, ka Latvija ieņem pabērna lomu un atplestām rokām gaida tikai palīdzību no citiem. “Tā tas nebūt nav. Tieši Latvija bija pirmā, kas pirms pāris gadiem atbalstīja Gruziju, kad tur bija karš. Latvija un Rāmuļu skola bija tā, kas pirms dažiem gadiem uzņēma bēgļus no Somālijas. Savās skolās palīdzam integrēties bērniem no Krievijas un citām valstīm. Uzskatu, ka mēs spējam dot un ne tikai ņemt,” uzskaita direktore un norāda – nevajag aizmirst to, ka saņemtā palīdzība bieži vien nav tikai materiāla, bet arī emocionāla, kas ir pats būtiskākais.
Šim viedoklim piekrīt arī L. Buliņa, kura gan uzsver, ka citās Eiropas Savienības valstīs dzīves līmenis ir augstāks, tādēļ viņiem arī vieglāk nākas palīdzēt citiem, tostarp iedzīvotājiem un dažādām iestādēm Latvijā.
Liene Lote Grizāne
Komentāri