Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Kultūrvēsturisko mantojumu neglabā aiz atslēgām

Sarmīte Feldmane
00:00
11.11.2022
15
Vanagas Pasakums

Rudens ir laiks, kad vērtēt paveikto. Arī Melānijas Vanagas muzejs aicināja kopā amatiešus, āraišniekus, lai pastāstītu, kas gada laikā padarīts.

Šoreiz tika runāts par mantojumu, ko atstājusi rakstniece, kultūrvēsturniece Melānija Vana­ga (1905-1997) un mācītājs Pauls Frīdrihs Bērents (1866-1935), un to, cik vērtīgi to nodot šodienas un nākamajām paaudzēm.

Vēsturnieks Edgars Žīgurs divus gadus strādā ar P.F.Bērenta grāmatu “Āraišu baznīca un draudze savu 700 gadu laikā”. Tas nav tikai baznīcai veltīts darbs, bet     aptver plašus kādreizējā Āraišu pilsnovada vēstures jautājumus.  Āraišu draudze iekļāva iedzīvotājus 300 kvadrātkilometru plašā teritorijā.
“Autors ir baltvācietis, pretrunīgi vērtēts, dzīvoja pārmaiņu laikā, kad gadsimtos iesakņojusies vācu kārtība cariskās Krievijas nomalē mainījās, sākās revolūcijas,    bija kari un izveidojās Latvijas valsts.      Viņam bija grūti pieņemt daudzas lietas, tāpat ne viss, ko viņš raksta,    atbilst mūsu šodienas priekšstatiem,” saka vēsturnieks un pastāsta, ka    P.F.Bērents bija ne tikai mācītājs Āraišos, arī literāts, skolotājs, vēstures pētnieks. Viņš arī bijis Latviešu literatūras (draugu) biedrības loceklis, Cēsu Etno­grāfijas biedrības līdzdibinātājs un krājumu glabātājs, bijis arī Āraišu – Cēsu Lauksaim­niecības biedrības priekšnieks, darbojies Vēstures un senatnes pētītāju biedrībā.

“Grāmatā apkopotas vēsturiskas ziņas par tagadējiem Amatas, Dra­bešu un Vaives pagastiem. Autoram bijusi pieeja arhīvu dokumentiem, daļa ir atrodami, daļa karos zuduši. Jāņem vērā, ka viņš labi pārzināja vācu un latīņu valodu. Darbā izmantojis arī laikabiedru, iepriekšējo mācītāju pieredzi,” stāsta E.Žīgurs. Grāmata ir vecajā drukā. Vēsturnieks apmēram divas trešdaļas iztulkojis saprotami šodienas cilvēkiem.  “Jāņem vērā, ka rakstījis vācietis, bet jāsaglabā autora valoda, stils, teikumu konstrukcijas. Meklēju skaidrojumus vecvārdiem, arī citām šodien nesaprotamām lietām. Kaut vai, kāpēc baznīcas remontam jāpiegādā vairākas mucas govs spalvu. Meklējot atradu, ka tās izmantoja kā armatūru, saistvielu apmetumam,” par darbu pie grāmatas pastāsta E.Žīgurs.

Tāpat tiek precizēti personvārdi, jo P.F.Bērents min tikai uzvārdus. “Svarīgi ir noteikt    vēsturisko vietu lokalizāciju, lai sniegtu informāciju, kur šodien atrodas tās, kas minētas grāmatā,” skaidro vēsturnieks un pastāsta, ka    Bērenta laikā bijuši divi uzskati, kur atradušās Veccēsis, notikusi plaša polemika starp mācītājiem. P.F Bērents palicis pie uzskata, ka Veccēsis bijušas Āraišos. To viņš pamato ar poļu laika dokumentiem, kur Āraiši nosaukti par Veccēsīm. Vēlāk šīs kartes pārņem zviedri un ik pa laikam šis nosaukums parādās. “Autors uzskata, ka pirmā baznīca celta Āraišos, tur kristīti vendi. Zinām, ka vendi te nav bijuši, arheoloģiskie izrakumi to pierāda,” skaidro E.Žīgurs un atzīst, ka, visticamāk, Āraišu baznīca celta simts gadus vēlāk, līdz ar ordeņa pils būvniecību, kas bija atbalsta pils Cēsu pilij.

Ir plānots P.F.Bērents grāmatu izdot 2025.gadā. Tajā iecerēts plašs ilustratīvais materiāls no arhīviem, kartes, arī aerofotogrāfijas.    “Bērentam grāmata iznāca    divus gadus pēc baznīcas 700 jubilejas, jo bijusi tehniska aizķeršanās. Mēs ceram, ka mums nebūs,” pārliecināta M.Vanagas muzeja vadītāja Ingrīda Lāce un atgādina, ka savulaik Melānija Vanaga par Bērenta grāmatu teikusi: “Par to viņam, gribot negribot, jāatlaiž daudzi, no ļoti daudziem    viņa grēkiem pret daudziem draudzes locekļiem un latviešu tautu vispār.”

M. Vanaga dzīves laikā publicēja septiņas grāmatas, vairāk nekā desmit palika rokrakstos. “Tagad pirmās trīs rakstnieces rokrakstu grāmatas katrs var izlasīt internetā,” gandarīta stāsta I.Lāce. Ar radinieku atļauju Latvijas Nacionālā bibliotēka tās ir digitalizējusi.

Fragmentus no  P.F.Bērenta grāmatas un M.Vanagas rokrakstu grāmatām lasīja aktieris Gundars Āboliņš.    Viņš arī uzsver, ka nedrīkstam aizmirst, cik vērtīgi   ir  zināt, izzināt,    saprast, pētīt un novērtēt    mūsu pagātnes saknes. “Šķirstīt grāmatu digitāli ieinteresēs jauniešu,” uzsver    aktieris un ierosina, ka P.F.Bērenta grāmata varētu iznākt arī audioformātā. “Jaunieši uzliek austiņas, iet pastaigā un klausās par Āraišiem,” bilst G.Āboliņš.

Īpašu noskaņu pasākumā radīja Latvijas Nacionālās operas un baleta akordeoniste Inita Āboliņa. Katrs pasākuma dalībnieks saņēma M.Vanagas vedeklas Rūtas atvesto balto rozi. Rakstniece tuviem cilvēkiem, tiem, kurus cienīja, dāvināja vienu baltu rozi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
26

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
33

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
48
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
46

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
144
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
15
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi