Kailsals, kas gada sākumā vairākas nedēļas pieturējās Latvijā, radījis zaudējumus graudaudzētājiem.
Lauksaimnieki apliecina, ka ziemāju stāvoklis ir slikts, taču ne kritisks, un bilst, ka teju katru gadu jārēķinās -kāda daļa stādījumu iznīks. Daudzos mūspuses laukos ziemāju sējumos var manīt vien vārgu zaļumu, kas pamazām iekrāsojas kailsalā stipri bojātajos ziemāju sējumos.
Raunas novada zemnieku saimniecībā “Dravēļi” laika apstākļu dēļ cietuši gandrīz visi 200 hektāri ziemas kviešu, taču gandrīz puse no tiem izsaluši. Vissliktākajā stāvoklī ir ziemas kviešu hibrīdi. ”Domājam, ka nepārsēsim visus laukus, bet tikai pusi no izsalušajām platībām – hektārus 50. Protams, tie ir papildu izdevumi, jo sēklas iegāde jau nav lēta,” saka “Dravēļu” saimnieks Uldis Sijāts un atzīst, ka viņam tomēr palaimējies, izsaluši tikai kviešu sējumi, bet rapsis un rudzi pārziemojuši samērā labi. “Skatos, tepat kaimiņos rapsis aizgājis bojā.”
Lai
arī dzirdēts, ka graudaugu sēkla šopavasar varētu trūkt, lauksaimnieks par to nebēdā. Valmieras
kooperatīva „Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība” darbinieki
teikuši, ka graudaugu sēkla ir un tai vajadzētu pietikt. Tiesa, U.Sijāts pieļauj domu, ka sēklas cena gan varētu nedaudz pieaugt, taču ar to ir jārēķinās, jo iznīkušos ziemāju laukus nāksies pārsēt daudziem.
Mūspusē vēl daudziem zemkopjiem nav īsti skaidrs, kas no apsalušā var atjaunoties un cik lielas platības tomēr būs jāpārsēj, tajā pašā laikā ir lauksaimnieki, kuru prognozes ir cerīgākas. Rolands Kļaviņš no Mārsnēnu pagasta zemnieku saimniecības “Vecpenguri”, kur vairāk nekā
sešu hektāru platībā ir iesēti ziemas kvieši, saka: “Ceru, ka labība saņemsies un viss būs kārtībā. Ziemājus pārsēt nevajadzēs. Izskatās, ka situācija ir labāka, nekā biju paredzējis, taču manā laukā zelmenis nav tik zaļš un blīvs kā tajos, kur
kaisa minerālmēslus. Es kā
bioloģiski sertificēts audzētājs to nedrīkstu darīt,” saka R.Kļaviņš, kurš uzskata, ka ziemāju pārziemošanas kvalitāte ir atkarīga no sējas laika un sēklas izvēles. ”Pieļauju, ka daudzi ziemājus iesēja par agru, tādēļ apsala augi, kas taisījās ziedēšanai. Tāpat zaudētāji ir tie, kas pērk importa sēklas, kuras paredzētas audzēšanai siltākos reģionos, bet nav piemērotas mūsu aukstajiem laika apstākļiem,” min lauksaimnieks. Viņš sēj paša audzētu sēklu, kura nu jau vairākus gadus ir pierādījusi kvalitāti. Ja tomēr sēkla jāpērk, tad Rolands uzskata, ka vislabāk to iegādāties esot Valsts Priekuļu Laukaugu un selekcijas institūtā, kur zemnieks var saņemt arī skaidrojumu par sēklas kvalitāti un piemērotību konkrētiem audzēšanas apstākļiem.
Par sēklas piedāvājumu “Druva” painteresējas arī Priekuļu Laukaugu selekcijas institūtā. Kā noskaidrojas, gadu no gada zemnieki interesējas par kviešu iegādi, taču selekcijas institūta piedāvājumā to nav. “Pavasarī jau jāsēj vasarāji. Pārliecināmies, ka katru pavasari liels pieprasījums ir pēc kviešiem. Iespējams, būs jāapsver doma par to iekļaušanu piedāvājumā. No graudaugiem sēklai noliktavā ir auzas, institūtam ir divi sadarbības partneri, ar kuru starpniecību var iegādāties miežu šķirnes ‘Rubiola’ un ‘Jumara’,” stāsta institūta direktore Arta Kronberga. Viņa bilst, ka katru gadu ziemāju pārziemošanas apstākļi atšķiras, tas nozīmē, ka arī graudu šķirnei būtu jāiztur mainīgie laika apstākļi, tāpēc visdrošāk ir sēt šķirnes, kas selekcionētas Latvijā.
Citiem lauksaimniekiem prognozes ir cerīgākas. Situācija ir labāka tajos laukos, kurus iesēja samērā vēlu un izvēlējās mūsu klimatiskiem apstākļiem piemērotākas šķirnes. Kristaps Daģis no Līgatnes pagasta zemnieku saimniecības “Avotiņi” saka, ka ziemas sākumā prognozes bijušas bēdīgākas, tagad situāciju viņš vērtē kā normālu. K.Daģa saimniecībā ziemāji aizņem 30 hektārus, starp tiem ir ziemas tritikāle, kā arī divas ziemas kviešu šķirnes, no kurām viena pārziemojusi labi, bet otra dažviet izsalusi. “Pagaidām neplānoju neko pārsēt. Daudz kas ir atkarīgs no sēklas šķirnes izvēles, iesēšanas termiņa, no sniega daudzuma, kā arī
no lauka izvietojuma. Vairāk salu dabūja lauki kalna galā,” klāsta K.Daģis.
Arī Priekuļu novada “Lejas Sīmaņu” saimnieks Ivars Zelčs secinājis, ka sējumi ir samērā labā stāvoklī. Viņš akcentē: „Nedaudz apsala, taču nevar salīdzināt ar Dobeles pusi, kur situācija ir pavisam traģiska. Ja nu būs kas jāpārsēj, tad tie būs kādi trīs hektāri,” saka zemnieks un piebilst, ka līdz šim arī neatminas situāciju, kad ziema graudaugu laukos būtu nodarījusi lielus postījumus.
Lai gan zaudējumi, kurus rada ziemāju lauku pārsēšana, ir ievērojami, zemnieki uzņemas risku paši un sējumus apdrošina vien retos gadījumos. Kā saka lauksaimnieki, iespējams, vienā gadā no tā būs ieguvumi, bet, rēķinot apdrošināšanas izmaksas, par izdevīgumu krietni jāšaubās.
Taujāts par sējumu apdrošināšanu, U.Sijāts atzīst, ka viņam bijuši apdrošināšanas piedāvājumi, taču līdz šim tos nav izvēlējies. Vien pēc šīs ziemas pieredzes viņš nopietnāk apsver domu apdrošināt sējumus. “Patiesībā neatminos, kad vēl ziemāji būtu tā izsaluši, kā šajā sezonā. Pat ja lauki būs apdrošināti, zaudējumi jau būs tik un tā, tikai mazāk sāpīgi,” saka graudkopis un piebilst, ka zemniekam jārēķinās arī ar sliktajiem gadiem.
Savukārt SIA firma “Pasāža” vadītāja Dace Neiberga uzsver, ka apdrošināšana ir papildu izdevumi. “Ir skaidrs, ka ne katram lauksaimniekam apdrošināšana ir pa kabatai. Ja apdrošina, tad nākas apdrošināt visus sējumus,” viņa saka un dalās pieredzē, sakot, ka pagājušajā gadā salīdzinoši vairāk nācās pārsēt laukus. Varbūt šogad nemaz nepārsēšu. Kvieši viennozīmīgi ir sliktāk pārziemojuši nekā rudzi un tritikāle. Zemniekam jau jārēķinās ar to, ka katru gadu kādi desmit procenti ziemāju būs jāpārsēj, tie ir vai nu izslīkuši, vai izsaluši.”
Jāmin, ka vissliktākā situācija ar ziemājiem ir Zemgalē, kur nāksies pārsēt līdz pat 80 procentiem graudaugu sējumu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktais apsekojums. LLKC eksperti secinājuši, ka nosacīti labāk
graudaugi pārziemojuši Kurzemē, mazāk postījumu ir arī Latgalē. Savukārt Vidzemē situāciju vērtē kā normālu, jo šeit tradicionāli ir bargāki ziemošanas apstākļi un daļa ziemāju tiek pārsēti ik gadu.
Ilze Fedotova
Komentāri