Atsaucoties Vispasaules Cēsnieku dienu organizatoru aicinājumam, Cēsīs viesojās Pasaules Brīvo Latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Jānis Kukainis.
Viņš tikās
ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazinās
ar Vidzemes koncertzāli “Cēsis”, muzeju, pabija pansionātā. J. Kukainis
bija ieinteresēts par
jaunajiem muzejiem, kas mājvietu radīs Cēsīs un
būs saistīti ar latviešiem, kuri dzīvo un dzīvojuši ārpus Latvijas – pasaules latviešu mākslas centru un muzeju centru “Latvieši pasaulē”. Viesis apmeklēja automātisko transmisiju atjaunošanas rūpnīcu “Recro”, zemnieku saimniecību “Kliģeni”,
kā arī Amatciemu.
Vizītes laikā daudz tika diskutēts par latvietības stiprināšanu aizbraukušo latviešu vidū,
par to, kāda ir iedzīvotāju, valsts un pašvaldību loma saiknes uzturēšanā ar aizbraukušajiem.
Tiekoties ar teju 20 interesentiem, kuri bija pulcējušies Pieaugušo izglītības centrā, Pasaules Brīvo Latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs uzklausīja cēsnieku bažas par to, cik daudzi līdzcilvēki dodas uz citām valstīm,
ka liela daļa vismaz
tagad neredz iespējas atgriezties Latvijā. Viesis
piekrita cēsnieku teiktajam, ka
jānotiek Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, lai cilvēki vēlētos atgriezties. Tai pat laikā viņš arī vērsa uzmanību, ka liela loma ir
katra paša vēlmei aktīvi rīkoties un īstenot idejas, negaidīt, ka viņu vietā
izdarīs citi.
Tikai daļa no pēdējos gados aizbraukušajiem veido labu karjeru citās valstīs. Daudziem nav augstākās izglītības vai labas profesionālās izglītības, un tas ietekmē viņu darba iespējas citās valstīs. J. Kukainis atgādināja, ka tas ir signāls, lai Latvijā uzlabotu izglītības sistēmu, kā arī lai mudinātu cilvēkus iegūt arodizglītību. “Ir būtiski attīstīt arodvidusskolu piedāvātās iespējas, kvalitāti un līdz ar to arī prestižu. Ir svarīgi, lai jaunieši izvēlas apgūt praktiskas profesijas, tā nodrošinot
plašākas darba iespējas nākotnē. Labs arods vienmēr tiek novērtēts. Jau tagad Latvijā daudzās nozarēs trūkst kvalificētu, profesionālu darbinieku,”
viedokli pauda Pasaules Brīvo Latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs.
Fakti liecina, ka daudzi pēdējos gados aizbraukušie ir sarūgtināti, viņiem Latvija kļuvusi vienaldzīga, viņi nedomā
par latvietību. “Kara laikā emigrējušo paaudze bija atšķirīga. Mani vecāki bija lepni, ka ir latvieši. Kad mana ģimene emigrēja, biju mazs. Uzsākot dzīvi ASV, neklājās viegli, ģimene bija nabadzīga, bet vecāki darīja visu, lai bērni iegūtu izglītību. Būtiski – tika saglabāta latvietība un lepnums par to. Es vienmēr biju Jānis, nevis Džons, un ģimenē vienmēr runājām latviski, nevis angliski. Man ir grūti saprast tos pēdējos gados aizbraukušos, kuri vēlas aizmirst latvietību un tā vietā vēlas kļūt, piemēram, par britiem vai amerikāņiem. Viņiem jāsaprot, ka tā tas nenotiek. Vienā paaudzē pilnīgi noteikti par britu nav iespējams kļūt,” domās dalījās Jānis Kukainis.
Viņš atzina, ka receptes, kā saglabāt latvietību, nav.
“Viss ko varam, ir sniegt pēc iespējas vairāk informācijas
par iespējām atgriezties, par iespējām saglabāt un mācīties latviešu valodu,
uzzināt par Latviju, tās vēsturi. Varam piedāvāt iespēju piedalīties nometnēs, brīvdienu, vasaras skolās. Varam veicināt iespējas sadarboties ar tautiešiem Latvijā. Būtiski ir tikties un runāt ar cilvēkiem,” sacīja Jānis Kukainis.
Cēsnieki atzina, ka valsts līmenī bieži vien
pārāk liela uzmanība tiek pievērsta stratēģiju rakstīšanai, izpētei un analīzei, lai gan vairāk vajadzīga
aktīva rīcība. “Lai sadarbība ar aizbraukušajiem veidotos un attīstītos, ir nepieciešams nepārtraukts darbs. Nepietiek ar dažiem forumiem, konferencēm – tie rada platformu sadarbības uzsākšanai, taču tās attīstīšanai vajadzīgs rūpīgs darbs ikdienā,” uzskatus pauda J.Kukainis.
Viņš interesentiem pastāstīja arī par PBLA aktivitātēm un uzsvēra, ka pašlaik apvienībai viens no svarīgākajiem mērķiem – ar izglītību un valodu
pasaulē stiprināt latviskumu Sarunā ar cēsniekiem raisījās arī diskusija par to, kā latviešu valodas un Latvijas vēstures apguvi varētu veicināt to aizbraucēju ģimenēs, kurām nav iespējams nokļūt uz latviešu centriem, brīvdienu skolām. J. Kukainis ierosināja izmantot tālmācību, kas turklāt būtu pozitīvs risinājums, lai nodrošinātu ar darbu skolotājus, kuriem neizdodas strādāt pilnu slodzi Latvijā, jo trūkst skolē-
nu.
Māra Majore – Linē
Komentāri