Kamēr Latvijā valdīja sniegiem bagātā ziema, sacensību kalendāri bija tukši, jo ierasti dažādi tautas slēpojumi sākas janvārī.
Taču gada beigās lielākajā daļā Latvijas no sniega nācās atvadīties, un jau ieviestas izmaiņas sacensību kalendāros. Tā distanču slēpošanas seriāla “Latloppet 2023” posmu, ko bija paredzēts sākt 1.janvārī Mazsalacā, pārcēla uz 28.janvāri, cerot, ka ziema atgriezīsies.
Taču seriāls “Priekuļu Loppet” startēja 28.decembrī un, kā cer rīkotājs Mārtiņš Niklass, turpināsies vēl četras turpmākās trešdienas. Jautāts, vai nebija iespējams seriālu sākt tad, kad vēl bija sniega pārbagātība, viņš saka, ka seriāla kalendārs izsūtīts jau pirms kāda mēneša un mainīt to nav viegli. Zināms pluss, ka Cēsu Olimpiskajā centrā ir mākslīgā sniega trase, kas spēj izturēt arī lietus un atkušņa pārbaudījumu.
“Protams, arī tur atkusnis atstāj ietekmi, bet vēl ir cerība, ka arī šajā trešdienā posms notiks. To nolemsim otrdienas vakarā, pārrunājot ar trases uzturētāju. Taču prognozi jau atkal sāk solīt labvēlīgu slēpošanai, cerams, kušana apstāsies,” saka M. Niklass.
Stāstot par seriāla kalendāra izvēli, viņš norāda, ka bijusi vēlme slēpojumu pabeigt janvārī: “Kad savulaik sākām seriālu, tas notika katru otro nedēļu, bet jau pērn rīkojām katru trešdienu un sapratām, ka tas ir optimāls risinājums. Tāpat arī samazinājām kontrollaiku, kas pirmajos gados bija 1,5 stundas, bet jau pagājušajā pārgājām uz vienu stundu. Šīs nav lielas sacensības, tas ir treniņš ar sacensību elementiem, ir skaidrs, ka pusotra stunda lielai daļai ir pārāk liels izaicinājums, cilvēki to nespēj noslēpot. Toties stunda ir ikvienam pieveicams laika posms.”
Pirmajā posmā piedalījās 110 dalībnieku, rīkotājs atzīst, kas tas ir gandrīz optimālais skaits. Ja dalībnieku būtu daudz vairāk, apļojot viņi traucētu cits citam. Tāpat jau līderiem, kuri stundas laikā paspēj veikt desmit un vairāk apļu, nemitīgi nākas apdzīt tos, kuriem sokas lēnāk.
Atgādināsim, ka seriāla būtība vienkārša, ir dots stundas kontrollaiks, kurā jāveic iespējami vairāk divu kilometru apļu. Vienīgais, kuram izdevās pieveikt 12 apļus, bija uzvarētājs V grupā Roberts Slotiņš no Mazsalacas. Šajā grupā 11 apļus veica septiņi slēpotāji, bet vietu sadalījumu nosaka laiks, kurā tie veikti. Līdz ar to otrajā vietā Sandijs Kļaviņš, trešais Ēriks Circens (Balvu novads).
V18 grupā Ernests Jekimovs (Cēsis) veica desmit apļus, par diviem mazāk Rūdim Bišeram (Cēsu novads) un Ričardam Lošinam (Jāņmuiža).
V16 grupā šoreiz tikai divi dalībnieki, abi veica 11 apļus, bet ātrāk to paveica Bruno Bilāns (Sigulda), par desmit sekundēm apsteidzot Indriķi Circenu no Balvu novada.
V14 grupā divi pirmie no Siguldas novada, abiem desmit apļi rēķinā, pirmais Leo Bilāns, otrais – Roberts Tolpežņikovs, bet trešajā vietā Armands Gulbis no Vecpiebalgas ar deviņiem apļiem.
V12 grupā pirmais Artūrs Zaķis (Cēsis), otrais Gustavs Bērziņš (Cēsis), katrs iespēja deviņus apļus, trešais Rauls Vītols (Gulbene) ar astoņiem apļiem.
V40 grupā trīs labākie iespēja veikt 11 apļus, vietu sadalījumu noteica minūtes un sekundes. Uzvarēja Jānis Paipals (Gulbene), otrais Armands Pivors (Ogre), tikai 0,7 sekundes viņam zaudēja Kaspars Stupelis (Vecpiebalga).
V50 grupā desmit apļus spēja veikt Guntars Ceplītis (Valmiera), otrais Otārs Putrālis (Smiltene), trešais – Aigars Celiņš (Valmiera), kuriem pa deviņiem apļiem.
V60 grupā pirmais Pēteris Serovs (Cēsis), deviņi apļi, otrajā vietā Aigars Savickis (Smiltene), arī deviņi apļi, bet par apli mazāk veica Guntis Koks (Cēsis).
S grupā astoņus apļus pieveica Inese Kokorēviča (Valmiera), arī divās nākamajās vietās valmierietes – Linda Ceplīte un Elīna Ceplīte -, kuras noslēpoja septiņus apļus. Tikpat iespēja arī Baiba Gorovenko (sporta klubs “Wendi”) no Taurenes, tikai distancē patērēja vairāk laika.
S14 grupā trīs pirmās bija Cēsu novada slēpotājas. Pirmā Kate Āboliņa ar septiņiem apļiem, otrā Monta Maizīte – seši, trešā Laura Jānelsiņa – pieci apļi.
Arī S12 grupā startēja tikai Cēsu novada sportistes. Pirmā Nellia Puriņa (8 apļi), otrā Adele Šlēziņa (8 apļi), trešā – Elza Krastiņa (7 apļi).
S40 grupā pirmā Ginta Zariņa – Raiskuma (Cēsis) – 7 apļi, otrā Madara Miglāne (Sigulda) - 7 apļi, trešā Sigita Zvaigzne (Cēsis) – 6 apļi.
S50 grupā soli solī distanci veica smiltenietes Žanete Leimane un Elita Zālīte, veicot pa astoņiem apļiem, finišā par pussekundi ātrāka bija Žanete. Trešā Dana Ceplīte (Valmiera) ar sešiem veiktiem apļiem.
Ja laika apstākļi ļaus, rīt jau otrais posms. Kilometrus un slēpošanas laiku skaitīs kopā, lai pēc piektās kārtas apbalvotu labākos katrā grupās un absolūtajā vērtējumā. Tie, kuri veiks 100 un vairāk kilometru, saņems piemiņas medaļas. Seriālā notiek arī ģimeņu ieskaite.
“Priekuļu Loppet” aizsākās 2009. gadā ar mērķi dot iespēju ikvienam noslēpot spējām atbilstošu un pēc iespējas garāku distanci individuāli vai kopā ar ģimeni un draugiem. Slēpojums notika no 2009. līdz 2015. gadam, tad sekoja vairāku gadu pārtraukums, līdz tradīcija tika atsākta 2022.gadā.
Komentāri