Ceturtdiena, 18. decembris
Vārda dienas: Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers

50 gadi Pirmajos Ziemassvētkos

Sarmīte Feldmane
00:00
10.01.2016
36
Kazaini 2 1

Gadi aizskrien ikdienas darbos, rūpēs un jaukos atpūtas brīžos. Kur tie paliek, redzams vien atskatoties. Toreiz, pirms 50 gadiem, Dzintrai un Jānim Kazaiņiem dzīve vēl bija priekšā. 25.decembrī bija balta ziema.

“Sniega bija daudz, manas baltās kurpītes piebira pilnas,” atceras Dzintra. Jānis atbrauca viņai pakaļ, un abi kopā brauca uz Cēsu rajona Civilstāvokļu aktu reģistrācijas nodaļu. Laulības akta ieraksts apliecina, ka Jānis Kazainis – instruktors Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā – un Dzintra Zēla – medmāsa Cēsu rajona poliklīnikā – stājas laulībā. Līgavai pušķī bija baltas kallas. “Man tās ļoti patīk. Lai gan toreiz citas puķes dabūt nevarēja,” bilst Dzintra. Zelta kāzu dienā līgavai pušķī dzeltenas kallas. Ziemā baltu un lieliem ziediem veikalos nav.

Toreiz abi ar vienu vārdu – jā – viens otram deva solījumu, kas turēts cauri gadiem. Pēc 50 gadiem, jau mazbērnu pavadīti, Dzintra un Jānis Kazaiņi Priekuļu Dzimtsarakstu nodaļā svinīgā ceremonijā kopā ar saviem tuvākajiem apliecināja laulībā nodzīvotos gadus. Svinīgais brīdis un savējo kopā sanākšana bija dēlu Ģirta un Jāņa ģimeņu dāvana vecākiem.

Tāpat kā toreiz, mulsums un laime acīs, vārdi, kuri izskan, kaut kur aizskrien, jo domas ir vien par cilvēku līdzās. Dziesmas “Vēju stundā” pavadījumā tiek izdejots pirmais valsis, un soļi ir tik droši, jo dejotāji zina, ka var balstīties viens uz otru. Mīļie vārdi un prieka asaras, laimīgi mirkļi un pārsteigumi – tas viss kopā brīdī, kad kā dejas soļi pāri zālei aizskrien gadi.

1965.GADS. Jaunlaulātie Dzintra un Jānis Kazaiņi.  Foto: NO ALBUMA

* 1965.GADS. Jaunlaulātie Dzintra un Jānis Kazaiņi.
Foto: NO ALBUMA

Dzintra un Jānis iepazinās 1958.gadā, kad Cēsu 1.vidusskolā abi mācījās vienā klasē. Jānis sēdēja priekšējā solā, Dzintra aiz viņa. “Pēc gada 22.jūnijā bija izlaidums, bet 23.jūnijā visi gājām uz balli Raiskuma līcī. Pirmoreiz mani puisis pavadīja mājās,” atceras Dzintra. Tad Jānim bija mācības tehnikumā, dienests armijā, Dzintra izmācījās par medicīnas māsu. Bija jāpaiet, šodienas skatījumā, daudziem gadiem, līdz varēja domāt un dibināt ģimeni. Abiem tēvus bija paņēmis karš. Cik mammas varēja, tik jaunajiem palīdzēja, bet viss bija jāsagādā pašiem.
“Sākām kopā dzīvot pie Dzintras mammas nelielā istabiņā, tad man Priekuļos iedeva dzīvokli. 36 gadus nodzīvojām Priekuļos, 2002.gadā atnācām uz Cēsīm, atgūtajā īpašumā Dzelzceļa ielā, ko cēlis mans vecaistēvs,” pastāsta Jānis.

Dzintra un Jānis ar lepnumu stāsta, ka kopā nodzīvotajos gados tā nopietni nav strīdējušies ne par bērnu audzināšanu, ne ko citu. Par sīkumiem, protams, bet tādi nieki ātri aizmirstas. Visbiežāk ir tā, ko viens nodomā, otrs pasaka. “Tā gadās bieži. No malas viens otrs saka – abi kļūstam līdzīgi. Tā ar gadiem notiek,” skaidro Jānis.
Salīdzinot, kā attiecības veidojas dēlu ģimenēs, kā aug mazbērni, Dzintra saka: “Jaunā paaudze diemžēl ir patērētāji. Mazbērni ne vienmēr saprot, kad vecāki saka – nevaram atļauties,” bet Jānis, smaidot papildina: “ Tagad, kad stāstu, ka mums nebija televizora, netic, kā tas iespējams. Laiki un iespējas mainās.” Dzintra un Jānis dēliem devuši bagātu ceļamaizi, savu dzīves pieredzi.

“Pirmā tikšanās ar vīra vecākiem bija ļoti jauka. Viss ātri notika, iepazināmies, un Jānis mani iestūma pa durvīm, tiku cienāta, runājāmies. Viņi mani pieņēma. Tas bija ļoti svarīgi,” stāsta Jāņa un Dzintras vedekla Gunta. Viņa uzsver, ka no vīra vecākiem daudz mācījusies, viņu pieredze allaž noderējusi. “Gadu nodzīvojām kopā divistabu dzīvoklī divās caurstaigājamās istabās, piedzima Ieva. Vīrabrālis Ģirts tolaik studēja, brīvdienās bija mājās. Sadzīvojām labi, mums nekas nebija jādala. Jāņa māte daudz palīdzēja, meitu audzinot. Tad vecāki pārcēlās, mēs palikām viņu dzīvoklī,” pastāsta Dzintras vedekla Gunta.

Dzintra ar gandarījumu atzīst, ka ne tikai dzīvesbiedram, arī dēliem iemācījusi medicīnas pamatus, kas ikdienā var noderēt, lai kāda nelaime nepārsteidz. Dzintra medicīnā nostrādāja 45 gadus, Jānis visu darba mūžu aizvadīja Priekuļu tehnikumā.

Dzintra un Jānis vienmēr bijuši aktīvi pašdarbnieki. “Mums bija jauki kaimiņi, lieli dziedātāji. Kad Priekuļos dibināja kori, aicināja līdzi, sākām dziedāt. Kad koris likvidējās, padziedājām “Vidzemē”, bet uz Cēsīm bija grūti izbraukāt. Tad Priekuļu tehnikumā nodibināja vienu no pirmajiem vidējās paaudzes deju kolektīviem Latvijā, sākumā dejojām balles dejas, pēc tam tautiskās dejas. Tad kādu laiku atpūtāmies, bet, kad pārcēlāmies uz Cēsīm, sākām dejot “Dzirnās”, un tā aizvien,” dziedātāju un dejotāju biogrāfiju izstāsta Jānis. Kad iezogas runas par miera mešanu, tad atmiņā ataust Dziesmu un deju svētki. Nākamie vairs nemaz nav tālu.

“Pats svarīgākais dzīvē ir veselība. To arī vēlu mums abiem un visiem savējiem. Pārējo dzīvē veidojam paši. Un gūstam prieku,” saka Dzintra Kazaine, bet Jānis piemetina, ka 25.decembris pirms 50 gadiem laikam tomēr bijusi īpaša diena laulībām. Starp citu, todien kāzas svinēja arī pazīstamais aktieris, raiskumietis Uldis Dumpis ar dzīvesbiedri Dainu. “Toreiz par Ziemassvētkiem skaļi nerunāja, tagad kāzu jubilejā skan Ziemassvētku dziesmas,” piebilst Jānis.

Ģimenes svečturī zelta kāzās savu sveci iededza Jānis un Dzintra Kazaiņi, viņu dēli Jānis un Ģirts, mazbērni – Liene, Alise, Mārtiņš, Ieva un Annija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
70

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
366

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
62

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
46

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
135

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
107

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
14
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
33
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
30
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
45
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
45
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi