Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Lauksaimniecības zemes cenas stabilas

Monika Sproģe
12:47
02.03.2016
20
Lauk Zeme 1

Pēdējos gados pieaudzis pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm, tai skaitā labas aramzemes. Augošais pieprasījums pēdējos divos gados lauksaimniecības zemju cenas paaugstinājis līdz pat 30 procentiem, atzīst nekustamo īpašumu aģentūras SIA “Realia Property” pārdošanas daļas vadītāja Iveta Lūka.

“Droši varam teikt, ka pieprasījums pēc lauksaimniecības zemēm pārsniedz piedāvājumu un labā vietā esoši zemes gabali ļoti ātri atrod jaunus saimniekus. Zemes cenas Vidzemes reģionā, ieskaitot Cēsu apvidu, svārstās ap 2000-3000 eiro par hektāru, bet, ja zemes gabals ir iekopts un ar līdzenu reljefu, tad iespējama arī cena virs 3000 eiro par hektāru,” tā I. Lūka. Katra individuāla zemes gabala cenu noteiks vairāki faktori, no kuriem būtiskākie ir pievedceļu tuvums un kvalitāte, reljefs – sausam līdzenumam vienmēr cena būs augstāka par skaistiem pakalniem un ielejām, jo šinī gadījumā pastāv risks, ka ielejas, zemākās vietas bieži būs mitras un tātad nederīgas lauksaimniecībā gan gruntsūdeņu tuvuma, gan nokrišņu dēļ.

“Vēl viens būtisks faktors ir zemes atrašanās vietas tuvums vai pat blakus esamība jau veiksmīgi strādājošai saimniecībai, kas, protams, gribēs paplašināties. Citi iemesli – tādi kā pilsētas tuvums, atrašanās vienā vai otrā pagastā – zemes gabala cenu būtiski neietekmē,” skaidro I.Lūka.

“Realia Property” nekustamo īpašumu speciāliste Ziemeļvidzemē Sandra Popesku-Gramberga uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo lauksaimniecības zemju pieprasījumu, arī aizaugušas lauksaimniecībā izmantojamas zemes gabalu vērtība bieži vien pietuvinās 2000 eiro par hektāru. “Saimnieki ir gatavi ieguldīt līdzekļus un atgriezt zemei tās vērtību. Tāpat jāmin arī tāds apstāklis kā pieaugošā interese par pierobežas, Igaunijai tuvāk esošu zemju iegādi. Bet reizē gribētos teikt, ka, ja būtu jāvērtē cenu pieaugums pēdējā gada skatījumā, tad būtu jāapbēdina spekulanti un vieglas naudas tīkotāji ar faktu, ka šobrīd nu jau vismaz gadu pusotru cenas nav būtiski mainījušās un varētu uzskatīt, ka tās ir nostabilizējušās. Tādējādi varam droši apgalvot, ka lauksaimniecības zemju pircēju loks aprobežojas ar personām, kas jau darbojas lauksaimniecības nozarē,” skaidro S.Popesku – Gramberga.

Sava artava cenu stabilizācijai esot arī samērā nesen veiktajiem grozījumiem likumos. Attiecībā uz meža zemes iegādi īpaši ierobežojumi nepastāv, bet ar lauksaimniecības zemi situācija ir atšķirīga. Ja fiziskā persona neplāno nodarboties ar lauksaimniecību, vairāk par 10 hektāriem lauksaimniecības zemes īpašumā iegūt nevar, kā arī viena fiziskā vai juridiskā persona īpašumā nevar iegūt vairāk par 2000 hektāriem lauksaimniecības zemes. Tā ir tikai neliela daļa no visiem tiem noteikumiem, kas iekļauti likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” jaunajā redakcijā, kā arī Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi”. Iegūstot īpašumā vairāk nekā 10 ha lauksaimniecības zemes, normatīvajos aktos noteiktajā termiņā jāuzsāk lauksaimnieciskā darbība.

Lauksaimniecības zemes ir pieprasītas, un to saprot arī tie zemju īpašnieki, kas paši, iespējams, nedarbojas lauksaimniecības jomā un šī iemesla dēļ labāk vēlas iznomāt, nekā pārdot savu īpašumu, jo arī nomas cenas ir pietiekami saistošas un pievilcīgas īpašniekam, kas vienlaicīgi “nošauj divus zaķus” – saņem regulārus ienākumus no sava zemes gabala iznomāšanas (ar kuriem arī nomaksā nekustamā īpašuma nodokli), kā arī viņa īpašums tiek apstrādāts un uzturēts kārtībā.

Kā prognozē nekustamā īpašuma tirgus analītiķi, šis gads varētu radīt izmaiņas pašreiz stabilajā situācijā tikai saistībā ar nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu.

Ja atminamies “trekno gadu” radīto nekustamo īpašumu bumu Latvijā un tā sekas, tad, kā saka Iveta Lūka, noteikti jāuzsver fakts, ka pirms tam un tanī laikā izauga un attīstījās pārsvarā lielizmēra lauksaimniecības kompānijas, jo daļa iedzīvotāju bija vairāk aizņemti ar darbiem ārvalstīs vai lielākajās Latvijas pilsētās un par savas saimniecības attīstīšanu nedomāja. Labi nopelnīt varēja gan celtniecībā, gan citās sfērās, un cilvēki attiecīgi izvēlējās iet vieglāko ceļu.

“Līdz ar atgriešanos realitātē cilvēki ir sapratuši, ka tieši Latvijas laukos ir nākotnes iespējas. Iespējams, šo sapratni savā veidā radīja arī daudzu sapņu par “bezrūpīgo nākotni” sabrukums un realitāte reģionos, kuri, neskatoties uz kopējo situāciju valstī, tomēr lēnām attīstījās, šī pakāpeniskā attīstība ļāva bez grandioziem zaudējumiem pārdzīvot ekonomisko krīzi,” saka I. Lūka.

Pēc speciālistu domām, tieši pēdējos gados cilvēki atgriezās atpakaļ dzimtajās vietās ar stingru lēmumu dzīvi saistīt ar laukiem un saimniekošanu savā zemē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
25

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
432
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
13
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi