Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Slapjie lauki aizkavē sēju

Sarmīte Feldmane
23:00
02.05.2016
292
Img 9531

“Nozagt pa stundai vien,” šopavasar saka Priekuļu novada Liepas pagasta zemniece Sarmīte Orehova. Zemnieku saimniecības “Mētras” laukos pagājušās nedēļas vidū steidza sēt zirņauzas. Jau iesēti vasaras kvieši, mieži. “Pavasaris diktē, kad ko darīt. Lauki bija slapji, zirņauzas agrāk nevarēja iesēt,” skaidro zemniece un piebilst, ka pirmā sējas diena šopavasar bijusi 18.aprīlī, vien dažas dienas vēlāk nekā parasti. Sarmīte pastāsta, ka no rīta atbraukusi uz tīrumu, slapjš, gaidījuši līdz pusdienlaikam, lai apžūst. “Saulīte dara savu, ja vēl būtu vējiņš, tad lauki drīz būtu sējami,” bilst liepēniete un uzsver, ka katra sējas stunda tiek gaidīta. Iepriekšējās dienās sējēji lauka malā gaidījuši, kad varēs sēt, sēklas graudus pieveda maisos, jo nevarēja zināt, cik laikapstākļi ļaus strādāt.

“Ja laiks labs, viss notiek ātri – graudus atved piekabē, iepilda sējmašīnā. Ja jāber no maisa, tas ir ne tikai smagi, bet arī prasa vairāk laika. Sējot tādos laukos kā tagad, degviela iztērējas par 20 procentiem vairāk, par graudu bēršanu no maisiem strādniekiem jāmaksā vairāk. Par hektāra apsēšanu šajos laika apstākļos izdevumi ir par pieciem sešiem eiro lielāki,” vērtē zemniece.

“Mētras” graudus audzē lopbarībai un ražo spēkbarību. Šogad līdz ar problēmām lopkopībā arī pieprasījums pēc kombinētās spēkbarības ir samazinājies, zemnieki pērk arī maltus graudus bez piedevām. Sarmīte Orehova uzsver, ka šodien zemniekam ļoti cītīgi jārēķina un jāseko līdzi visam, kas notiek nozarē, lai varētu izdzīvot. “Minerālmēsli šogad par gandrīz pieciem procentiem dārgāki. Pirms pāris mēnešiem brīnījos – spēkbarības ietinamais plēves rullis par četriem eiro dārgāks. Tas īsti nav izprotams, jo minerālmēslu ražošanu piesaista naftas cenai. Naftas cena ir krietni zemāka nekā pērn. Cenas nav adekvātas situācijai pasaulē,” domās dalās zemniece un atgādina, ka zemnieks kā vista knābā pa graudiņam, vērtē, ko var atļauties, bet vienmēr samierinās un strādā tālāk.

Raunas pusē lauku cepures izžuvušas, bet ielejās dīķi. Tādi ir kalnainie tīrumi. SIA “Pasāža” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga vērtē, ka divu vienādu pavasaru nav. Viņai atmiņā, ka vēlākais, kad savulaik beiguši sēju, bijis 5.maijs. Šopavasar būs vēlāk. Pavasarī tik slapji tīrumi arī gadiem nav bijuši. Jāapsēj 250 hektāri, un vajag vismaz desmit dienas, jo daudz ir mazo lauku, kuros paiet ilgāks laiks. “Jo agrāk iesēj, jo labāka raža, ātrāk var kult un sēt ziemājus. Tīrumos labi var atšķirt, kur ziemāji sēti agrāk, kur vēlāk,” pārdomās dalās raunēniete. “Pasāžas” laukos pirmie hektāri apsēti.

Līgatnes zemnieku saimniecības “Avotiņi” saimnieks Kristaps Daģis cerēja, ka brīvdienās tiks uz lauka. “Nupat jau sāk palikt bail, kad beidzot varēs sēt,” saka zemnieks. Paredzēts apsēt 140 hektārus, ja darbi labi sokas, vajag vismaz deviņas dienas. Jāiesēj auzas, zirņi, rapsis, kvieši, mieži, āboliņš. “Arī pērn pavasaris bija vēls, bet par ražu sūdzēties nevarēja,” stāsta zemnieks un piebilst, ka ziemas kvieši labi pārziemojuši, arī tritikāle, kuru gan vairāk ietekmējuši laikapstākļi, un dažā laukā zelmenis nav tik zaļš, kā varētu vēlēties.

Ceturtdien ar zirņiem sēju sāka Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā. “Beidzot tiekam uz lauka, lai gan labāk būtu, ja augsne vēl pažūtu,” saka agronome Nelda Venta un piebilst, ja zeme neķepēs, sēs graudaugus. Pētniecības centram pavasarī paredzēts apsēt 150 hektārus. “Šopavasar Latvijā klimatiskie apstākļi ir interesanti. Kurzemē sēja jau pabeigta, mēs tikai mēģinām sākt. Pērn sākām sēt 21.aprīlī, it kā jau nav liela aizkavēšanās,” bilst Nelda Venta.

Zemniekus priecē ziemāju lauki. Rudenī laikus iesēti, tie labi pārziemojuši. “Veģetācija ir gausa, bet zelmenis priecē,” saka Sarmīte Orehova. Nelda Venta pastāsta, ka rudzi pārziemojuši labi, arī ziemas kvieši. “Jaunā tritikāles šķirne `Rūja` ļoti labi pārziemojusi, izmēģināšanai iesējām poļu šķirni `Dinaro`. To kā kurā vietā laikapstākļi ietekmējuši. Izmēģinājuma laukā rapsis nepārziemoja. Sausais un pēc tam slapjais rudens, vēl arī kailsals, augiem nepatika,” analizē agronome.

Zemnieki baida prom lietu, uz tīruma jātiek, katra vēlāka pavasara sējas diena atmaksāsies rudenī un vēl pēc tam. Bet zemnieka darba ritmu nosaka arī laikapstākļi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
13

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
29

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
149

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
419
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
16
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi