Svētdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Mantojums jāsaglabā jau šodien

Sarmīte Feldmane
23:00
22.08.2017
4
Seminars Indarsfoto 9

Vasara noslēdzas. Pamazām vien izskan festivāli, sanākšanas, saiešanas, saieti, svētki. Ik gadu tiek domāts un piedāvāts kas jauns, bet paliek vērtības, kas cilvēkus interesē un saista. Tas ir nemateriālais kultūras mantojums. Cēsu Jaunajā pilī uz semināru “Festivāls kā kultūras mantojuma komunikācija: Kultūras mantojuma festivālu loma vietējā un reģionālā attīstībā” sabrauca vairāki desmiti kultūras politikas veidotāju un kultūras organizāciju pārstāvju no visas Latvijas.

“Bija atbraukuši tie, kurus interesē kultūras mantojums, kā to parādīt citiem. Cēsis ir vieta, kur varam dalīties pieredzē. Tradi­cio­nālās Viduslaiku dienas ir viens no labās prakses piemēriem kultūras mantojuma festivāla labvēlīgajai ietekmei uz novada kopienu un attīstību. Visiem ir kopīgas intereses, kā veidot svētkus, festivālus, kā piesaistīt cilvēkus, viņus bagātināt,” pārdomās dalījās viena no semināra rīkotājām Ilona Asare no Cēsu Kultūras un tūrisma centra. Semināra rīkošanā piedalījās arī Latvijas Kultūras akadēmija sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju.

“Kad kaut kas kļūst par mantojumu? Tad, kad paši to tā definējam. Kultūrā nav pateikts, cik senam un kādam jābūt tam, kas sau­cams par kultūras mantojumu. Tas, kas kopienai svarīgs, tas arī kļūst par mantojumu. Iesniedzot kaut ko iekļaušanai kultūras mantojuma sarakstā, jāpierāda nevis kultūrvēsturiskā vērtība vai unikalitāte, bet gan tas, kuriem cilvēkiem tas ir svarīgi. Ieraugām ikdienā vērtīgo, to,ko gribam atstāt saviem bērniem,” skaidroja Lat­vijas Kultūras akadēmijas prorektore zinātniskajā darbā, prof. Anda Laķe.

Par Cēsu pils Viduslaiku dienām, vietējās kopienas līdzdalību vēstures iedzīvināšanā stāstīja Cēsu Vēstures un mākslas muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš. Viņš uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir uzrunāt un ieinteresēt cilvēkus iesaistīties, pamudināt un viņi labprāt piedalīsies. Līgatnes kultūras un tūrisma centra direktore Sarmīte Usāne dalījās pieredzē par jauno festivālu “Pārceltuve”, kas šomēnes pirmo reizi notika Līgatnē.

“Mums ir svētki, “Pārceltuve” ir pirmais festivāls. Ir būtiski, kā to nosauc, kā cilvēki to saprot uz vietas un ārpusē,” sacīja Sarmīte un pastāstīja, ka festivālā notika arī sarunas un daudzi nesaprata, ko tas nozīmē, vai tās ir tās pašas lekcijas. “Cilvēkiem ir jāsaprot, kur viņus aicina. Bieži balstāmies uz sociālajiem tīkliem, bet ir daudzi, kuri tos nelieto, arī viņi ir jāinformē,” atgādināja Līgatnes kultūras dzīves vadītāja.

Kolēģi dalījās pieredzē un arī atzina, ka ir problēmas, kas jārisina kopā valdības līmenī. Tagad rets ir festivāls vai svētki, kur netiek piedāvāta iespēja nogaršot tradicionālos ēdienus. Kultūras darbiniece no Valkas pastāstīja, ka Igaunijā ir tradīcija augustā vienu sestdienu pie katras mājas ierīkot nelielu kafejnīcu, cienāt kaimiņus. Igauņi uzaicinājuši arī Valkā darīt tāpat. Taču uzreiz izskanējis Valsts ieņēmuma dienesta un Pārtikas veterinārā dienesta brīdinājums, ka tirgotājam jābūt reģistrētam. Kultūras darbinieki bija vienisprātis, ka kultūras mantojumam ir jābūt regulējumam – ja vāri uz ielas putru un piedāvā cilvēkiem, esi par to atbildīgs. Taču daudziem jo daudziem tradicionālo ēdienu gatavošana nav bizness, bet vaļasprieks.

Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja Jolanta Sausiņa “Druvai” atzina, ka nemateriālā mantojuma saglabāšana patlaban ir aktuāla tēma. Arī tāpēc, ka gatavojamies Latvijas simtgadei. “Nemateri­ālais mantojums nav svarīgs tikai tad, kad tas jau beidzies un meklējam pierakstos, bet kamēr vēl dzīvi notikumu dalībnieki. Un svarīgi ir cilvēku dzīvesstāsti. Ap­kopojam stāstus par to, kā veidoja Āraišu ezerpili. Tā nav sena vēsture, bet pēc dažiem gadu desmitiem to, kuri piedalījās, vairs nebūs,” pastāsta Jolanta Sausiņa un atzīst, ka sarunās cilvēki bieži atzīst, ka nekā nav, ko stāstīt, bet vajag tikai sākt sarunāties un var uzzināt ļoti vienreizējus stāstus.

“Cilvēkam ir vienalga, kā to nosauc – par festivālu, saietu vai kā citādāk, mums, kas tos veido, jāprot pastāstīt, jāieinteresē, lai cilvēki kļūst gudrāki,” pārliecināta Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja. Viņa tāpat kā kolēģi atzīst, ka bez komercializēšanās nekas nevar notikt, bet ir jābūt kādai robežai, kā mantojumu saglabāt, parādīt.

Latvijas Kultūras akadēmijas pētniece Baiba Tjarve atgādināja, ka mantojums ir tas, kas jau pārmantots, kam ir saknes. Esam pieraduši par kultūras mantojumu runāt kultūrvēsturiskā kontekstā. Par viduslaikiem tas ir vērtīgi un viss skaidrs. “Ārkārtīgi būtiski ir ieraudzīt, ka mantojamas ir mūsu ikdienas prasmes un tās var interesēt arī citus. Ja uzstājas vietējie, viņi taču ir tikai vietējie, tas nav nekas. Mēs visus zinām, nu un tad, ka uzstājas arī Rīgā. Tāds vērtējums nekur nav svešs,” domās dalījās Baiba Tjarve. Se­mināra dalībnieki bija vienisprātis – ja uzrunā, izstāsti, aicini, iesaisti, ieinteresē, cilvēki labprāt iesaistīsies festivālu vai citu sarīkojumu organizēšanā un līdzdarbosies.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Puzuri telpā – rotājumi ar mistiku

00:00
22.12.2024
6

Mājas rotāšanai Ziemassvētkiem padomu netrūkst. Lai cik dažādas ir iespējas, ne vienā vien ģimenē svētku sajūtu telpās rada pašu gatavoti puzuri. Kā pie tādiem tikt, daudzviet rīko meistarklases. Interesentu iemācīties netrūkst. Drabešu Amatu mājā, kad ierodas “Druva”,  meistars Andris Roze kārtējā nodarbībā rāda un skaidro, kā sagriezt salmiņus, kā izvērt diegu, ja kļūda, jāvērtē, vai […]

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
40
3

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Kādi bija un ir piebaldzēni

00:00
20.12.2024
61

Jaunpiebalgā, Vecpie­balgā, Inešos un Zosēnos aizvadītā vasara paliks atmiņā ar piebaldzēnu mērīšanu. “Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekta Piebalgā” datu ievākšanas daļas noslēguma pasākums sākās ar Vecpiebalgas deju kolektīva “Mudurainis” un  Jaunpiebalgas jauniešu deju kolektīva “Piebaldzēni” dejām. Projekta komanda piebaldzēniem, kuri Vecpiebalgas kultūras namā bija sanākuši krietnā pulkā, stāstīja gan par secinājumiem, kas gūti, analizējot 1936.gada  […]

Seniori saņem siltās jakas

00:00
19.12.2024
56
2

Sociālās aprūpes centra “Sērmūkši” un “Mārsnēni” iemītnieki saņēma dāvinājumu – siltas jakas. Tuvojoties Ziemassvētkiem, SIA “ZAAO”, AS “AJ Power Recycling” un SIA “IRVE” īstenojuši sirsnīgu iniciatīvu, senioriem ziedojot vairāk nekā 130 siltās jakas, tādējādi rūpējoties, lai vēsajos ziemas mēnešos sociālās aprūpes centru iemītniekiem būtu silti. Ziedojumu saņēma biedrības “Labāka rītdiena” četri sociālās aprūpes centri, tai […]

Dzejā izskan gan prieks, gan sociāli sāpīgi jautājumi

06:17
18.12.2024
22
1

Novembra izskaņā Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās Nacionālais dzejas slams, kurā piedalījās dzejnieki, kas bija iekļuvuši kādā no 11 sezonas dzejas slamu fināliem, arī no dzejas slama Cēsīs un festivālā “Veidenfests”. Decembrī Cēsīs, mākslas telpā “Mala”, notika viens no dzejas slamu pēcfināla pasākumiem, kurā savu dzeju runāja reģionu dzejas slamu finālisti un uzvarētāji no visas […]

Uz Ziemassvētku tirdziņu pēc prieka un dāvanām

00:00
18.12.2024
57
1

Ziemassvētku tirdziņā Līgatnes kultūras namā valda nesteidzīga rosība. Apmeklētāji ienāk, vispirms pārlaiž skatienu, dažs uzreiz secina: “Te jau ir izstāde!” Tad sāk iepazīt plašo piedāvājumu. Tirdziņa rīkošanas idejas uzturētāja, Amatu mājas vadītāja Daina Birne atzīst, ka šogad beidzot jūtams, ka cilvēki kļuvuši brīvāki, vēl pērn bija jūtama pandēmijas laika pieredze. “Māj­ražotāji, amatnieki bija gan samazinājuši […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
23
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
24
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi

Pārdod

23:57
24.11.2024
32

Mēs tīram dīzeļfiltrus visiem automobiļu, kravas transporta, traktoru, harvestera, kombaina un iekrāvēju modeļiem. Neatkarīgi no jūsu transportlīdzekļa veida, piedāvājam profesionālu un efektīvu tīrīšanu. Šī dīzeļfiltru tīrīšanas tehnoloģija ar augstu tvaika temperatūru neietver ķīmisku līdzekļu izmantošanu procesa atvieglošanai, kas nozīmē, ka process ir pilnībā ekoloģisks. Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu vai zvaniet.

Pārdod

23:57
24.11.2024
33

Piedāvājam kvalitatīvas rekuperācijas un ventilācijas sistēmas Jūsu mājām un birojam. Nodrošinām svaigu gaisu un energoefektivitāti, samazinot siltuma zudumus un uzlabojot iekštelpu mikroklimatu. Piedāvājam pilnu servisu – sākot no konsultācijas līdz uzstādīšanai. Uzlabojiet gaisa kvalitāti un ietaupiet enerģiju ar mūsu uzticamajiem risinājumiem. Sazinieties ar mums, lai izvēlētos piemērotāko sistēmu Jūsu vajadzībām! Jautājumu gadījumā rakstiet uz e-pastu […]

Pārdod

23:56
24.11.2024
29

Piedāvājam dažādus apkures risinājumus Jūsu mājām un/vai biznesam. Mūsu klāstā atradīsiet grīdas apsildes sistēmas, infrasarkanos paneļus, gāzes sildītājus un citus energoefektīvus risinājumus, kas nodrošinās komfortu un ietaupīs Jūsu izdevumus. Nodrošinām profesionālu konsultāciju un uzstādīšanu, lai Jūs varētu izvēlēties piemērotāko variantu savām vajadzībām. Sazinieties ar mums jau šodien un uzziniet, kā varam uzlabot Jūsu apkures sistēmu! […]