Vidzemes šosejas krustojumam Augšlīgatnes centrā jābūt drošam

Sabiedrības iniciatīvu platformā “Mana balss” tiek vākti paraksti, lai vērstu uzmanību, ka Augšlīgatnē  Vidzemes šosejas un Nītaures ceļa krustojumā ir jāuzlabo satiksmes drošība. No 9. septembra līdz vakardienas pusdienlaikam to parakstījuši 550 iniciatīvas atbalstītāji. Lai iniciatīvu problēmas risināšanai iesniegtu Satiksmes ministrijā un VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, ir jāsavāc 2500 paraksti.

Līgatnieši jau gadiem runā par nedrošo satiksmes situāciju šajā krustojumā, raksta vēstules “Latvijas Valsts ceļiem” (LVC), Satiksmes ministrijai, regulāri vēršas pašvaldībā, taču nekas nemainās. Savukārt Augšlīgatnē, tāpat Nītaures pagastā iedzīvotāju skaits palielinās, daudzi brauc uz darbu Rīgā, Ieriķos, Cēsīs, Siguldā. No rītiem un pievakarēs satiksmes intensitāte uz šosejas ir liela.

“Lai no rīta, braucot no Rīgas puses, nogrieztos pa kreisi, bieži ir ilgi jāgaida, savukārt vakaros — lai izbrauktu uz šosejas. Ja vēl vienā vai otrā pieturā apstājies autobuss, gājēji iet pāri ceļam pa pāreju, ir ļoti jāuzmanās, jo var gadīties, ka pāri skrien kāds aizkavējies bērns, bet krustojuma visās pusēs gaida mašīnas,” pastāsta Marta Kojāne un pie­bilst, ka varētu vismaz ierīkot pa­pild­joslu no Rīgas puses. Viņa ik dienu no Siguldas brauc uz darbu Augšlī­gatnē.
Arī Inese Okonova uzsver, ka ar uzzīmēto pāreju ir par maz.

“Kad ir intensīva satiksme, izbraukt uz šosejas ir ļoti sarežģīti. Bet te pie krustojuma ir veikals, doktorāts, kultūras nams, pašvaldības ēka, neatliekamā medicīniskās palīdzība. Mašīnu plūsma liela, bieži veidojas bīstamas situācijas,” stāsta līgatniete un piebilst, ka ziemā, kad ir apledojums, krustojums kļūst vēl bīstamāks.

Kad sāka darboties Līgatnes pagasta iedzīvotāju padome, sarunās par ikdienas problēmām, kas būtu jārisina, līgatnieši kārtējo reizi atgādināja par bīstamo krustojumu. “Gan sarunās, gan aptaujā krustojums ir tas, kas satrauc līgatniešus, apgrūtina ikdienu. Iedzīvotāji, apvienības pārvalde ir sūtījusi vēstules “Latvijas Valsts ceļiem”, bet atbildes bijušas formālas,” stāsta Līgatnes pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Sabīne Metāla. Līgatnes pagasta, Līgatnes pilsētas un arī Nītaures iedzīvotāju padome kopā uzrakstīja iesniegumu “Latvijas Valsts ceļiem”. S. Metāla uzsver, ka padomes darbā iesaistās līgatnieši, kuri var profesionāli palīdzēt sagatavot nepieciešamos dokumentus.

“Saņēmām standarta atbildi, kurā atsauce uz desmit gadu vecu auditu. Arī apskatot “Latvijas Valsts ceļi” nākotnes plānus pieciem gadiem, nekas par šo krustojumu neparādās,” teic S. Metāla un atgādina, ka krustojums vēsturiski bijis oficiāli klasificēts kā “melnais punkts”.

Februārī atbildē līgatniešiem LVC uzsver, ka valsts policijas reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu dati liecina par būtisku situācijas uzlabošanos kopš stacionārā fotoradara uzstādīšanas 2017. gadā. Toreiz auditā tika vērtēta satiksmes drošības situācija un sniegti ieteikumi veicamajiem pasākumiem. LVC skaidro, ka toreiz auditā nebija izvirzīta prasība krustojumu aprīkot ar luksoforiem. “Vairāki auditā rekomendējamie pasākumi, kas neprasīja lielus ieguldījumus, piemēram, ceļa zīmju sakārtošana, ir veikti. 2020. gadā tika veikta ceļa zīmju uzmontēšana virs brauktuves uz svītrainajām apgaismojuma konsolēm. Labākas uztveršanas nolūkos ceļa zīmes tika aprīkotas ar citronzaļo apmali. Uzlabota arī sabiedriskā transporta pieturvietu infrastruktūra,” līgatniešiem atgādina LVC un arī atklāj, ka citu auditā ieteikto pasākumu veikšanai — tādu kā sabiedriskā transporta pieturu pārcelšanai aiz krustojuma, kā arī kreiso nobraukšanas joslu ierīkošanai uz autoceļa A2 ir vajadzīgi lieli kapitālieguldījumi, jo to īstenošana saistīta ar pilnu krustojuma pārbūvi, t.i., ceļa klātnes paplašināšanu, komunikāciju kabeļu pārcelšanu, iespējams, privātu zemju atsavināšanu utt. Tā kā krustojums saskaņā ar Bīstamo autoceļu posmu noteikšanas metodiku neklasificējas kā bīstams, tad tas nav iekļauts pārbūvējamo krustojumu prioritātēs. Tā pārbūve varēs notikt vienlaicīgi ar attiecīgā autoceļa A2 posma pārbūvi, taču vismaz tuvāko trīs gadu laikā tāda šeit nav plānota.

27. aprīlī no plkst. 9.30 līdz 10.30. LVC veica satiksmes intensitātes skaitīšanu. Kā skaidro LVC, šāds laiks izvēlēts ar aprēķinu, ka veikali jau atvērušies un iespējams objektīvi konstatēt uz un no veikaliem braucošo transportlīdzekļu skaitu. Tika saskaitīti 295 transportlīdzekļi uz autoceļa A2, kas devās uz Rīgas pusi, un 315 transportlīdzekļi uz Ieriķu pusi. Savukārt uz autoceļa P32 no Nītaures puses krustojumam piebrauca

78 transportlīdzekļi, un uz Nī­tau­res pusi devās 40 transportlīdzekļi. Uz veikalu pusi devās 46 transportlīdzekļi, savukārt izbrauca 33 transportlīdzekļi. Tāpat šajā laikā autoceļu šķērsoja 18 gājēji. “Varēja novērot, ka tiem neradās grūtības ar autoceļa šķērsošanu. Netika novērotas bīstamas situācijas starp transportlīdzekļiem vai kādas krustojuma izbraukšanas problē­mas,” secina LVC.

Savukārt iniciatīvas iesniedzēji, balstoties uz publiski pieejamiem LVC datiem, vēsta, ka Vidzemes šosejas posmā pie Augšlīgatnes satiksmes intensitāte ir aptuveni 7600–10 600 transportlīdzekļu diennaktī. Savukārt 2025. gadā uz ceļa Augšlīgatne–Skrīveri satiksmes intensitāte bija ap 1395 transportlīdzekļiem diennaktī, no kuriem aptuveni 11% bija kravas transports. To mašīnu skaits, kas Augšlīgatnē nogriežas uz Nītauri, kopš 2016. gada palielinājies aptuveni par 42%.

“Iedzīvotāji sūta fotogrāfijas, ziņo par bīstamām situācijām. Kā risināt problēmu, vai uzstādīt luksoforu vai papildu joslu, tas arī ir profesionāļu ziņā. Mums skaidro, ka luksofors uz šosejas sabremzēs satiksmi, bet Siguldā tā nav problēma. Ir jāveic profesionāls audits un jārod risinājums,” saka S. Metāla un uzsver, ka ne jau tikai līgatnieši vai nītaurieši brauc pa šo krustojumu. “Tāpēc ikvienu aicinām paust savu viedokli, lai kopā apliecinātu, ka mums šis krustojums ir ikdienā svarīgs, nevis tikai kādam neērtības, bet drošība,” skaidro S. Metāla un piebilst, ka iedzīvotājiem ir būtiska vieta, kur dzīvo, kā tā attīstās, lai justos droši.   

Aprīlī vēstulē līgatniešiem LVC informē, ka tuvāko sešu mēnešu laikā šajā krustojumā neplāno veikt ar satiksmes organizāciju vai drošību saistītus pasākumus. Satiksmes organizācijas risinājumu pārskatīšana tiek plānota tālākā nākotnē vienlaicīgi ar šī autoceļa posma pārbūvi. Tad būs iespējas lemt par nepieciešamajiem satiksmes organizācijas risinājumiem. Šobrīd LVC nav iemesla noteikt krustojumam augstāko satiksmes drošības uzlabošanas prioritāti, lai veiktu tā pārbūvi.

Bet februārī pavīdēja cerība, jo LVC skaidroja — “autoceļa posmā 2027. gadā ir plānota asfaltbetona seguma atjaunošana, kas nav klasificējama kā pārbūve. Tomēr šo būvdarbu ietvaros LVC centīsies paplašināt Cēsu virziena autobusa pieturas piestāšanās joslu, atbīdot uzgaidīšanas platformu dziļāk uz grāvja pusi. Novērojumi liecina, ka autobuss, apstājoties pieturā, aizņem arī daļu braukšanas joslas, kas tādējādi to sašaurina, kā arī ierobežo gan gājēju pārejas, gan krustojuma pārredzamību. Minētā pasākuma rezultātā krustojumā uzlabotos redzamība, līdz ar to drošība.”
“Mēs gribam zināt, kad varam gaidīt pārmaiņas. Lai tas būtu pēc trim, pieciem gadiem, bet, lai to zinām. Varbūt sabiedrības aktivizēšanās pamudinās LVC pieņem lēmumu, kas saistīts ar daudzu iedzīvotāju drošību,” saka S. Metāla.