Ziņa, ka Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits piedalījās Eiropas Savienības (ES) neformālajā zivsaimniecības ministru sanāksmē Korkā, Īrijā, kur dalībvalstis diskutēja par Kopējo zivsaimniecības politiku un paaudžu nomaiņas veicināšanu zivsaimniecības nozarē, piesaistīja uzmanību. Eiropas Komisijas publicētajā Kopējās zivsaimniecības politikas izvērtējumā paaudžu nomaiņa atzīta par vienu no būtiskākajiem nozares ilgtermiņa izaicinājumiem. Zivsaimniecībai jākļūst pievilcīgai jaunajai paaudzei, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu zivju resursu apsaimniekošanu un piekrastes kopienu attīstību. Latvija aicināja pārskatīt pašreizējos ierobežojumus zvejas flotes modernizācijai un nodrošināt pietiekamu Eiropas Savienības (ES) finansējumu tās atjaunošanai. Tika arī uzsvērts, ka nepieciešams lielāks līdzsvars starp vides, ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, vienlaikus paturot prātā, ka jebkurām prasībām jābūt samērīgam un izpildāmām, neradot lieku birokrātisko slogu nozarē strādājošajiem.
Latvijā zivsaimniecība ietver zvejniecību, zivju apstrādi un dīķsaimniecību. Īpaši zvejniecībai Latvijā ir sena vēsture un tradīcijas. Tikai filmās darbs nozarē izskatās romantisks, ikdienā tas ir smags, un nav jābrīnās, ka jaunā paaudze nevēlas turpināt seno arodu. Vai ar ES politikas maiņu tas izdosies, rādīs nākotne.
Latvijā par to pašu tēmu savā ikgadējā kongresā diskutēja Zemnieku saeima. Lauku saimniecību īpašnieku vidējais vecums ir 57 gadi. Latvijā un Eiropā kopumā tikai ap desmit procentiem zemnieku ir jaunāki par 40 gadiem. Līdz šim vecumam zemnieki tiek uzskatīti par jauniem. Puse no visiem lauksaimniekiem jau ir pensijas vai pirmspensijas vecumā. Lauksaimnieku vidējais vecums palielinās. Pieredzējušie saimnieki arī atgādina, ka līdz šim ir bijušas dažādas programmas jaunajiem lauksaimniekiem, arī labākas atbalsta intensitātes, kaut ko būvējot vai pērkot, gan arī uzsākot saimniekošanu no nulles, bet būtiski rezultāti nav sasniegti.
Situācija labāka nav arī izglītībā. Latvijas vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu vidējais vecums ir aptuveni 48 gadi, un vairāk nekā puse skolotāju ir vecāki par 50 gadiem. Bet pēc Centrālās statistikas pārvaldes informācijas kopējais strādājošo vidējais vecums valstī dažādās nozarēs pietuvojies 45 gadiem. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,845 miljoni iedzīvotāju, no tiem 62,8% procenti bija darbspējas vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Salīdzinot ar 2025. gada sākumu, to īpatsvars kopskaitā samazinājās par 0,2 procentpunktiem. Seniori 65 un vairāk gadu vecumā bija 22,4% no visiem iedzīvotājiem, īpatsvaram pieaugot par 0,5 procentpunktiem.
Labklājības ministrija pārskatā par aktīvās novecošanās situāciju darba tirgū atgādina, ka Latviju tāpat kā daudzus citus Eiropas reģionus skar divas būtiskas problēmas — turpinās sabiedrības novecošanās un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko ietekmē zema dzimstība un vidējā mūža ilguma pieaugums. 2025. gadā Latvijā vidējais iedzīvotāju vecums bija 43,4 gadi, bet 63,0% no kopējā skaita bija darbspējas vecumā (15–64 gadi). Būtiski, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu darbspējas vecuma cilvēku skaits ir samazinājies par 14,5 tūkstošiem, bet pēdējo desmit gadu laikā — par 130 tūkstošiem. Tuvāko 15 gadu laikā pensijas vecumu sasniegs 385 tūkstoši iedzīvotāju, bet darbspējas vecumu 280 tūkstoši. Nav sarežģīti izrēķināt, ka darbaspēks būs mazāks par simts tūkstošiem cilvēku.
Interesanti, ka 2024. gadā nodarbinātības līmenis pieauga līdz 24,8% to vidū, kam 65–74 gadi (2023. gadā — 24,1%). Gandrīz katrs ceturtais šīs vecuma grupas iedzīvotājs strādāja. Tas bija otrais augstākais rādītājs ES (Igaunijā — 29,8%), bet Lietuvā — 21,8%.Vidēji ES nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā bija vairāk nekā uz pusi mazāks — 11,3%.
Prognozēt, analizēt, vizionēt — tas ir gudru nozaru analītiķu, pētnieku, plānotāju darbs. Dzīvojam šodien, un no nākotnes attīstības zinātājiem aizvien biežāk izskan paredzējums, cik daudzas nozares vairs nebūs nepieciešamas, ka cilvēka iespējas strādāt samazināsies utt. Saprotams, ka šodienas pasaulē, kurā viss tik strauji mainās, ka nespējam izsekot pat tam, kas jau noticis, kur nu vēl notikumiem apkārt, domās esam vakardienā. Tā vienkārši pierasts. Zvejnieks zvejo zivis, skolotājs māca, zemnieks audzē pārtiku… Varbūt palasīt fantastiku? Lai arī kā būs nākotnē, nedrīkst izjaukt līdzsvaru. Un tas attiecas ne tikai uz dabu. Zinām taču, ka dabā tukša vieta nepaliek.
Komentāri