Palīdz izdot savu grāmatu

“Sava grāmata” izdevniecībā ikviens var tikt pie tieši tāda rezultāta savas grāmatas formā, kādu vēlas, turklāt regulāri sekojot līdzi darbības procesiem,” par sevi savā interneta vietnē vēsta Cēsīs bāzētā izdevniecība “Sava grāmata”.

“Mūsu uzdevums ir nodrošināt pilnu izdevniecības servisu — sākot no autora manu­skripta rediģēšanas, vāka dizaina un maketa izstrādes, beidzot ar izdotās grāmatas druku un reklāmu. Piedāvājam arī elektronisko grāmatu izdošanu un audio grāmatu izveidi. Mēs lepojamies ar individuālu pieeju un personīgu attieksmi pret katru mūsu autoru un sadarbības partneri,” tā sevi raksturo izdevniecība.

“Pirms diviem gadiem nosvinējām izdevniecības desmitgadi,” ar gandarījumu saka izdevniecības “Sava grāmata” īpašnieks Atis Baumanis. Viņš izdevniecības birojā radošajā kvartālā “Rainis” “Druvai” atklāj, ka sākotnēji “Sava grāmata” bija Rīgas uzņēmums, bet, pašam Atim ar ģimeni pārceļoties uz dzīvi Cēsīs, arī uzņēmējdarbība mainījusi atrašanās pilsētu. Izdevējs teic: “Šķiet, nu jau būs kāds sestais gads, kopš darbojamies no Cēsīm.” Vaicāts par atšķirību starp galvaspilsētu un Cēsīm, Atis paskaidro, ka tā esot jūtama kā iedzīvotājam, bet ne uzņēmējdarbības ziņā. “Mums viss pamatā notiek attālināti, piemēram, kontakti ar autoriem. Turklāt autori visbiežāk paši nemaz nav no Rīgas, bet gan no Latvijas reģioniem,” pastāsta uzņēmējs, piebilstot, ka komunikācija pamatā notiekot sazvanoties un sarakstoties, klātienes vizītes esot nepieciešamas minimāli. Viņš papildina: “Kad tas ir nepieciešams, protams, aizbraucam pie autoriem, ja vajag, paņemt kādus materiālus, vai, piemēram, aizvedam grāmatas.”

Jautāts, vai ir kādi dominējošie žanri, ko cilvēki grib izdot grāmatās, Atis zina teikt, ka ir dažas dominējošās lietas. “Tā ir dzeja, tās ir atmiņas, ko cilvēki pierakstījuši par sevi vai savu dzimtas vēsturi,” uzskaita izdevējs. Esot arī autori, kas grib pamēģināt spēkus, izdodot romānu vai stāstus. “Saprotot, ka uzreiz nevar pretendēt uz tirāžas drukāšanu tūkstošos eksemplāru, cilvēki parasti sāk ar mazumiņu. Pie mums tirāža arī parasti ir simt, divsimt vai trīssimt eksemplāru,” skaidro grāmatu izdevējs. Esot arī gadījumi, kad drukā tūkstoti un pēc tam vēl papildu tirāžu, kopumā sasniedzot pat piecus tūkstošus eksemplāru. “Sava grāmata” klienti pārsvarā esot privātpersonas, kas kaut ko sarakstījuši un uzmeklējuši viņus kā iespēju savu darbu publicēt. Tomēr klientu lokā esot arī juridiskās personas, uzņēmumi, kuriem grāmatas izdošana ir īpašs, vienreizējs projekts, nevis ikdiena, piemēram, kad grāmatu vajag izdot kādai īpašai gadskārtai vai notikumam.
Uzņēmumā ir trīs darbinieki, projektu vadītāji, kas strādā ar autoriem, kuri ir līguma attiecībās ar “Sava grāmata”. Make­tēšanu, grāmatu dizainu, korektoru un redaktoru darbu izdevniecība parasti iepērk kā ārpakalpojumu. Atis smejoties saka, ka mākslīgo intelektu viņi vēl nav pieņēmuši darbā. Viņš paredz: “Tas ir laika jautājums. Pašlaik tā nav, jo tas MI līmenis vēl nav sasniegts pietiekami augsts.” Atis gan piebilst, ka tāpat jau izdošanas procesā vajadzētu cilvēku klātbūtni, jo kādam tie uzdevumi mākslīgajam intelektam ir jāformulē un jāuzdod, un rezultāts pēc tam jāpārbauda. “Pilnīgi akli tam uzticēties nevar ne pašlaik, ne, domājams, tuvākajā nākotnē,” spriež grāmatu izdevējs.

Runājot par gramatiku, “Sava grāmata” saimnieks atklāj, ka dažkārt no tradicionālajām izdevniecībām saņemot pārmetumus par to, ka izdod grāmatas vai nu ar korektūru, vai bez tās. “Te ir tā nianse, ka pie mums nāk autors, kuram ir ierobežots budžets. Viņš varbūt izdod grāmatu, kas paredzēta tikai pašu ģimenei, radiem un draugiem, nevar atļauties samaksāt par visu profesionālo pakalpojumu klāstu. Tādos gadījumos ir jāmeklē kompromiss. Nereti autors ir atradis un uzrunājis, piemēram, savu kādreizējo latviešu valodas skolotāju, kas darbu ir caurskatījusi. Tas, protams, nav profesionāļa darbs, bet mēs to izdodam.” Visbiežāk gan tādas grāmatas tiekot izdotas ļoti nelielā apjomā. “Ja drukājam 20–50 eksemplāru lielu tirāžu, tad ir skaidrs, ka tā ir domāta ļoti šauram lokam,” stāsta Atis, piebilstot, ka viņi gan vienmēr cenšoties paskaidrot nepieciešamību pēc profesionāļu piesaistes jebkuram izdevumam.

Uzņēmējs arī atzīst, ka gluži noraidīt kāda klienta atnesto manuskriptu un nedrukāt to īsti neesot bijis pamata, lai gan piekrīt, ka saturs ne vienmēr viņiem pašiem šķiet saistošs, tomēr varbūt tieši tur slēpjas “Sava grāmata” īpašā niša. Viņi izdod darbus, kas paredzēti arī ļoti šauram interešu lokam. Tomēr esot arī daži būtiski pamatprincipi — uzrakstītais nedrīkst aizskart citu cilvēku cieņu un kurināt naidu, tam izdodamajās grāmatās vienmēr jābūt ievērotam. Esot bijuši darbi, kas balansē uz robežas, un arī tādi, ko autors pēc izdevēja lūguma labojis un kaut ko izsvītrojis. “Tas bija autors, kurš bija uzrakstījis savas atmiņas, viņam laikam bijusi rūgta pieredze ar dažiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem. Viņš bija nosaucis vārdus un pau­dis emocijas, tomēr viņš piekrita, ka nav īsti godīgi, ka otra puse nevar paust savus argumentus, un darbu pielaboja,” pieredzētajā situācijā dalās Atis.