Man gribētos vaicāt lasītājiem, kāds vārds nāk prātā, domājot par skaistāko vārdu pasaulē — vai tas ir kāds no mums, latviešiem, pierastajiem vārdiem vai varbūt kāds skanīgs franču vai vēl kādas citas valodas vārds?
Izvērtējot 75 valodas, valodu apguves platformas “Babbel” vērtējumā par skaistāko pasaules vārdu atzīts vārds “kaitiakitanga” no maoru valodas. Lūk, tā! Uzvarētājs izraudzīts no 223 vārdiem, starptautiskajā žūrijā bija valodnieki, rakstnieki un kultūras eksperti, tā vēsta ziņu portāls jauns.lv. Jāteic gan, ka vērtēšanā tika ņemti vērā vairāki kritēriji — ne tikai vārda skanējums, bet arī tā nozīme, retums un kultūras nozīmīgums. Tā skaistākais vārds pasaulē pēc žūrijas vērtējuma ir gan ar neparastu skanējumu, dziļu nozīmi un jēdzienu, kam daudzās pasaules valodās nav tieša ekvivalenta. Vārds atspoguļo atbildīgu attieksmi pret vidi nākamo paaudžu labā. Maoru pasaules uztverē cilvēks nav dabas saimnieks, bet gan tās daļa un sargs. Un tieši dziļā nozīme padarīja šo vārdu par uzvarētāju.
Skaistāko vārdu augšgalā ir arī tādi vārdi kā “aura” (grieķu valoda) — īpaša enerģija vai atmosfēra, kas ieskauj cilvēku; “ikigai” (japāņu valoda) — dzīves jēga, kuras dēļ katru rītu gribas mosties; “mamihlapinatapai” (jaganu tautas valoda) — skatiens starp diviem cilvēkiem, no kuriem katrs gaida, ka pirmais soli spers otrs; “naz” (urdu valoda) — pašpārliecinātības un lepnuma sajūta, ko rada beznosacījuma mīlestība. Šajā skaisto vārdu pasaulē ir arī vārds “poronkusema” (somu valoda), kas apzīmē senu attāluma mērvienību — tik tālu, cik ziemeļbriedis spēj noiet, pirms tam nepieciešama atpūta.
Meklējot, kāds tad ir Latvijas skaistākais vārds, atradu informāciju par nosacīti nesen — 2020. gadā — Latviešu valodas aģentūras rīkoto aptauju “Mans latviskākais vārds”. Balsojums par latviskāko vārdu ļoti simboliski noslēdzās 18. novembrī. Pēc tam tapa arī grāmata ar tādu pašu nosaukumu.
Aptaujā tika iesniegti 1360 vārdi. Par latviskāko izvēlēts vārds “rupjmaize” kā visa latviskā simbols, ko novērtējam gan mājās, gan esot ārpus Latvijas. Otrajā vietā vārds “brīvība”, trešajā “līgo”. Tāpat latviešiem ļoti tīkami vārdi ir “tēvzeme”, “Latvija”, “Jānis”, “saule”, “ozols”, “latvietis/latviete”, “dzimtene”. Valodniece Sanda Rapa grāmatā raksta, ka latviskāko vārdu desmitnieks skaidri parāda latvieša tiekšanos pašapzināties plašajā pasaulē un definēt atšķirību no citiem.
Aptaujā iesniegti arī tādi vārdi kā “abra”, “aloties”, “dābolains”, “dievpalīgs”, “dzintars”, “gaiļbiksīte”, “kaisme”, “knausis”, “ķiļķeni”, “margrietiņa”, “meimurot”, “musturs”, “padebeši”, “pasmeķēt”, “rasaskrēsliņš”, “seģene”.
Evita no Jelgavas bija ieteikusi vārdu “pipirkšķis”, skaidrojot “es mēdzu piešaut pipirkšķi cukura, mana mamma pielika pipirkšķi sāls. (..) Man latvisks šķiet tas, kas pārmantots no paaudzes paaudzē”. Savukārt Estere no Rīgas bija ieteikusi vārdu “vienatne”, skaidrojot, ka tikai mums ir vārds, kas izteic to, ka varam būt vieni, bet nebūt vientuļi. Sanda Rapa vērtējusi, ka iesūtīto vārdu kopums nepārprotami liecina par dzīvu un jaudīgu valodu, kurā atceras senos vārdus un darina jaunus.
Es vienmēr atcerēšos, kā skolas laikā, kad pie mums viesojās norvēģi, meitene, klausoties, kā sarunājamies latviski, teica, ka šķiet, ka mēs dziedam, tik skanīga ir mūsu valoda. Protams, vajadzētu būt tā, ka katram sava valoda ir tuvākā, bet man patiesi ļoti patīk, kā skan latviešu valoda, kādus vārdus mēs tajā lietojam, vēl jo vairāk, ja cilvēkam ir bagāts vārdu krājums. Un jāteic, ka lasot skaistākos pasaules vārdus, saprotu, cik ļoti esmu pieradusi pie mūsu valodas skanējuma — es novērtēju ārzemju vārdu nozīmi, bet skanīgāka man tomēr šķiet mūsu pašu valoda.
Komentāri