Jau vairākus gadus vasarā, arī šogad no aizvadītās nedēļas nogales līdz 30. augustam, daļa no Rīgas ielas Cēsu vecpilsētā kļūst par vasaras gājēju ielu. Pašvaldība tā vēlas radīt patīkamāku un drošāku vidi gājējiem, velobraucējiem, arī uzņēmējiem, jo, piemēram, kafejnīcu īpašnieki var izvietot plašākas āra terases un klienti baudīt maltīti un silto laiku bez garāmbraucošo auto izplūdes gāzēm.
Tomēr jāteic, par to nav gluži viena viedokļa ne gājēju, ne auto braucēju, ne arī uzņēmumu īpašnieku vidū, kuri tirgojas vecpilsētā. Tieši dažādo viedokļu dēļ pašvaldība no sākotnējas ieceres, kas tika īstenota pirmajā gadā, ielas posmu no piektdienas pēcpusdienas līdz svētdienas pusnaktij pilnībā slēdzot, atteicās. Tagad nonākts līdz kompromisam, ka Rīgas iela vecpilsētā par gājēju ielu kļūst tikai no sestdienas trijiem pēcpusdienā līdz svētdienas sešiem vakarā.
Seminārā “Mobilitāte Cēsīs” apmeklētājus iepazīstināja arī ar satiksmes intensitātes datiem, ko reģistrējušas viedās kameras. Tās apliecina, cik gājēju un auto pārvietojas pa šo Rīgas ielas posmu un kā kustība mainās, kad tas tiek slēgts auto satiksmei. Pirmais pārsteigums nereti ir tas, ka pa šo ielu ikdienā pārvietojas gan tik daudz gājēju, gan velosipēdistu un, protams, autobraucēju. Jo nereti iedzīvotāji un Cēsu viesi mēdz teikt, ka iela ir tukša, tikai redzamas ielas malā novietotās automašīnas. Tomēr, piemēram, uzskaites dati par piektdienu, 22. maiju, no pusnakts līdz plkst.23.59 liecināja, ka virzienā no Kases ielas uz Rožu laukumu ir pārvietojušies 1704 autobraucēji, 138 velobraucēji, 3985 gājēji.
Mobilitātes speciālists Ritvars Šilkovs, kur dalījās ar datiem, uzsvēra, ka lēmums par ielas slēgšanu autobraucējiem balstīts nevis pieņēmumos, bet objektīvos datos, proti, viens no pirmajiem secinājumiem bija, ka ir ļoti daudz satiksmes dalībnieku, kuriem nav mērķis kaut ko darīt tieši konkrētajā ielas posmā, bet to izmanto tikai caurbraukšanai. Savukārt datu ieguve gan laikā, kad iela nav slēgta, gan tad, kad ir pieejama tikai gājējiem, sniedz skaidru priekšstatu par situāciju, palīdz noteikt prioritārās problēmzonas, kā arī ir pamats tālākai, pamatotai lēmumu pieņemšanai. Dati pierāda, ka tad, kad mašīnu ir mazāk, gājēju skaits palielinās. Tāpat Ritvars Šilkovs norāda, ka dati iegūst vērtību, ja tiek pārvērsti dialogā un konkrētās rīcībās.
Par to, cik svarīgs ir dialogs, nejauši bija iespējams pārliecināties pēc semināra beigām, kad vairākiem semināra apmeklētājiem izveidojās diskusija ar mobilitātes speciālistu. Cilvēkiem nebija nepārprotams redzējums, ka ielas slēgšana tiešām nes pozitīvu rezultātu – proti, uzņēmējiem, kuriem uzņēmējdarbība notiek šajā posmā, galvenais vērtējums ir, vai krītas vai palielinās tirdzniecības apjoms. Tā uzņēmēji atcerējās, ka apavu veikals, kurš šajā ielā vairs neatrodas, bija aprēķinājis, cik ievērojami samazinājušies ieņēmumi, un atrašanās šajā vietā vairs nav rentabla. Tagad, līdz ar panākto kompromisu, kad iela tiek slēgta tikai no sestdienas pulksten 15, kad lielākā daļa veikalu beidz darbu, situācija vairs nav tik kritiska, tomēr joprojām jūtams, ka daļa uzņēmēju nav līdz galam pārliecināti par ielas slēgšanas nepieciešamību un pozitīvo ietekmi. Protams, kafejnīcu īpašnieki un šīs vietas iedzīvotāji novērtē, ka brīvdienās nav jūtama auto izplūdes gāze un mierīgi ielā var baudīt silto laiku.
Klausoties iedzīvotāju satraukumā, domāju, cik būtiski, lai vienai darbībai sekotu citas. Proti, jo vairāk cilvēku pārvietojas kājām, jo vairāk jābūt iespējām, kur piesēst, vajadzīgas atkritumu urnas, kur izmest līdzi paņemto dzērienu vai ēdamo, urnas jāiztukšo biežāk, jābūt vairāk un ērtām velosipēdu novietnēm, un jābūt skaidrām norādēm, kur autobraucēji tuvumā var novietot auto, lai izbaudītu ielu kājām. Tāpat tas prasa paradumu maiņu, piemēram, ka veikalnieki tirgojas ne tikai telpās, bet pārvirza tirgošanos uz ārtelpu, pasākumiem jānotiek ne tikai Rožu laukumā, kur tie ir ierasti, bet visas Rīgas ielas garumā, un vispār jāatrod, kā rosināt cilvēkus vecpilsētu apmeklēt, lai izbaudītu pārmaiņas, kas tajā ieviestas.
Komentāri