15.maijs – mēneša vidus, šogad, cerams, arī vasaras sākums laikapstākļu ziņā. Īpašs ne tikai vārda dzimšanas dienu svinētājiem. Tas Latvijas vēstures lappusēs ierakstīts arī ar kādu politisku notikumu – valsts apvērsumu, kura rezultātā valstī tika iedibināts autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms. Lai gan pagājuši jau 92 gadi kopš nakts (no 15. uz 16. maiju 1934. gadā), kad tas notika, liekas, plašāka sabiedrības daļa par iemesliem un veidu, kā tas notika, zina visai maz. Tiesa, ja ļoti interesē vēsture, šodien materiālu par to netrūkst. Taču padomju laikos dzimušajiem, padomju laika skolās gājušajiem, pie kuriem piederu arī es, K. Ulmaņa vārds līdz pat Atmodai bija svešs, varbūt dažā ģimenē tikai pusčukstus izrunāts, tādēļ tādas īstas izpratnes par šo notikumu trūkst. Jaušams vien tas, ka vienai sabiedrības daļai K. Ulmanis ir gandrīz svētais, citai – neviennozīmīgi vērtējama politiskā figūra, kuras dēļ Latvija, iespējams, pat zaudēja savu neatkarību.
Sakritība vai nē, bet satricinājumu Latvijā jūtam arī šodien. Un arī šodien pilsonim parastajam nav skaidrs, kas īsti notiek valdības galvās un gaiteņos. Dažas dienas atpakaļ palikām bez aizsardzības ministra, tā pienākumus uzņēmās premjerministre, bet nu demisionējusi arī viņa. Šajos tiešām sarežģītajos, daudz piesauktajos ģeopolitiskajos apstākļos esam palikuši bez valdības. Vai šodien, 15. maijā, ir kāds, kas zina, kas notiek un notiks valstī, kas uzņemsies atbildību patiešām nopietnas krīzes (ptfu, ptfu, ptfu) apstākļos. Ja nu vienīgi valsts prezidents.
Kāpēc 1934. gadā Ministru prezidents K. Ulmanis rīkojās tā, kā rīkojās, lasāms vēsturiskajās liecībās, pētījumos. Šodien vairāk izbrīna iemesli, kāpēc kritusi Evikas Siliņas valdība. Tiešām to dažu dronu dēļ? Esam tik viegli un ātri izprovocējami? Esam tik naivi, nesaticīgi, tuvredzīgi vai varbūt tik varaskāri, ka, spēlējot varas spēles, esam gatavi riskēt pat ar savu valsti, tās drošību, neatkarību? Nezinām, ka kāds aiz zināmās robežas to vien gaida, lai plēšamies, strīdamies, apvainojam cits citu, nevis koncentrējamies darbam un pienākumiem? Vai tiešām politiskais aprēķins ir pareizākais gājiens, kad likmes ir tik augstas? Jautājumu patiešām vairāk nekā atbilžu. Bet tiem, kas tā tiecas atrasties varas tronī, atbildes būs jāsniedz, īpaši tad, kad pilsoņi parastie vēlēsies zināt, par ko atdot savu balsi 15. Saeimas vēlēšanās.
Šodien Latvijas valdība nepaliek savā vietā, lai pildītu to, ko solījusi tautai. Vēl jo lielāka atbildība mums katram pašam palikt savējā, neuzķeroties uz populistu un provocētāju saukļiem un izgājieniem.
Komentāri