Latvija nereti lepojas, ka ir zaļa zeme, jo mums ir gan daudz dabas teritoriju, gan ir cilvēki, kuri domā zaļi, kas nozīmē, ka arī savā uzvedībā ievēro principus, kas saudzē dabu. Tomēr skaidrs, ka mūsdienu pasaulē, kurā lietojam pārtiku ar ilgu derīguma termiņu, mobilās ierīces, medicīna izmanto dažādus mūsdienīgus instrumentus diagnožu noteikšanai un galu galā arī pārtika veikalos visbiežāk ir plastmasas iepakojumā, mēs nevaram teikt, ka dzīvojam pilnīgi dabiskā vidē, tā tomēr ir vide, kurā ir daudz mākslīgi radītu vielu.
Arī Rīgas Stradiņa universitāte norāda, ka “cilvēki ik dienas ir pakļauti dažādu ķīmisku vielu iedarbībai. Mūsdienās tās ir klātesošas visur – ne tikai ražošanas uzņēmumos, bet arī apkārtējā vidē, mūsu mājās, sadzīves priekšmetos, pārtikā, gaisā, ūdenī, apģērbā, kosmētikā, to uzņemšanu ietekmē mūsu dzīvesveida paradumi”. Tomēr universitātes Darba drošības un vides veselības institūta pētnieki atgādina, ka aiz šīm priekšrocībām slēpjas arī ilgtermiņa riski veselībai – daļa vielu uzkrājas organismā vai ietekmē tā sistēmas, vēl pirms apzināmies to klātbūtni. Liela daļa šo vielu vēl tikai tiek pētīta, arī Latvijā.
Institūta pētnieki iepazīstinājuši ar līdz šim Latvijā apjomīgākā cilvēka biomonitoringa pētījuma rezultātiem, kurā pirmo reizi tik plaši analizēta dažādu ķīmisko vielu klātbūtne iedzīvotāju organismos. Pētījuma rezultāti atklāj – Latvijas iedzīvotāju organismos atrodamās vielas lielākoties atspoguļo mūsdienu dzīvesveidu, kas parāda līdzīgu kopainu dažādās Eiropas valstīs.
Jāteic, mēdzu aizdomāties, kā mani ikdienas paradumi ietekmē manu veselību ilgtermiņā, kādus produktus lietoju, kā tos apstrādāju, kādu kosmētiku un apģērbu izvēlos. Jo saprotams, ka, pat ja izmaiņas veselībā nav pamanāmas uzreiz, manas izvēles var atstāt ietekmi ilgtermiņā. Tāpēc ar lielu interesi iepazinos ar galvenajiem pētījuma secinājumiem, kur aiz ne vienmēr atpazīstamiem ķīmisko vielu nosaukumiem slēpjas gluži ikdienišķi mūsu paradumi, kas veicina to uzņemšanu organismā. Savā ziņā atvieglojums ir izlasītais galvenais pētnieku secinājums: “Akūts veselības apdraudējums nav konstatēts.” Tomēr pētnieki vērš uzmanību, ka vairākas vielu grupas prasa turpmāku uzraudzību un piesardzību.
Piemēram, akrilamīda ekspozīcija Latvijas pilotprojekta dalībniekiem bija augsta un konstatēta visiem pētījuma dalībniekiem. Tā koncentrācijas diapazons gan variē un ir atkarīgs, piemēram, no iedzīvotāja smēķēšanas un uztura paradumiem. Akrilamīda iespējamie avoti ir, piemēram, frī kartupeļi un čipši, kraukšķīga maize, cepumi un maizes produkti, grauzdēta kafija, brokastu pārslas, grauzdēti rieksti, tāpat arī smēķēšana un darba vide, kurā ir daudz putekļu un tvaika. Akrilamīds veidojas pārtikas produktos ar augstu ogļhidrātu saturu, tos apstrādājot augstā temperatūrā. Tāpēc ieteikums ir ierobežot uzturā ceptus vai grauzdētus pārtikas produktus, izvairīties no cepšanas temperatūras, kas pārsniedz 120 grādus. Tāpat arī uzglabāt neapstrādātus kartupeļus tumšā, vēsā vietā. Akrilamīds atrodas arī tabakas dūmos, kā arī var izdalīties no sadzīves ķīmijas produktiem, piemēram, veļas mazgāšanas līdzekļiem, krāsām un līmēm.
Latvijas iedzīvotāju organismā bieži ir arī bisfenoli. Iespējamie avoti ir plastmasas galda piederumi, konservētu pārtikas produktu skārdenes, dažādas rotaļlietas, tekstilizstrādājumi. Tāpat mūsu organismos ir vielas, ko uzņemam, lietojot produktus, kas ir fasēti vai pārstrādāti, vielas, ko izmanto saules paneļos, mēbelēs un paklājos, elektroniskajās ierīcēs, automašīnu sēdekļos. Jau paredzami pētījums apliecina pesticīdu klātbūtni mūsu organismā, tādēļ ieteikums ir dot priekšroku bioloģiski audzētai pārtikai, Eiropā ražotai pārtikai, kā arī nomazgāt un nomizot augļus un dārzeņus pirms to lietošanas uzturā, kā arī, protams, mazgāt rokas. Nebiju aizdomājusies, bet pesticīdus var saturēt arī odu atbaidīšanas līdzekļi, tāpēc – tāpat kā jāskata pārtikas produktu etiķetes, jālasa arī dažādu citu preču etiķetes.
Pētnieki uzsver, ka ikdienas paradumi būtiski ietekmē ķīmisko vielu nonākšanu organismā un iedzīvotāji var mazināt ekspozīciju, regulāri mazgājot augļus un dārzeņus, izvairoties no pārtikas sildīšanas plastmasas traukos un piedegušiem ēdieniem, uzturot mājokli tīru no putekļiem, izvēloties mazāk plastmasas saturošus produktus un iekļaujot uzturā dažādas zivju sugas. Viņi arī atgādina, ka mūsu katra individuālās izvēles ikdienas dzīvē ietekmē ķīmisko vielu izņemšanu dažādos veidos – gan ar pārtiku, gan ieelpojot, gan caur ādu. Manuprāt, ir skaidrs, ka no ķīmijas mūsdienu pasaulē mēs nevaram izvairīties, tomēr ir paradumi, ko tiešām varam pamainīt, lai mazāk kaitētu ne tikai planētai, bet arī paši sev.
Komentāri