“Pēdējos gados komunikācija centās būt viegla, dzīvīga un maksimāli patiesa. Dažkārt pat vieglprātīga. Zīmoli attālinājās no formāla toņa, mācījās runāt vienkāršāk, demonstrēt ievainojamību un izmantot pašironiju. Tas bija likumsakarīgi: auditorija bija nogurusi no klasiskās korporatīvās retorikas un gaidīja īstu sarunu,” viedoklī “Ir.lv” raksta komunikācijas speciāliste Olga Kazaka. Manu uzmanību viņas viedokļrakstam piesaistīja tieši virsraksts “Komunikācija 2026: atgriešanās pie atbildības”. Nereti, it īpaši laiski pārritinot ierakstus sociālajos medijos, esmu domājusi par to, ka, šķiet, atbildība par uzrakstīto publiskā vidē vairs nav nepieciešamība. Nemaz nerunājot par to, ka tur ir pilns ar mākslīgā intelekta radītiem tekstiem, taču netrūkst arī dažādu pašpasludinātu guru, kas pārliecinoši zina, kā jums jāuzlabo savs uzturs, kur un kā jāvingro un tā tālāk.
Dažkārt ir jau rafinētāki gadījumi, kad runa ne tuvu vairs nav par vairāk klikšķiem kādām interneta lapām. Kā tas, piemēram, bija ar gadījumu, par kuru nesen ziņoja raidījums “De facto”. Andris Medians, kurš savulaik mainījis uzvārdu un iepriekš zināms kā Andris Knapšis, “De facto” redzeslokā nonāca Ziemassvētku laikā. Viņš sevi pieteica kā pieredzējušu atkarību ārstēšanas speciālistu, kurš divās kopumā 265 eiro vērtās vizītēs palīdzot pārvarēt dažāda veida atkarības. Viena vizīte ir konsultācija. Otra – hipnozes seanss.
“Mēs konstatējām, ka konkrētā persona nav ārstniecības persona, viņai nav medicīniskās izglītības. (..) Jau sākotnēji, konstatējot, ka tiek sniegti ārstniecības pakalpojumi, mēs pieņēmām lēmumu par pakalpojuma darbības apturēšanu,” raidījumā pauž Veselības inspekcijas Veselības aprūpes departamenta vadītāja Iveta Hirša. Kā vēstīts raidījumā: “Pēc inspekcijas lēmuma apturēt Mediana sniegto pakalpojumu 25. janvārī vīrietis vēl vismaz mēnesi turpināja cilvēkus maldināt. Medians savā sociālajos medijos publicētajā CV atsaucās uz Austrumeiropas hipnoterapeitu un klīnisko psihologu asociāciju. Taču to vada vīrietis, kurš, gluži tāpat kā Medians, nav tiesīgs nodarboties ar hipnoterapiju. Otrkārt, Medians apguvis četru dienu ilgu kursu “Ievads klasiskajā hipnozē”, taču tā nav medicīniska izglītība. Treškārt, “De facto” zināms, ka Mediana darba pieredze Jelgavas narkoloģiskajā slimnīcā, ko viņš vairākkārt pieminējis, it nemaz nebija saistīta ar ārstniecības pienākumiem.”
Šis gadījums, protams, nav norakstāms vien uz komunicēšanas stilu, bet aizdomāties par atbildīgumu gan liek. Nav brīnums, ka vismaz daļa sabiedrības sāk ar aizdomām raudzīties uz informācijas plūsmu. Un lai nu kas, bet informācija par visu iespējamo un neiespējamo mūsdienās, var teikt, ņudz visapkārt.
“Vienlaikus pieaug informācijas pārslodze. Saskaņā ar “Norstat” datiem 46 % Latvijas iedzīvotāju ir nobažījušies par mākslīgā intelekta izplatītu dezinformāciju. Vidē, kur teksti un attēli var tikt radīti dažu sekunžu laikā, arvien lielāka vērtība ir tiem, kuri spēj skaidrot, strukturēt un uzņemties atbildību par saviem vārdiem,” uzsver O. Kazāka.
“Sabiedrības noskaņojums tieši ietekmē arī komunikāciju. Saskaņā ar “Norstat” datiem 59 % Latvijas iedzīvotāju ir nobažījušies par valsts attīstību, savukārt 47 % uzskata, ka lietas kopumā virzās nepareizā virzienā. Trauksme un nogurums liek cilvēkiem kļūt piesardzīgākiem,” savā viedoklī raksta O. Kazaka.
Nekur jau mēs šajā informācijas laikmetā no tā galvenā elementa nevaram izmukt, atliek vien tiešām maksimāli censties izvēlēties uzticamus informācijas avotus un jebkurā dzīves sfērā pievērst uzmanību arī atbildīgumam par teikto un rakstīto. Te nu gribas mazliet iestarpināt bezmaksas reklāmu – tā vietā, lai lasītu dažādus nezināmu autoru savārstījumus internetā, labāk palasīt reģionālo presi. “Druviņā” (kā laikrakstu mēdz saukt lasītāji) jums tiks piedāvāti dzīvu, interesantu un vietējā sabiedrībā būtisku cilvēku viedokļi, intervijas un stāsti, nevis mākslīgā intelekta izvilkumi no tīmekļa lappusēm.
Komentāri