Dažādu reģionu izglītības speciālisti vēro stundas Cēsu skolā

Atvērto mācību stundu diena, ko rīkoja Cēsu 2. pamatskola, pulcēja izglītības speciālistus no dažādām Latvijas vietām. Ciemiņi vēroja mācību stundu norisi un pēc tam kopā ar 2. pamatskolas pedagogiem kopīgi analizēja redzēto, vērtējot mācību iestādes darba stiprās puses un vēl ieviešamos risinājumus.

Viena no Cēsu novada vadības izvirzītajām prioritātēm izglītībā ir kvalitatīva mācīšanās procesa nodrošināšana, “Dru­vai” pastāstīja Cēsu 2. pamatskolas direktore Ija Brammane. Un atvērto mācību stundu diena izglītības speciālistiem no dažādiem reģioniem veicina vērtīgas pieredzes apmaiņu, stiprina profesionālo sadarbību. Kopā ar mūsu novada pašvaldības speciālistiem pasākumā piedalījās viesi no Limbažu Valsts ģimnāzijas, Rīgas privātās sākumskolas “Domdaris”, Liepājas Cen­tra sākumskolas un Ogres novada pārstāvji.

I. Brammane pastāstīja, ka atvērto stundu dienā viesiem bija iespēja vērot Cēsu 2. pamatskolas pedagogu vadītās mācību stundas gan sākumskolas, gan pamatskolas posmā. Pedago­giem, kas vadīja stundas, bija lieliska iespēja demonstrēt profesionālo pieredzi un rastās pieejas kvalitatīva stundu darba nodrošināšanai.

Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes visu mācību jomu metodiķu vadītāja un Priekuļu pamatskolas direktores vietniece Anita Skrastiņa “Dru­vai” atzina – nenoliedzami, vēlējusies arī pavērot darbu stundās, taču kā šīs dienas lielāko ieguvumu sev viņa atzina iespēju redzēt metodiku, kā pedagogiem sarunāties pēc stundām. “Man šķiet ļoti būtiski, ka skolotāji savā profesionālajā vidē sarunājas par to, ko ir redzējuši,” viņa stāsta, atzīmējot – paš­valdībā kopumā patlaban ir 15 pedagoģiskā darba metodiķi. “Mums ir būtiski būt uz viena viļņa, saprast, ko sagaidām no katras stundas un vai mēs ieraudzījām vienu un to pašu.”

Arī Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vecākā eksperte Aira Kumerdanka avīzei atzina, ka jau pirms šī pasākuma par Cēsu 2. pamatskolas pedagogu sniegumu viņai šaubu nav bijis. Pēc viņas teiktā, pasniedzēju profesionalitāte šeit esot ļoti izkopta. “Tas, kā viņi māk sarunāties un to dara, tā ir mūsu cerība un vīzija, uz ko iet,” vērtē A. Kumerdanka, paskaidrojot – šeit pedagogi paši risina koleģiālu sarunu, kā skolēns var iemācīties, vai domāt, kā skolēnam labāk saprast, vai viņa sniegtā atbilde ir pareiza. A. Kumerdanka uzsver arī pētījumos secināto, ka tieši sarunas par to, “kā es pats varu mācīties, kā es varu sev palīdzēt”, panāk ietekmi uz skolēnu mācību sniegumu.

Ogres novada Izglītības pārvaldes Sociālās un pilsoniskās jomas metodiķe Signe Jana Rubīna arī pauda, ka viņai vairāk par pašu stundu svarīgas ir sarunas ar kolēģiem. “Vēlējos redzēt, kā varam runāt par vēroto stundu, kam visvairāk pievēršam uzmanību,” stāsta ogrēniete, paskaidrojot, ka, ilgāku laiku darbojoties izglītībā, speciālisti mēdz vairs nelūkot jaunus metodiskos paņēmienus vai citus detalizētākus padomus, bet raugās vairāk konceptuāli. “Vē­rojot stundu, rodas idejas, kā var darīt, vai, tieši pretēji, no malas pamanīt, kas nav īsti jēgpilni.”

Šādi pieredzes apmaiņas pasākumi jau ir bijuši citviet, taču kopumā S. J. Rubīna šādu kolēģu uzņemšanu atzīst par lielu uzdrīkstēšanos. “Lai dzirdētu sava darba iztirzāšanu, jābūt lielam spēkam,” ar pozitīvu apbrīnu teic Ogres puses speciāliste, vēlot Cēsu 2. pamatskolai vēl turpināt dalīties savā pieredzē.

Sarunas par novēroto stundās notika piecās grupās. Sa­sēžoties ap pieciem galdiem, pedagogiem bija iespēja nu jau tiešāk ar pasniedzējiem pārrunāt nodarbībās izmantotās metodes, piedzīvotos panākumus un arī ceļu, kurp vēl iet mācīšanās procesa atbalsta ziņā. Katrs vērotājs arī aizpildīja pārdomu lapu ar saviem novērojumiem stundas norisē, tostarp, piemēram, pati Cēsu 2. pamatskolas direktore kā sev tīkamu atziņu vērtēja bērnu spēju stundas noslēgumā pilnvērtīgi un ļoti dažādi atbildēt uz jautājumu, ko viņi no šīs stundas ir ieguvuši. “Pamanīju, ka atbildes neatkārtojas, tātad skolēni pārdomu procesam jau ir trenēti.”