Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Taisa “pigorus” no gāzes baloniem

Anda Dzenža
08:59
01.03.2017
15
Pigoru Taisitaji 2 2

Radoši, uzņēmīgi, apbrīnojami prasmīgi un ne mirkli uz vietas sēdoši. Tā īsumā gribas raksturot Juri Ceru un Ievu Dūrīti (abiem 29 gadi), kuri Jaunpiebalgas novadā, Paupos, gatavo vienus pigorus pēc citiem. Viņi pērn izlolojuši savu “Pigoru darbnīcu”, kurā darina skaistas lietas.

Jaunā ģimene izvēlējusies dzīvi vadīt laukos un ir apņēmības pilna iztikšanu pelnīt savām rokām. Kad vēl tikai taustījušies, meklējot, ko grib darīt, zīmīga kļuvusi ikdienišķā sarunā izspļauta frāze: “Netaisi pigorus!” Abi sapratuši, ka tieši to grib darīt – nebaidīties izmēģināt dažādas idejas un skatīties, kas no tām iznāks. Tā tapusi “Pigoru darbnīca”. Tiesa, taustāmā veidā tā nepastāv, par to jaunieši vēl tikai sapņo. Visa viņu darbošanās noris pagalmā vai mājā. Juris no kadiķa grebj karotes un taisa auskariņus, savukārt Ieva tamborē košas cepures. Īstu veiksmes stāstu piedzīvojuši neparasti mūzikas instrumenti – zvangas -, ko Juris meistaro no veciem gāzes baloniem, kas Latvijā teju divus gadus atzīti par nedrošiem lietošanai.

Zvangas ir jaunās paaudzes mūzikas instruments, kas izgudrots vien šajā tūkstošgadē. Melodiskais sitamais instruments gan nosaukumā, gan savā skanējumā apvieno zvanu un bungas. Metāliskais bundulis uzmanību piesaista ar iegriezumiem, kam, izrādās, ir nozīme – katrs iegriezums jeb mēlīte ir kāda nots, kas ieskaņota ar augstu precizitāti. Lai izgatavotu labas zvangas, meistaram vajadzīgi labi instrumenti. Juris saka, ka pirmām kārtām neiztikt bez leņķa slīpmašīnas, tā sauktā flekša un figūrzāģa. Vajadzīgs arī urbis, skaņotājs un citi instrumenti.

“Mani pirmie mēģinājumi izgatavot zvangas bija pirms trim gadiem. Tās prasīja ilgu laiku, arī rezultāts nesanāca tik glīts un pārdomāts kā tagad. Ar katrām nākamajām arvien labāk sapratu, kā vajag darīt. Nu jau roka piešauta,” saka Juris un pastāsta, ka no viena gāzes balona sanāk vienas zvangas. Taujāts, kas darāms, lai šķietami mazvērtīgo metāla balonu pārvērstu skanīgā mūzikas instrumentā, piebaldzēns pastāsta: “Zvangas var gatavot gan no lielajiem, gan mazajiem gāzes baloniem. No tiem nogriež abus galus un sametina kopā. Sākumā gan kārtīgi jāpārliecinās, vai balonā nav kādas gāzes paliekas. Tā jāizdedzina.” Te Ieva iestarpina, ka viss pagalms smird, kad Juris balonus sagatavo zvangu darināšanai. Tas ir gana bīstams un ne visai tīkams darba posms. Juris turpina: “Balonam ar metālapstrādes instrumentiem izgriež apakšu, izskrūvē ventili, var noņemt krāsu un nopulēt. Rūpīgākais darbs visā ir izgriezt mēlītes. No tā, cik tās dziļas vai garas, veidojas konkrēta nots. Jo garāka mēlīte, jo zemāka nots. Šis darbs jāveic ar lielu precizitāti, turklāt prasa milzu pacietību.”

Cilvēki par neparasto mūzikas instrumentu izrāda lielu interesi. Juris ar Ievu gan saka, ka pircēji pārsvarā esot ārzemnieki – Piebalgā darinātās zvangas aizceļo uz Ameriku, Vāciju, Austrāliju un Angliju. Pircējus tās atrod Etsy interneta lielveikalā, kur piebaldzēni atvēruši savu veikaliņu. “Pigoru darbnīcā” saražotais tagad atrodams arī Piebalgas vēstniecībā Rīgā. “Uz Ziemassvētkiem bija tāds bums, ka bija jāspēj tik strādāt. Tobrīd visus citus darbus liku pie malas un trīs dienas, galvu nepacēlis, strādāju pie zvangām. Parasti vienām zvangām nepieciešama viena diena, tajās dienās paguvu uztaisīt septiņas,” pastāsta Juris.

Ieva atklāj, ka zvangas var spēlēt jebkurš, pat bērni. Nekādas īpašas prasmes nav vajadzīgas. Arī Juris un Ieva tās labprāt uzspēlē. Viņi nodemonstrē, cik dzidra un nomierinoša skaņa plūst no zvangām, un atklāj, ka tādēļ jo īpaši noderīgas tās ir bērna iemidzināšanā. Arī pašu dēliņš Fricis, kam vien seši mēneši, labprāt klausās, kā vecāki spēlē. “Zvangu spēlēšana ir kā meditācija. Citkārt spēlēju, bērns aizmieg, un arī es pati nomierinos, ja esmu bijusi satraukta vai noraizējusies. Šo īpašību dēļ zvangas iegādājas arī jogas nodarbībām,” “Druvai” pastāsta Ieva. Arī viņa labprāt pieliek roku zvangu darināšanā, reizi pa reizei kādu no tām apgleznojot.

Taujāts, vai izejmateriāla pietiek, Juris pārstāsta dzirdēto statistiku: “Gāzes baloni noteikti nav deficīts. Latvijā apgrozībā varētu būt līdz 700 tūkstošiem šo balonu.”

Jāteic, ka zvangas nebūt nav vienīgais mūzikas instruments, ko Juris meistaro. Nule kā pabeigtas pirmās šamaņu bungas, pamazām top arī pūšamie instrumenti no bambusa. Turklāt Juris tagad arī mācās un reizē strādā pie kokļu meistara Druvienā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
28

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
38

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
62

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
76

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
100
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
27
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi