Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Jaunietis tad un tagad Kopīgais. Atšķirīgais

Iveta Rozentāle
11:29
03.12.2022
74
Iveta 2

Iveta Jermolājeva vairāk nekā desmit gadu bija Cēsu novada jaunatnes lietu speciāliste. Tagad viņa izvēlējusies citus izaicinājumus, bet mēs sarunājāmies, kā viņas darba gados mainījušies jaunieši, kāds ir mūsdienu jaunietis.

 – Cik liela nozīme jauniešiem un kopumā sabiedrībai ir tam, ka ir iespēja sanākt kopā, būt aktīviem?

– Manuprāt, tam ir milzīga nozīme. Veidojas kopiena tiem, kam ir svarīga sava pilsēta, pagasts, kas vēlas būt aktīvi, īstenot savas idejas. Kopīgiem spēkiem ir lielāka iespēja tikt līdz rezultātam.

– Vienpadsmit gadi. Kā bija pirms desmit gadiem, vai jauniešos vērojamas atšķirības?

– Atšķirības ir. Katrs jauniešu domes sastāvs ir bijis citāds. Viens piemērs. Ja pirms desmit gadiem pateici jaunietim, ka būs pasākums un būs forši, viņam bija svarīgi tur būt – visi iesaistījāmies, katrs gāja un darīja. Šodienas jaunietim, pirms viņš piekrīt, ir vajadzīgs izprast, kāds mērķis ir pasākumam, kāds formāts, viņš vairāk analizē, nevis tikai komandas garā iesaistās visur. Jaunietis vērtē un mēģina saprast, vai piedāvātais viņam der.

Otrs – šī ir digitālā paaudze. Tas nav saistīts ar to, cik laika katrs pavada datorā, internetā vai telefonā, bet runa vairāk ir par to, ka mūsdienu jaunieši citādi tver pasauli, viņi domā un arī dara citādi. Ir citas vērtības un cits skatījums. Tas nav vērtējums kategorijās – labi vai slikti. Tas ir vērtējums, ka viņi faktiski ir citādi.

– Jaunieši ir kā indikators sabiedrības pārmaiņām, parāda to, kas šodien ir aktuāls, un esošā pasaule veido viņu redzējumu. Nenoliedzami, mūsdienu pasaule ir digitāla.

– Jā, patiesībā viņiem jau ir jāaptver un jāapstrādā vēl lielāks informācijas apjoms, nekā, piemēram, tas bija laikā, kad es biju jauniete. Studiju darbu rakstot,    sēdēju bibliotēkā, jo citu variantu nebija – tad nebija datubāžu, digitālo bibliotēku un tā tālāk. Mūs­dienu jaunietim ir ļoti daudz iespēju, viņš grib izvērtēt prioritātes.

– Vai mūsdienās jaunietim ir vieglāk nākt ar savām idejām, paust savu redzējumu?

– Viena no tēmām, ko Cēsu Jauniešu domes 20 gadu jubilejas pasākumā apsprieda, bija drosme. Drosme jauniešiem bijusi vienmēr – gan tiem, kas sāka, gan tiem, kas pēc tam turpināja. Es teiktu, ka šodienas jaunietim ir nedaudz vieglāk, jo pirmie izlauzuši ceļu, labi pastrādājuši, lai viņus uztvertu nopietni.

– Vai mainās tēmas, kas ir aktuālas, ko jaunieši vēlas­­ ­īstenot?

– Viss plūst un mainās. Ir posms, kad jauniešiem ļoti patīk māksla, tad – mūzika, vēl kādā brīdī – fotografēšana. Tas ne tik daudz saistīts ar toreiz un tagad, tas ir par to, ka jaunieši plūst un mainās un ir tēmas, kas atkal atgriežas. Man vienmēr mīļa tēma ir bijusi gleznošana, māksla, zīmēšana, un pieredzu, ka ik pa laikam ir posms, kad šī tēma kļūst aktuāla.

– Kāds ir 2022. gada jaunietis?

– Nezinu kāpēc, bet pirmā doma, kas ienāca prātā – vientuļš. Jo kaut kādā mērā, neskatoties uz to, cik jaunietim ir vai nav atbalstoša vide mājās vai citās vietās, kur viņš ir, šodien ir tik daudz iespēju, ka jaunietim ir milzīga atbildība būt veiksmīgam. Tas baida un uzliek tādu kā zīmogu – ja no visām miljons iespējām viņš neizvēlēsies vienu īsto, tad nebūs pietiekami veiksmīgs un nekas dzīvē nesanāks. Tādēļ teiktu, ka mūsdienu jaunietim ir vajadzīgs vēl lielāks atbalsts, varbūt pat vairāk nekā jaunietim senāk.
Jaunietis nereti baidās kļūdīties, baidās no neveiksmes. Dažkārt viņš kaut ko neuzsāk, tieši baidoties no neveiksmes. Atbalsts, iedrošinājums mēģināt un arī kļūdīties, piedzīvot neveiksmes ir ļoti svarīgs. Jā, mūsu jaunieši ir pieraduši darīt, piedzīvot, neatkāpties un ar neatlaidību izcīnīt savu vietu. Un ir labi, ka jaunietis pamēģina, saprot, ka tas viņam neder, iet tālāk, mēģina kaut ko citu.

Savulaik bija uzskats, ja kaut ko vienu iesāc, tev tas jāturpina. Bet tagad ir daudz piemēru, ka laiku pa laikam iesākto ir jāļauj nolikt malā, lai jaunietis turpinātu meklēt, izmēģinātu un atrastu patieso sirdslietu.

– Vai Jauniešu māja, Jauniešu dome arī palīdz ar kādiem jautājumiem tikt skaidrībā jauniešiem tik nozīmīgā dzīves posmā?

– Protams. Tāpēc arī saku, ka būt par jaunatnes lietu speciālistu nozīmē būt nomodā 24 stundas diennaktī, jo jaunietim sirds sāp tad, kad sāp, un tas ne vienmēr ir darba laikā. Un tās stundas, kas pavadītas sarunās – vienkārši sarunās par dzīvi, tas ir neizmērojami.

Un ne tikai es un mani kolēģi, arī jaunieši savā starpā ļoti cits citu atbalsta. Tas ir tas komandas gars – viens par visiem un visi par vienu. Es teiktu, ka Jauniešu mājā ir bijis ļoti daudz tādu stāstu, ka jaunieši mācījušies pārvarēt,    cīnījušies ar dažādiem izaicinājumiem, tikuši pāri tiem un ieguvuši sajūtu, ka viņi var, ka viņiem izdodas. Un citi ir bijuši blakus kā balsts. Mums ir    kopīgas atmiņas un kopīgi piedzīvotais.

Jaunieši ir patiesi, saka, ko domā. Ja negrib, viņš nedarīs, grib – darīs, kad ir priecīgs, viņš tevi mīl, kad dusmīgs – to pasaka. Attiecības ir ļoti skaidras. Un tā dzīvot ir viegli, mūsu attiecības un būšana kopā Jauniešu mājā ir bijusi īsta un patiesa. Protams, bijuši skumīgi un grūtāki brīži, bet tas mūs saliedējis.

– Savā uzrunā Jauniešu domes jubilejas pasākuma teicāt, ka svarīgi ir nedarīt jauniešu vietā. Vai ir sajūta, ka jaunietis te ir darītājs?

– Tā tam jābūt. Mūsu uzdevums ir būt fonā – blakus, bet visu procesu organizē un nodrošina jaunieši. Viņi visi ir izauguši Jauniešu mājā, kļuvuši par kolēģiem un lieliskiem cilvēkiem, un darītājiem.

Jaunatnes lietu speciālista pienākums ir iedot drošības sajūtu, finansējumu, pārējo izdara jaunietis. Piemēram, filmējot video svētku vakaram, pirmajā filmēšanas reizē mums bija tik daudz ķibeļu: tehnika nojuka, nestrādāja, vadi sasprausti nepareizi, bet pie rezultāta jātiek. Tas nozīmē, ka jāmeklē risinājumi – pašiem, nevis kādam citam, kas atnāks un visu salabos. Tādā veidā jaunieši mācās nevis padoties pie pirmās neveiksmes, bet radoši domāt. Svētku pasākums bija ļoti skaists, bet, lai tā būtu, ir ieguldīts milzīgs darbs, ko turklāt jaunieši dara kā komanda. Viņiem ir svarīga piederības un komandas sajūta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nezina, kas ir garlaicība

05:52
25.07.2024
24

Genovefa Bojāre tikko aplaistījusi dārzu, nolasījusi jāņogas. Drustēniete pastāsta, ka dārziņa platību samazinājusi, lai godam tiktu galā ar kopšanu. “Pie mājas ir dīķītis, saleju ūdeni traukos un vedu uz dārziņu. Bez ūdens nekas neizaugs. Siltumnīcā karstajās dienās daudz ūdens vajag,” atgādina Genovefa un piebilst, ka karstajā laikā arī puķes ātri nozied. Vislielākais prieks viņai par […]

Neapjukt izklaidē, nepazaudēt vērtības

05:35
24.07.2024
217

Ingu Cipi pazīst daudzi. Vieni kā dažādu Latvijā nozīmīgu pasākumu un uzvedumu, arī Dziesmu svētku koncertu režisori, citi kā Priekuļu kultūras nama pasākumu organizatori, vēl citiem viņa ir deju grupas “Viva” vadītāja. Inga arī raksta dzejoļus un vārdus dziesmām. Domās jau ir XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku notikumos. Vasarā, kad svētku tik […]

Spēlē ar vecu koku atklāj pērles

11:01
23.07.2024
155

Vara Altāna darbnīcā gar sienu rūpīgi salikti veci dēļi, logu rāmji. Turpat blakus dažādu toņu galda virsmas, skapis, gleznu un spoguļu rāmji. Katrs īpašs un neatkārtojams. “Man patīk eksperimentēt,” saka kokmeistars un uzreiz uzsver: “Vecais ir vērtība tāpēc, ka vecs.” Viņš gadiem vāc vecos būvkokus, būvdetaļas un no tiem gatavo gan mēbeles, gan interjera priekšmetus.Pirms […]

Pārraut apburto loku

06:02
16.07.2024
55

Jauno māmiņu un grūtnieču atbalsta centrs “Madaras”, kas darbojas Liepā, nosvinējis 20 gadu jubileju. Tā darbība organizēta kā ģimenes modelis ar atbilstošu vidi, lai katrai māmiņai veltītu individuālu uzmanību. Šobrīd “Madarās” uzturas septiņas mammas un deviņi bērni, daļa māmiņu ir ar īpašām vajadzībām. Bet šo gadu laikā palīdzēts vairākiem simtiem sieviešu. Teju no pirmsākumiem biedrības […]

Svešumā latviskums uztur garu

08:03
11.07.2024
40

Jāņa Vecozola dzīve metusi dažādus līkumus. “Kā daudziem latviešiem šajos laikos,” viņš saka un piebilst, ka vasarā gribas būt Latvijā. Jānis dzimis un bērnību pavadījis Cēsīs, tad ģimene pārcēlās uz Priekuļiem, tur mācības pamatskolā, tad Jāņmuižas lauksaimniecības skolā, armija, darbs un ģimene Cēsīs. “Strādāju par šoferi, lai tiktu pie dzīvokļa, pārgāju uz celtniecību. Tad sākās […]

Suns māca dzīvot rotaļīgi un dalīties ar to

06:24
08.07.2024
36

 “Kanisterapija ir suņu asistēta terapija. Nereti šķiet, ka tā ir suņa glaudīšana, un dažreiz tā tas arī var izskatīties, taču kanisterapija ir daudzveidīga gan atkarībā no mērķauditorijas, gan suņa,” teic kanisterapijas speciāliste Tamāra Kabakova. “Bērni visbiežāk vēlas suni paglaudīt, pabužināt, samīļot. Tāpēc arī lielos pasākumos ir svarīgi stāstīt, kā ar suni pareizi darboties. Es to […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi