Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Iespējami interesantāk pasniegt stāstus

Jānis Gabrāns
14:28
25.02.2020
30
Zapackis Raitis 1

Iespējams, ka daudziem vārds un uzvārds – Raitis Zapackis – neko neizteiks, bet varbūt tas ir mānīgs priekšstats. Televīzijas kanāla TV3 skatītāji Raiti pazīst kā laika ziņu moderatoru, “Radio 3 Klasika” klausītāji pazīst balsi, jo viņš vada vairākus raidījumus, koncertu apmeklētāji Rīgā viņu pazīs kā pasākumu vadītāju.

– Sevi raksturotu kā televīzijas, radio vai skatuves cilvēku?
– Manā vizītkartē rakstīts “Radoša personība”, un tas ietver visu, ko es daru. Grūti definēt precīzi, jo manā dzīvē ir televīzija, radio, pasākumu vadīšana, reklāmu ierunāšana, savu koncertu producēšana un uzstāšanās. Esmu cilvēks, kurš aktīvi darbojas radošajā jomā.

– Plašāku atpazīstamību deva iespēja kļūt par laika ziņu cilvēku TV3 kanālā?
– Tā jau ir, neraugoties uz to, ka augustā apritēs 20 gadi, kopš strādāju “Radio Klasika” ēterā. Radio specifika tāda, ka cilvēki, kas šo programmu klausās, zina mani pēc balss, taču tiklīdz nonāc televīzijas ekrānā, kaut arī tikai divas minūtes dienā, tas rada citu atpazīstamību. Tiesa, arī televīzijā darbojos jau 23 gadus. To sāku vēl mācoties Cēsīs, kad darbojos “TV Vidzeme”, bet ilgus gadus lielākoties biju aizkadra cilvēks.

– Lai sagatavotos šīm divām minūtēm, droši vien vajadzīgs krietni ilgāks laiks?
– Protams. Man atsūta prognozi, tad papildus skatos, ko sagatavojis meteo.lv, kāda ir LETA prognoze, ko prognozē Eiropas meteorologi, tad no tā veidoju savu izvilkumu. Pašam jāsagatavo teksts un jāiemācās, jo špikeru mašīnas mums nav. Tātad jābūt gatavam, lai var tekoši norunāt.

Līdz 6.janvārim laika ziņas TV3 kanālā rādīja ierakstā, tagad ir tiešais ēters, kas rada arī satraukumu. Bet man patīk strādāt dzīvajā, gan televīzijā, gan radio. Tu esi šeit un tagad konkrētajā brīdī. Lai kas notiek, nedrīkst apstāties, jātiek līdz galam. Rezultāts atkarīgs no tā, kā būsi sagatavojies.

– Darbs radio ēterā tomēr šķiet tāds nedaudz brīvāks formāts, tur kāda pārteikšanās, kāds mazs misēklis nebūs tik pamanāms.
– Te gan jāņem vērā, ka “Radio Klasika” formāts – klasikā mūzika, akadēmiskā mūzika, džezs – ir specifisks, ir tematika, kvalitātes standarti, katram raidījumam savs formāts, nevar kaut ko parunāt, kā to dažkārt dzirdam populārās mūzikas raidstacijās. “Ra­dio Klasika” ēterā informācijai jābūt korektai, precīzai un kvalitatīvai, tāpēc lielākais darbs tiek paveikts pirms iešanas ēterā. Rakstu tekstus, tulkoju, meklēju informāciju, lai klausītājiem iespējami interesantāk pasniegtu stāstus par mūziku, personībām.

Ja komercmediji vairāk nodrošina izklaidi, sabiedriskajiem medijiem cilvēki jāizglīto. Un tas neattiecas tikai uz informācijas apjomu, bet arī uz tās pasniegšanas veidu. Svarīgi, ka diktori, žurnālisti pareizi lieto latviešu valodu, jo bieži vien klausoties, ko piedāvā mediju telpa, šausminos, cik neprasmīgi un runāt nemākoši ir cilvēki. Medijiem tomēr būtu jārāda priekšzīme, tāpēc ļoti cenšos pārdomāt visu, ko teikšu ēterā.

– Darbam tiešajā ēterā droši vien palīdz koncertu vadīšana, bet varbūt var teikt, ka tiešais ēters palīdz pasākumu vadīšanai.
– Jā, tas viss devis ļoti daudz. Esmu vadījis koncertus, pasākumus visās lielākajās Rīgas koncertzālēs. Tā ir ļoti liela pieredze. Pirms pasākuma ir neliels stresiņš, bet tas pazūd, tiklīdz esi iznācis uz skatuves. Tajā brīdī galvenais uzdevums panākt, lai publika ir atsaucīga. Parunāties, likt sajust, ka neesmu robots, kurš lasa no lapas iedotus tekstus, bet dzīvs cilvēks, kurš var dot no sevis. Ļoti strādāju pie tā, lai koncertus varētu vadīt, iespējami maz ielūkojoties tekstā. Nemitīgi cenšos mācīties, attīstīties, bet tas ir mans dzinulis, kas neļauj novecot.

Gatavojot tekstus, svarīgi, lai tie būtu īsi, lai nebremzētu koncerta gaitu, lai ietu ritmā ar mūziku. Tajā pašā laikā tekstiem jābūt interesantiem, saistošiem, lai klausītāji, aizejot no koncerta, būtu uzzinājuši ko jaunu. Tas ir lielākais izaicinājums.

– Esat veidojis arī solo programmas kā dziedātājs.
– Pirmā programma “Holivudas stāsti” izskanēja reizes 20. Tajā bija dziesmas no populārām kinofilmām, mūzikliem, animācijas filmām, kas tika apvītas ar stāstiem par Holivudas vēsturi, Oskara balvas pasniegšanas ceremonijām, kino industriju, spilgtām personībām.

Tagad top jauns projekts, maijā prezentēšu koncertprogrammu, kurā dziedāšu franču valodā. Skanēs dziesmas no Edīte Piafas, Īva Montāna, Žaka Brela, Burvila un daudzu citu repertuāra. Būs nelieli stāsti par mūziķiem, par Franciju, ar mani kopā uz skatuves būs akordeonists Kaspars Gulbis, kurš specializējies franču mūzikā.

Līdztekus top programma “This is Sinatra” ar Frenka Sinatras mūziku. Arī tas nebūs vienkāršs koncerts, būs īsi stāsti par Sinatru. Zinu, viņa dziesmas ir daudz skanējušas uz Latvijas skatuvēm, bet, domāju, šī programma atšķirsies.
Ceru, ka man tas izdosies, jo pēc “Holivudas stāstiem” cilvēki teica, ka esmu atradis Latvijā vēl nebijušu pasniegšanas veidu, kā stāstīt par mūziku.

– Kāpēc izvēlētas franču dziesmas, vai pārvaldāt šo valodu?
– Filmā “Ezera sonāte” ir teksts: “Kad dzirdu frančus, es ģībstu!” Iespējams, te arī slēpjas atbilde. Latvijā franču valodā dziedājušas vairākas dāmas, tai skaitā Marija Naumova, Aija Vītoliņa, bet neviens kungs. Koncertā iekļautas 14 dziesmas franču valodā, tas bija galvenais izaicinājums, jo pirms tam ar šo valodu tik tieši saskāries nebiju. Tekstu iemācīties palīdz franču valodas pasniedzējs. Neslēpšu, tas ir ļoti grūti. Pusgada laikā franciski iemācīties nav iespējams, tā ir grūta valoda, tāpēc galvenokārt dziesmas mācos fonētiski. Strādājam pie izrunas, pie tā, kā šim dziesmām jāskan. Katru nedēļu tiekamies vairākas reizes un pamatīgi strādājam. Vai būs vēlme mācīties vairāk, apgūt labu sarunvalodas līmeni, rādīs laiks.

– Zināms, ka esat mācījies Cēsu Mūzikas vidusskolā.
-Cēsīs pavadīju piecus gadus, te sākās arī mana radošā darbība. Jau otrajā gadā iepazinos ar radošo apvienību “Noskaņa”, un tā sakās sadarbība vairāku gadu garumā, kas vēl joprojām ik pa laikam atjaunojas. Par to man liels prieks!

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt par diriģentu – un dziedāt

05:05
05.05.2024
102

Nesen klausītājus Amatas kultūras namā priecēja kvinteta “Belcanto” koncerts. Viens no pieciem skaisto balsu īpašniekiem ir ULVIS KRIEVIŅŠ. Ar viņu sarunājāmies par ceļu mūzikā, dziedāšanu kvintetā un nākotnes plāniem. -“Belcanto” ir jauns kolektīvs. Kā tas radās? -Esam apvienojušies pieci draugi. Visi mācāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā diriģentos, es esmu trešajā kursā. Kādā brīdī izdomājām, […]

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
150

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
284

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
81
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
109

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
16
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
9
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
14
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
14
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi