Svētdiena, 5. maijs
Vārda dienas: Ģirts, Ģederts

Ieskatāmies maciņā. Ģimene ar trim bērniem

Monika Sproģe
17:05
25.11.2015
Maks 1

Viesojoties Ciemiņu ģimenē, satiekam arī viņu trīs bērnus: Alisi (13 gadi), Annu (10 gadi) un mazo Dāvidu (1,3 gadi). Ģimenes lielākais ieguldījums ir viņu nākotnē, proti, bērnos un ģimeniskajās vērtībās. Pašlaik viņi dzīvo labi izremontētā trīsistabu dzīvoklī, taču drīzumā būs gatava viņu sapņu māja. To ceļ par pašu līdzekļiem. Kredīts reiz tika ņemts biznesam un ir sevi atpelnījis, tāpēc par to vairs nav jādomā. Tēvs Guntis sarunā uzsvēra, ka gudra dzīvošana ir cieši saistīta ar bērniem, kuri jātur pie labas veselības, pareiziem ēšanas principiem un fiziskām aktivitātēm.

Apģērbs

Visgrūtāk ģimenei saprast, cik naudas iztērē apģērbam, jo ir mēneši, kad netērē ne centu, bet ir mēneši, kad pērk daudz. “Kad meitenes bija jāpalaiž skolā, apģērbā vien iztērējām ap 200 eiro. Vienai bikses, otrai treniņtērps, vēl kaut kādi sīkumi, kopā salasījās diezgan daudz. Kad rodas nepieciešamība pēc kaut kā konkrēta, tad ejam un pērkam,” saka mamma Indra un norāda, ka apģērbu iegādājas jaunu. “Mums mājās aug divas princeses. Ome lietoto apģērbu veikalā nopirka skaistu vesti, bet vecākā meita pateica, ka tādu nevilkšot, tikai kad ieraudzīja “H&M” zīmīti, nomierinājās.” Guntis turpina: “To, ko bērni nēsās un ko iesviedīs stūrī, nosaka skolas vide, lai cik drausmīgi tas neizklausītos. Par visiem tūkstoš procentiem. Ja draudzenēm ir tādas un šitādas drēbes, ir zvans – mamma, Dacei ir, un man arī gribas. Puņķi, skandāls un asaras, līdz vēlamais sasniegts. Mēs cenšamies noteikt robežu, līdz kādai summai tas vēl šķiet pieņemami un kad ir striktais nē!”

Vecāki atzīst, ka visas lietas, tajā skaitā labas un tādas, kas izskatīsies kā jaunas, var iegādāties lietoto apģērbu veikalā. “Es pati sev agrāk drēbes pirku “humpalās”, un izskatījās labāk, bija kvalitatīvākas nekā daža laba jauna, kas pēc vienas mazgāšanas sagriežas pa vīlēm,” saka Indra un pastāsta, ka rūpīgi seko līdzi atlaidēm un domā tālredzīgi. “Kad “Maximā” ir 40 procentu atlaide, bērniem par pāris simtiem eiro sapērkam drēbes. Arī tādas, kas derēs tikai pēc pusgada vai gada. Mūsu gadījumā nav svarīgi, lai būtu noteiktas firmas zīmīte. Uzsvaru liekam uz to, lai skaisti izskatās.”

Par apaviem Guntim ir savs viedoklis: “Ja ir “Nike” krosenītes, zinu, ka tās ir kvalitatīvas un nesaplīsīs. Mūsu gadījumā priekšrocība ir tajā, ka apģērbu un apavus vispirms nonēsā viena meita un tad manto otra. Sporta lietas cenšamies iegādāties portālā “Sportsdirect”, jo tur ir gan pieņemama cena, gan laba kvalitāte.”

Kad pavasarī tiek veikta revīzija drēbju skapjos, Indra neizmantotās mantas sakrāmē maisos un nodod Sarkanajam Krustam. Padomājot par apģērba cenām, Guntis saka: “Tagad apģērbu cenas ik kļuvušas draudzīgākas, nekā tas bija pirms desmit gadiem. Ir varianti un iespēja izvēlēties, vai drēbes pirkt “Sportsdirect”, “Maximā” vai “H&M”. Tagad pat daža laba lietota drēbe ir dārgāka, nekā veikalā jauna ar atlaidēm.”

Indra ir iemanījusies sekot līdzi interneta lapām, kurās citas mammas par pieņemamām cenām pārdod drēbes un zīdaiņu preces: “Tik mazam bērnam kā Dāvids internetā var atrast ļoti daudz. Es par dažiem eiro esmu nopirkusi jaciņas, kurpītes, bikšeles-viss ļoti labā stāvoklī, skaists un kvalitatīvs. Neatmaksājas pirkt tikai visu jaunāko, tas nav vajadzīgs.” Kad bērniem tuvojas jubilejas, radi parasti sadāvina naudu, un tad Indra ar Gunti meitas aizved uz Rīgu, uz veikalu “H&M”, un ļauj viņām izpausties: “Protams, reizēm var tikai pabrīnīties, ka kaut kāds kankars maksā 10 eiro, bet es neiejaucos, tā ir viņu nauda, un viņas pašas izdomā, kā to tērēt.”

Saimniecības preces

Dāvids pagaidām nēsā autiņbiksītes, un, kā vecāki atminas, pirms 12 gadiem, kad meitas bija mazas, pamperi maksāja krietni vairāk: “Viena pampera paka izmaksā 10 eiro, tajā ir 50 autiņbiksītes.” Saprotama lieta, ka šajā mājā veļas mazgājamā mašīna iet rūkdama, un Indra, būdama kārtības cienītāja, nežēlo naudu saimniecības precēm: “Veļas pulverim mēnesī iztērējam 24 eiro, trauku mazgājamajam līdzeklim 5 eiro, vēl veļas mīkstinātājiem un lupatiņām, švammītēm, kopā ap 70 eiro mēnesī.”

Pārtika

Vecāki atzīst, ka zīdaiņa pārtika ir dārga. Indra saka: “Kopumā ņemot, zīdainim aiziet tikpat daudz naudas pārtikā kā vienam pieaugušajam, taču viņš apēd maz. Pieaugušais ēd lētāk, bet toties vairāk. Es negatavoju kulinārijas brīnumus, tam neatliek laika. Mēs ēdam vienkārši – gatavojam zupas, kartupeļus, mērcīti, kotletes. Turklāt es cenšos gatavot visu bez īpašām piedevām, lai arī Dāvids var ēst.”

Indra neplāno ēdienreizes nedēļai uz priekšu, bet iepērkas katru dienu: “Reizēm dienā trīs reizes braucam iepirkties. Dažkārt virsroku ņem spontānie pirkumi, gribas to, šo, vēl kaut ko, tad vienā reizē 30 eiro kaut kur pazūd. Citreiz vakaros gribas kādu alu vai šampanieti izbaudīt, tas, kā zināms, ir dārgs prieks. Nedēļā alkoholam tērējam vismaz 20 eiro.” Ģimenē visi labprāt ēd zivis. “Mēs regulāri “Maximā”, ja ir atlaides, pērkam lasi vai foreli, turklāt mums kaimiņos ir cilvēks, kurš palīdz sagādāt zivis tieši no zvejniekiem. Viņš tās prot labi pagatavot, tad mēs ik pa divām nedēļām reizi piepildām ledusskapi ar zivīm. Tāpat esam pasākuši ik pa divām nedēļām pirkt gaļu no vienas saimniecības, kurā audzē liellopus. Tur mēs sapērkam cīsiņus, sardeles, desas un steikus,” pastāsta Indra.

Skaistumkopšana

Guntis daudz strādā un tāpēc uzskata, ka arī ir pelnījis sev atļauties masāžu un nelielas skaistumkopšanas procedūras. Tās viņam mēnesī izmaksā 30 eiro, bet Indra skaistumkopšanā mēnesī iztērē ap 40 eiro.

Transports

Lai Indra varētu neatkarīgi pārvietoties un tikt galā ar visām ikdienas vajadzībām un bērnu aizvešanu uz pulciņu nodarbībām, bet Guntis pilnvērtīgi strādāt, vecākiem ir katram sava mašīna. “Ja neskaita izmaksas par tehniskajām skatēm, eļļas maiņām, apdrošināšanām un riepu maiņām, kas Indras mašīnai izmaksā ap 428 eiro, bet manai ap 328 eiro gadā, tad degvielā mēs vidēji mēnesī iztērējam 100 eiro kā minimumu,” parēķina Guntis.

Mājas būvniecība

Par to visvairāk rūpējas namatēvs, jo ar trim bērniem trīsistabu dzīvoklī ir par šauru, turklāt Guntis savu bērnību pavadījis laukos pie dabas un vēlas dzīvot meža ielokā, kur visu nosaka dabas ritmi: “Esmu padsmit gadus strādājis savā biznesā, un beidzot ir pienācis brīdis, kad varu piepildīt savu sapni, neskaitot un neekonomējot uz kvalitatīviem būvmateriāliem. Rit trešais gads, kopš uzsākām mājas celšanu, un, grozies kā gribi, ja vēlies uzcelt māju ģimenei piecu gadu laikā, tad gadā jārēķina ap 20 000 eiro. Es tiešām veicu ļoti stingru uzskaiti un redzu, kur nauda aizgājusi, par ko maksāts. Ģimenes māja mums izmaksās 70 līdz 100 tūkstošus eiro.”

Izklaides pasākumi

“Pagaidām visi ceļojumi atlikti, jo Dāvidam jāpaaugas, bet cenšamies apmeklēt visus tautisko deju pasākumus, kuros kāds no mums uzstājas,” saka Indra. Guntis gan ir citās domās: “Ceļojumi ir tā lieta, kurai man žēl tērēt naudu. Es tepat Latvijā uz katra stūra varu saskatīt skaistumu, mani nevelk nekur prom. Es labāk par to naudu nopērku jaunu cepeškrāsni vai ieguldu mājas būvniecībā. Es nesaskatu atšķirību starp Vidusjūras un Laņģezera ūdeni, ” saka Guntis.

Vecākā meita Alise nodarbojas ar jāšanas sportu. Jāšanas stundām mēnesī ģimene atvēl 120 eiro, bet tautisko deju pulciņš meitenēm izmaksā 20 eiro mēnesī, tautiskās dejas Indrai – 3 eiro.

Zobārsts

“Pagājušajā ziemā iekodos aukstā šokolādē un nolauzu priekšējo zobu. Tā kā gaidīju bērniņu, nevarēju lietot anestēziju, nācās likt pagaidu zobu. Kad piedzima Dāvids, sāku savest kārtībā savus zobus. Viena zoba labošana man izmaksāja 60 eiro, bet tiltiņš un jaunais priekšzobs apmēram 2 000 eiro,” saka Indra.

Veselībai mēnesī ģimene vidēji iztērē ap 30 eiro, jo, kad bērni neslimo, tad profilaktiskos nolūkos Indra pērk vitamīnus, taču, ja gadījies apaukstēties, apmēram tikpat iztērē zālēm: “Par laimi, meitenes slimo maz, bet puika, kamēr viņam izveidosies un nostabilizēsies imūnsistēma, ik pa laiciņam saslimst.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt par diriģentu – un dziedāt

05:05
05.05.2024
84

Nesen klausītājus Amatas kultūras namā priecēja kvinteta “Belcanto” koncerts. Viens no pieciem skaisto balsu īpašniekiem ir ULVIS KRIEVIŅŠ. Ar viņu sarunājāmies par ceļu mūzikā, dziedāšanu kvintetā un nākotnes plāniem. -“Belcanto” ir jauns kolektīvs. Kā tas radās? -Esam apvienojušies pieci draugi. Visi mācāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā diriģentos, es esmu trešajā kursā. Kādā brīdī izdomājām, […]

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
82

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
283

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
80
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
105

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
8
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
12
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi