Latvijas sieviešu basketbola čempionu titulu izcīnīja “TTT Rīga” komanda, finālsērijas izšķirošajā, piektajā, spēlē uzvarot “SK Cēsis” ar rezultātu 50:45 un triumfējot visā sērijā līdz trim uzvarām ar 3:2. Cēsu komandai pēc diviem zelta pavasariem šoreiz sudraba medaļas, tieši tāpat kā Latvijas – Igaunijas apvienotajā līgā, kur arī nācās atzīt “TTT Rīga” pārākumu.
Šī gada Latvijas fināls bija īsts saldais ēdiens basketbola cienītājiem, jo katra spēle ritēja punkts punktā un uzvarētājs izšķīrās pēdējās sekundēs. Atgādināsim, ka pirmajās finālsērijas spēlēs komandas uzvarēja savos laukumos. Vispirms
“SK Cēsis” ar 60:58 triumfēja Cēsīs, bet Rīgā pārākas ar
63:60 bija “TTT Rīga”. Trešajā spēlē, kas notika Cēsīs, pagarinājumā uzvarēja “TTT Rīga” 75:68. Varbūt tieši šī spēle bija liktenīgā, jo cēsniecēm bija iespēja pēdējā sekundē izraut uzvaru, kā pirmajā spēlē, diemžēl bumba neiekrita grozā. Ceturtajā spēlē Rīgā uzvarēja Cēsu komanda 63:59, čempionu noskaidrošanu atliekot uz izšķirošo, piekto spēli.
Cēsu sporta komplekss sen nebija redzējis tik daudz skatītāju, jo tribīnēs brīvu vietu nebija, cilvēki sēdēja uz trepītēm, stāvēja kājās. Emocijas gan laukumā, gan tribīnēs sita augstu vilni, diemžēl pietrūka paša galvenā – savas komandas uzvaras. Cēsu komandai šajā spēlē nespēja palīdzēt Džesika Mūra, kura guvusi traumu. Iespējams, tieši tas izšķīra spēles likteni, arī veiksme šajā spēlē īsti nebija Cēsu komandas sabiedrotā.
Skanot fināla sirēnai, “TTT Rīga” komandas spēlētāju sejās bija neviltots prieks, jo atkal izcīnīts čempionu tituls, kas divus iepriekšējos gadus piederēja cēsniecēm. Toties Cēsu komandas spēlētāju acīs bija asaras, jo zaudēt šādā spēlē un šādā sērijā ir sāpīgi. To atzina arī komandas kapteine Zane Jākabsone: “Ja zaudētu trijās spēles ar krietnu punktu starpību, nebūtu tik sāpīgi, jo zinātu, ka nekas nav labojams. Bet zaudēt piektajā sērijas spēlē, kad visas ritējušas punkts punktā līdz pēdējai sekundei, ir ļoti sāpīgi. Ļoti. Grūti tagad pateikt, kā pietrūka. Pieļāvām pārāk daudz kļūdu, pietrūka Džesikas zem groza. Cerams, ka čempionu tituls drīz atkal atgriezīsies Cēsīs. Lai arī zaudējām, šajās piecās spēlēs guvām milzīgu emociju gammu, no neaprakstāma prieka līdz zaudējuma asarām kā šobrīd.”
“SK Cēsis” prezidents Krišjānis Kļaviņš pēc zaudējuma bija skarbs pret sevi: “Uzņemos pilnu atbildību par šo zaudējumu. Nebūtu zaudējuši, ja es būtu bijis gudrāks. Man februārī vajadzēja iegādāties vēl divas spēlētājas – vēl vienu centra spēlētāju un saspēles vadītāju.
Zane nevarēja nospēlēt visas 40 minūtes, nomainīt nebija ar ko, spēle sāka jukt. Par nelaimi, pirms izšķirošās spēles Džesika guva traumu un nevarēja palīdzēt, bet tas nav attaisnojums. Atkārtoju, tā ir mana kļūda, un to pēc spēles teicu arī meitenēm ģērbtuvē.
Šis ir mans zaudējums, acīmredzot tā bija jānotiek. Taču dzīve neapstājas, iesim uz priekšu, un pienāks laiks, kad čempionu tituls atkal būs mūsu. Sērija bija laba, aizraujoša, bet mums tā bija jāuzvar.”
“SK Cēsis” galvenais treneris Armands Krauliņš uz jautājumu, vai pietrūka veiksmes, norādīja, ka veiksmes pietrūcis iepriekšējās spēlēs, konkrēti sērijas trešajā spēlē: “Šoreiz pietrūka meistarības, varbūt kādu brīdi arī galvas uz pleciem. Neapšaubāmi, ļoti pietrūka Džesikas Mūras, kas zināma mērā arī noteica spēles iznākumu.”
Cēsu komandas saspēles vadītāja, cēsniece, Zane Eglīte atzina, ka tik intriģējoša finālsērija sieviešu basketbolā nav bijusi: “Bija interesanti skatītājiem, spēlētājām šī sērija prasīja lielu emocionālo un arī fizisko izturību. Neizdevās savā laukumā sezonu pabeigt uz pozitīva viļņa. Teiciens – tāds ir sports – šodien nemierina, bet tā tas diemžēl ir. Varbūt būs vēl kāda iespēja nākotnē atgriezt titulu
Cēsīs.”
“TTT Rīga” komandas galvenais treneris Aigars Nerips atzina, ka izdevies nospēlēt savu spēli, tā arī nesusi uzvaru: “Sarunājām, ka neatkāpsimies no izvēlētās taktikas kā iepriekšējās spēlēs, kad zaudējām agresivitāti un asumu. Šoreiz visu spēles laiku izturējām šo spiedienu, kas, manuprāt, arī bija galvenais. Pozicionāli esam vājāki, individuālā meistarībā mazāk pieredzējuši, bet šodien parādījām to spēli, kas bija jāparāda. Protams, veiksme arī bija mūsu pusē. Kur bez tās šādā sērijā.”
Viņš neslēpa, ka uzdevumu atvieglojis tas, ka Cēsu komandā nespēlēja Mūra: “Viņa zem groza ir bīstams ierocis. Ne tikai tāpēc, ka var iemest, bet viņa veiksmīgi prot atdot piespēles uz āru. Ar centra spēlētājām, kas šodien spēlēja Cēsu komandā, bija vieglāk tikt galā, arī piespēles tik labi uz āru negāja.”
A.Nerips atzina, ka šajā sezonā Latvijas sieviešu komandu līmenis krietni audzis, gan Cēsu un “TTT Rīga”, gan arī “RSU/Merks” un Liepājas: “Varu teikt, ka Latvijas līga ir spēcīgāka par dažu labu Eiropas līgu. Tur varbūt ir viens superklubs, bet ar pārējām komandām mēs mierīgi varam spēkoties. Ceru, ka līmenis palielināsies arī turpmāk. Izaugsmei dod arī tas, ka ir Latvijas – Igaunijas apvienotā līga, jo vajag vairāk augsta līmeņa spēļu. To trūkst, tāpēc izšķirošajos brīžos parādās stresa situācijas, kļūdas.”
<i.Jānis Gabrāns
Komentāri