Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Maratons vispirms ir cīņa ar sevi

Druva
10:10
15.04.2015
4
Prokopcuka Img 6137

Priekuļu novada Liepas pamatskolā viesojās Latvijas labākā maratonskrējēja Jeļena Prokopčuka. Šo tikšanos bija noorganizējis Zigfrīds Bitainis, kurš sanākušajiem skolēniem norādīja, ka viņas vārds Latvijas sporta vēsturē ierakstīts ar zelta burtiem. J.Prokopčuka ir daudzkārtēja Latvijas čempione deviņās dažādās disciplīnās, trīs reizes atzīta par Latvijas labāko sportisti, startējusi trijās Olimpiskajās spēlēs, uzvarējusi vairākos maratonos un pusmaratonos.

Pirmā vieta aizņemta

J. Prokopčuka stāstīja, ka sporta gaitas sākusi 12 gadu vecumā. Pirmos gadus sportā viņa atceras kā jauku brīvā laika pavadīšanu, jo treniņos bijušas dažādas spēles, stafetes, interesanti vingrinājumi. Zināms lūzums noticis 14 gadu vecumā, kad nonākusi pirmajā īstajā sporta nometnē ar pamatīgiem ikdienas treniņiem.

“Pēc šīs nometnes startēju sacensībās un izcīnīju uzvaru, kas bija pirmā manā sportiskajā karjerā. Sapratu, ka man skriešana padodas, un sāku tai pievērsties nopietni. Treniņi bija katru dienu, vasarās vairs nevarēju braukt pie vecvecākiem uz laukiem. Taču darbs treniņos deva rezultātu, pēc tam uzvarēju gandrīz visās sacensībās, kurās skrēju. Biju sevi tā apliecinājusi, ka dažkārt, ieejot ģērbtuvēs, pretinieces teica – skaidrs, pirmā vieta aizņemta, mums atliek cīnīties par nākamajām,” stāstīja J. Prokopčuka.

Viņas sniegumu novērtēja treneri, un skrējēja pārstāvēja Latviju jaunatnes, junioru, arī pieaugušo izlasē. Sacensību kalendārs bija ļoti blīvs, dažkārt pat 55 starti gadā.

“Toreiz dzīvoju kopā ar vecākiem, nebija jādomā, ko ēst, ko vilkt mugurā, varēju sevi veltīt tikai sportam,” atceras Jeļena, tolaik pazīstama ar uzvārdu Čelnova. “Pēc sporta akadēmijas beigšanas apprecējos ar garo distanču skrējēju, maratonistu Aleksandru Prokopčuku, un nācās izlemt, ko darīt tālāk ,– iet strādāt vai turpināt nodarboties ar sportu. Jā, biju labākā skrējēja Latvijā, Baltijā, bet ar to nopelnīt naudu nevarēju. Taču dzīvē viss sakārtojās, nāca piedāvājums, kas ļāva veltīt sevi arī turpmāk tikai skriešanai.”

Savā karjerā startējusi trijās Olimpiskajās spēlēs. Debija bija Atlantā (ASV) 19 gadu vecumā. Pēc tam starts Olimpiskajās spēlēs Sidnejā, vēl pēc četriem gadiem – Atēnās. Tajās bija arī augstākais sasniegums – septītā vieta 10 000 metru distancē. Pati sportiste to vērtē kā ļoti augstu, jo bijusi pirmā starp baltādainajām skrējējām.

Grūtākais kilometrs

Pēc Sidnejas spēlēm Jeļenas pirmais treneris Leonīds Strekalovskis piedāvājis pamēģināt spēkus maratonā. Sākumā domājusi, ka tas nav iespējams, jo tie tomēr 42 kilometri, bet vīrs iedrošinājis, un treniņi noritēja abiem kopā. Pirmo maratonu J. Prokopčuka veica Parīzē 2002.gadā.

“Skrēju kopā ar vīru, kurš bija mans “zaķis” jeb tempa turētājs. Atzīšos, no pirmā maratona bija bail, jo daudz ko biju saklausījusies no citiem skrējējiem. Par to, ka 35. kilometrā ir nāves

punkts un tikai pēc tā sākas īstais maratons. Visu laiku gaidīju šo 35. kilometru, tāpēc skrēju lēnāk, nekā plānots, lēnāk, nekā biju tam gatava. Pienāca 35. kilometrs, bet nekas nemainījās, tāpēc sāku

skriet savā ieplānotajā tempā. Pēdējos kilometros vīrs jau teica, lai skrienu viena, viņš nevarot turēt līdzi. Tā arī pēdējos kilometrus veicu ļoti ātrā tempā un savā debijas maratonā finišēju piektajā vietā. Varbūt tas bija labi, ka pirmo maratonu veicu ar zināmu rezervi, ka neatdevu visus spēkus. Maratons ir grūta distance, un, ja pirmajā nefinišētu, būtu ļoti grūti sevi piespiest mēģināt vēlreiz,” saka J. Prokopčuka.

Vadoties pēc tagadējās pieredzes, kad veikti jau 17 maratoni, viņa stāsta, ka visgrūtākie ir pēdējie pieci – septiņi kilometri. Tieši tad sākas īstā cīņa par uzvaru, jo enerģijas avoti ir izsmelti, sāk strādāt neapjaustas iekšējās rezerves.

“Tādā brīdī vairs nerunā, ka skrien, lai gūtu patīkamu baudu, jāsakož zobi un jāskrien. Maratons, tā vispirms ir cīņa ar sevi,” saka J. Prokopčuka.

Būdama Latvijas izlasē, viņa nav sapņojusi par pasaules mēroga panākumiem: “Iespējams, man pietrūka ambīciju, nesapņoju par zelta medaļu Olimpiskajās spēlēs. Taču biju ļoti atbildīga, trenējos katru dienu, neizlaižot nevienu, un lēnām ar trenera, vīra palīdzību augu, auga arī rezultāti.”

Uzvara Ņujorkā

Skrējēja uzsver, ka katram sportistam jāsaprot, ka vienmēr nebūs tikai uzvaras, nāks arī sliktāki rezultāti, neveiksmīgas dienas. Bet nedrīkst nolaist rokas, jāiet tālāk un jācer, ka viss būs kārtībā. Kad 2005.gada janvārī uzvarējusi Osakas maratonā Japānā, pašai tas bija liels pārsteigums. Tā bija pirmā lielā uzvara maratonistes karjerā.

“Pēc šīs uzvaras saņēmu ielūgumu startēt Ņujorkas maratonā 2005.gada novembrī. Tā bija liela atzinība, jo Ņujorkas maratons ir augstākā pakāpe. Gatavojoties tam, nedomāju, ka obligāti uzvarēšu, bet sev jautāju, ko man vajadzētu darīt, lai varu cīnīties par uzvaru? Nevaru to izskaidrot, bet pirms starta man bija pārliecība, ka viss būs labi. Kad tuvojāmies finišam un atrados otrajā vietā, nodomāju, ka arī tas ir labs panākums. Taču pēdējā jūdze gāja nedaudz pret kalnu, sajutu, ka pretiniece sāk atpalikt, pārņēma tāda nereāla sajūta, vai tiešām varu uzvarēt!? Kad šķērsoju finiša līniju, zinu, ka biju laimīga, bet nevarēju to vēl apjaust. Bija tāda nereāla sajūta,” atceras skrējēja.

Viņa gan piebilst, ka pēc šīs uzvaras, iespējams, kāds domāja, ka vienkārši paveicies, lai gan tādā līmenī ar veiksmi vien neko nevar panākt. Bet, kad pēc gada Jeļena Ņujorkas maratonā atkal finišēja pirmā, visiem bija skaidrs, ka tas ir ilga, neatlaidīga darba rezultāts.

“Uzvara Ņujorkas maratonā izmainīja manu dzīvi,” saka J. Prokopčuka. “No labas skrējējas kļuvu par elites līmeņa skrējēju, kurai atvērās visu maratonu durvis. Tas bija ļoti interesants un intensīvs dzīves posms. Divreiz biju otrā Bostonas maratonā, 2007.gadā Ņujorkas maratonā finišēju trešā.

Taču tad sapratu, ka esmu nogurusi, ka vajag paņemt pārtraukumu. Ar vīru sākām domāt par bērniem, tagad dēlam Viktoram ir gandrīz četri gadi. Pēc dēla pie-dzimšanas gribēju likt punktu sportiskajai karjerai, bet, pateicoties vīra un vecāku atbalstam, tomēr nolēmu atgriezties. Tas bija grūtāk, taču man izdevās to paveikt, turpinu skriet augstā līmenī. Tagad priecājos par katru savu sasniegumu.”

2013.gadā viņa Ņujorkas maratonā finišēja trešā, pērn – ceturtā, Nagojas maratonā Japānā izcīnīta otrā vieta. Kā jau minēts, kopā noskrieti 17 maratoni, var likties, ka ne pārāk daudz, bet skrējēja norāda, lai noskrietu visaugstākajā līmenī, gadā var noskriet divus, maksimums trīs maratonus. Interesanti, ka Ņujorkas maratona uzvarētājai joprojām nav nevienas uzvaras Latvijas maratonos. Tiesa, nevienā nav arī startēts.

Šobrīd Jeļenai jauns mērķis, proti, izpildīt normatīvu 10 000 m skrējienā stadionā, lai varētu startēt pasaules čempionātā vieglatlētikā, kas šogad notiks Pekinā.

Jānis Gabrāns

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Volejbola svētki Cēsīs

10:50
23.07.2024
14

Cēsu stadiona pludmales volejbola laukumos aizvadīts Latvijas čempionāta “DEPO Open 2024” trešais posms, kas bija arī otrais Austrumeiropas Volejbola zonālās asociācijas (EEVZA) posms. Trīs dienu garumā 43 pāri vīriešu konkurencē un 28 sieviešu konkurencē cīnījās par godalgām. Vīriešu konkurencē laukumā redzējām arī Tokijas Olim­pisko spēļu ceturtās vietas īpašniekus Mārtiņu Pļaviņu un Edgaru Toču. Jau rakstījām, […]

Azarts pludmales smiltīs

18:28
15.07.2024
67

Šīs nedēļas nogalē Cēsu stadiona pludmales volejbola laukumos norisināsies Latvijas čempionāta pludmales volejbolā trešais posms. Dalībnieku vidū redzēsim arī Cēsu novada spēlētājus, informē sporta kluba “IVI” pārstāvis Igors Pupurs. Klubs panācis vienošanos ar Volejbola federāciju, ka pamatturnīrā var startēt divi dāmu un divi vīriešu du­eti. Lai noskaidrotu, kuriem būs šī iespēja, aizvadīts atlases turnīrs. Atbilstoši […]

“Stirnu buks” skrien Vecpiebalgā

07:01
11.07.2024
66

Jau ierasts, ka Cēsu novadā vasarā vienu reizi sarodas populārākā taku skrējiena “Stirnu buks” dalībnieki. Šoreiz visi devās uz Piebalgu, lai “Vēveros” aizvadītu “Vecpiebalgas Stirnu buku”, seriāla 4. posmu. Jaukos laika apstākļos distancēs devās 3136 skrējēji un pārgājiena dalībnieki. To vidū arī tādi pazīstami sportisti kā pasaules U23 vicečempione slēpošanā Patrīcija Eiduka, Latvijas rekordists un […]

Aleksandrs Volkovs diska mešanā paliek nepārspēts

06:59
10.07.2024
108

Valmierā Jāņa Daliņa stadionā divu dienu garumā aizvadītas sacensības “Valsts prezidenta balvu izcīņa”, kas notika jau 30.reizi. Vienlaikus šis bija visu triju Baltijas valstu komandu čempionāts, kas norisinājās 61.reizi. Komandu vērtējumā uzvarēja Igaunija – 291,5 punkts, Latvija spēja otrajā sacensību dienā apsteigt Lietuvu, ierindojoties otrajā vietā ar    249,5 punktiem, kamēr lietuviešiem -– 243 punkti. […]

Veiksmīgi starti jaunajiem jātniekiem

06:35
09.07.2024
59

Jātnieku kluba “Kasbilles raibie zirgi”, kas darbojas Raiskuma pagastā, divpadsmitgadīgā jātniece Bille Pušinska Latvijas čempionātā konkūrā maršrutā ar 85 cm šķēršļiem otrās grupas poniju jātnieku konkurencē ieguva pirmo vietu. Meitene startēja ar poniju Petit Danseur un sacentās grupā, kurā piedalījās sportisti līdz 16 gadu vecumam. Billes trīspadsmitgadīgais brālis Kaspars Pušinskis ar savu komandas biedri Raffaellu […]

Medību šaušanā ar loku mūsu novadniekiem izcili panākumi

06:27
08.07.2024
89

Mūsu novadnieki ar teicamiem rezultātiem startējuši Eiropas loka mednieku čempionātā. Visi trīs Cēsu novada sportisti, kas piedalījās sacensībās, mājās pārveda godalgas. Nītau­rietis Andris Kuzņecovs izcīnīja zelta medaļu un Eiropas čempiona titulu AMBB-C klasē, kā arī vienā no vingrinājumiem laboja Eiropas rekordu. Čempionāta zeltu ieguva arī nītauriete Inga Či­gone, startējot AFBB-C klasē, bet Drabešu pagasta iedzīvotāja […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
7
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
5
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi