Nu jau kādu laiku neko citu nedzirdu, kā – grūti laiki, bankrots, krīze. Mēdz teikt, ka vēlēšanās piepildās tad, ja to iedomājas zvaigznei krītot. Nemāku teikt, vai tas piepildās, bet, ja tas dod ticības spēku, tad tam ir būtiska nozīme. Saprotams, ka šis brīdis nav viegls, bet negatīvu lietu piesaukšana to vieglāku nerada. Uzturot sevī negatīvu fonu, nekas labs ar mums notikt nevar, kaut vai nokristu visas zvaigznes no debesīm, jo esam sevi noskaņojuši uz neveiksmju viļņa.
Neilgi pēc valsts svētkiem vecajā tirgus paviljonā tika atklāta kāzu
fotogrāfiju izstāde. Ideja interesanta, radās, vairākiem cilvēkiem satiekoties un aprunājoties. Vispirms bija doma, ka pamestajā ēkā varētu veidot kādu izstādi. Un darbi, kas sekoja, notika it kā paši no sevis. Neviens, kurš iesaistījās pasākuma tapšanā, nebija skubināms vai pierunājams, jo darbu līdz atklāšanai es pat nevaru atstāstīt. Domāju, ka kaut kas tāds nav iespējams lielās pilsētās, kuras lepojas ar dažādiem kultūras sasniegumiem, bet ne visi veidojušies aiz labas gribas un skaistas domas vārdā.
Varētu teikt, ka debesīs zvaigznes sakrita un ideja varēja kļūt par realitāti. Nebija nepieciešami ievērojami naudas līdzekļi. Pietika ar pozitīvu ideju, kura guva atbalstu gan no ēkas saimnieka, gan fotogrāfiju autoriem, izstādes iekārtotājiem un atbalstītājiem
Tas nevar notikt, ja mēģina izdzīvot visas pasaules nelaimes un ekonomiskos kritumus. Tās ir lietas, kuras mēs individuāli nevaram atrisināt, bet sākt ar savu tuvāko apkārtni neviens mums nevar liegt. Nedomāju, ka ikvienam iedzīvotājam vajadzētu uzņemties valsts un pašvaldības pienākumus, bet ar saviem darbiem un idejām varam veicināt procesus, kurus mēs labprāt redzam savā pilsētā.
Mana pašreizējā pārliecība liek domāt, ka pozitīvi virzīta doma pati lido zelta spārniem un arī zvaigznes sakrīt, lai idejas īstenotos. To jums arī novēlu nākamajā gadā.
Komentāri