Vēloties aizbēgt no rutīnas, cilvēki meklē, kurp braukt un gūt neaizmirstamus iespaidus, taču, izrādās, skaistais ir turpat deguna galā. To sapratuši Zosēnu pagasta iedzīvotāji, kas lepojas ar dabu, mieru un pozitīvo enerģiju. To var sajust, ja piestāj un aprunājas par dzīvi.
Ar senām saknēm
Ziemā cilvēks ceļas tumsā un bieži pēc darba dienas mājās atnāk, kad laukā jau tumšs. Pavasara gaišais laiks un spožie saules stari mudina ņemt rokās darbarīkus un kopt apkārtni.
“Vecmelnbāržos” saimnieki rušinās piemājas dobēs, kurina ugunskurus un dedzina pērnās lapas. Tur arī satiekam Lāsmu Zaķi. Zosēniete domā, ka pavasarī ikvienam jāsakopj sava nama apkārtne: “Es lepojos ar šo vietu, jo tā ir mana dzimtene, vieta, kur piedzimu, un māja, kurā uzaugu. Pašlaik es Zosēnos arī strādāju.”
Lāsma ir pagasta pastniece un zina katru stūrīti, katru cilvēku. Apbraukājot tuvāko apkārtni, viņa nebeidz priecāties par gleznainajām ainavām: “Vēl nesen, braucot pa ceļu, redzēju, ka blakus pļaviņā ganās stirnas. Domāju, visur tā nav kā pie mums.”
Zosēniem daba devusi īpašu reljefu – pakalnu un ielejas. Taču sieviete teic, ka tam esot arī mīnusi, jo ne velti lauksaimnieki šķendējas, ka zeme grūti padodas kopšanai. Bet, kad iestājas balta ziema, tad pa logu skats kā skaistā pasta atklātnītē.
Pārdomās daloties, Lāsma atzīst, ka īsts zosēnietis ir cīnītājs: “Viņš savus īpašumus nevienam neatdod. Viņš līdz beidzamajam cīnās un dara. Vēl nesen biju uz spēli “Es mīlu Tevi, Piebalga!”, un tajā piedalījās dalībnieks no mūsu pagasta, jau astotajā paaudzē zosēnietis. Ģimenēm šeit ir stipras saknes. Es lepojos, ka esmu zosēniete.”
Lepojas ar dabu, bet ne ceļiem
“Zosēni ir enerģētiski apveltīti ar pasakainu mieru, te ir brīnišķīga aura. Es labprāt apmeklēju pasākumus ne tikai Vecpiebalgā, bet arī Zosēnos un parasti tajos iesaistu arī savus draugus un kolēģus,” teic Sanita Asara, kura Zosēnos ir ļoti bieži un pat Lielās talkas laikā piedalījās sakopšanas darbos tieši šajā pagastiņā.
* MIERS UN KLUSUMS. Sanita Asara izbauda mieru, kas pārņem līdz ar pavasari.
Sieviete stāsta, ka daba šajā pusē ir īpaši skaista, apkārtne sakopta un cilvēki gaiši, bet viņa gribētu, lai Zosēnos būtu vairāk iedzīvotāju: “Ja būtu vairāk ļaužu, arī pašdarbības kolektīvi veiksmīgāk kuplotu un būtu lielāka kultūras pasākumu dažādība. Pašlaik ir tā, ka tie, kas dzied, tie arī spēlē teātri un vēl piedevām danco, taču jāsaka liels paldies kultūras darbiniecei Dzidrai, jo viņa ir tā, kas spēj cilvēkus aizraut, iekustināt un ar vienkāršību panākt to sirsnību pasākumos, kuras dēļ šurp brauc pat no attālākiem novadiem.”
Kā daudzviet mūsu valstī, ceļi ir arī Zosēnu nebeidzamais bēdu stāsts. “Pašlaik situācija ir apmierinoša, bet nāks siltais laiks, uz grants ceļiem parādīsies tā saucamā trepe. Tieši ceļu dēļ šajā pagastā nav iespējams neko attīstīt. Visur grantētie ceļi. Ziemā ledus, pavasarī un rudenī ceļi rūgst, vasarā trepe un pabraukt nevar, viss ir izdangāts. Gribētu vairāk darba vietu, attīstītu infrastruktūru, bet ir, kā ir,” teic Sanita.
Tomēr vismaz viena attālāku pagastu klapata zosēniešiem atkrīt, proti, tālāks brauciens pēc pārtikas. Vietējie iedzīvotāji ir ļoti priecīgi par veikaliņu Melbāržu centrā. Tas esot pat ļoti bagātīgs: “Veikalā strādā jauka pārdevēja, ir plašs produktu klāsts un dažbrīd cenas zemākas nekā Vecpiebalgā,” novērojusi Sanita.
Uz atvadām šķiramies ar laba vēlējumiem un cerībām tikties Zosēnos, kad atkal būs kāds brīvdabas pasākums, vai skaistajos pakalnos iedegsies Jāņu ugunis.
Komentāri