Latvijas ūdenstilpēs gandrīz ik gadu ziemas mēnešos tiek novērota zivju slāpšana. Ja ziema ir aukstāka un ezerus vai dīķus klāj bieza ledus un sniega kārta, zivju bojāejas iespēja ir lielāka.
“Zivju slāpšana vairāk vai mazāk atkārtojas katru ziemu, ja ūdeni klāj ledus un sniegs. Tie traucē ūdenim zem ledus pienācīgi bagātināties ar skābekli. Zem ledus un sniega ūdenī no atmosfēras nenonāk skābeklis, nenotiek arī fotosintēze. Ūdenstilpēs pūst augi un to atliekas, kas patērē ūdens skābekli,” skaidro Latvijas Lauku konsultāciju centra eksperts zivsaimniecībā Raivis Apsītis. Viņš pastāsta, ka slāpšana dažos dīķos bija vērojama jau decembrī, tad janvārī. “Vienā saimniecībā stāstīja, ka zivis uzkrītoši nākušas pie āliņģiem pat vairākkārt. Ielika kompresoru, un situācija normalizējās. Vēl, iespējams, problēmas būs, kad sniega ūdeņi satecēs dīķos, jo tiem, ja nav plūdumā paburbuļojuši un bagātinājušies, nav skābekļa. Ūdenim vajag kaut nelielu kritumu, lai tas uzņemtu zivīm tik nepieciešamo skābekli,” stāsta R.Apsītis.
Eksperts uzsver, ka katram saimniekam jāizvērtē riski. Tie, kuri nodarbojas ar dīķsaimniecību, lielākoties rūpīgi seko, kā jūtas zivis, ir sagādājuši areācijai nepieciešamo. “ Ja ūdenstilpei ir caurtekošs ūdens, strautiņš burbuļo, problēmu nav. Stāvošos un seklos dīķos, kur ūdens ietek periodiski, visbiežāk trūkst skābekļa,” saka R.Apsītis un piebilst, ka šoziem atšķirībā no citām laikapstākļi bijuši mainīgi. Bijis daudz atkušņu, uzsnidzis, uzsalis, tad atkusis. Tas, protams, ietekmējis ūdenstilpē notiekošos procesus. Tā kā nav bijis barga sala, strautiņi tek. Eksperts atgādina, ka Vidzemē vēl ir ziema, dīķus un ezerus klāj ledus, virs tā ūdens.
“Ir jāvēro, kas notiek dīķī, ja pie āliņģa sāk pulcēties zivis, tas ir signāls, ka pēdējais brīdis tās glābt,” uzsver R.Apsītis un mudina ikvienu, kuram pie mājas ir dīķis, aiziet līdz tam un pārliecināties, vai zivis jūtas labi.
Veselavas pagasta zemnieku saimniecībā “Brīvnieki” ir 27 dīķi ar kopējo platību 11,5 hektāri.
“Visos dīķos ir caurtekošs ūdens un problēmu nav. Zivis jūtas labi,” saka zivsaimnieks A.Actiņš, uzsverot, ka laiks, kad ir atkušņi un uz ledus sniegs, zivīm ir vissliktākais, jo netiek nodrošināti dabiskas dzīves apstākļi – ar skābekli bagāts ūdens. “Āliņģu urbšana ledū ir sevis mierināšanai, ka kaut kas darīts. Tas maz var līdzēt. Ja iespējams, var attīrīt ledu no sniega, lai saule tiek ūdenī un augi var ražot skābekli. Ja dīķi dziļi, līdzēt var tikai areācija,” pieredzē dalās A.Actiņš. Viņš pārliecinājies, ka visdrošāk, ja dīķiem cauri tek kāds strautiņš vai upīte.
Anatolijs Zaļais apsaimnieko nelielo Ruckas ezeru. Jau gadiem ziemā ezerā tiek darbināti aeratori.
“Aeratori strādā, un viss ir kārtībā. Ir drošība, jo zaudējumi var būt pārāk lieli. Protams, elektrības rēķins arī ir liels, ja strādā astoņi sūkņi,” saka A.Zaļais un uzsver, ka rudenī ezerā ielaisti zandartu mazuļi un ir jāgādā, lai arī tie labi jūtas. “Ziemas ir tik mainīgas, nekad nevar zināt, vai vispār būs ledus, cik tas būs biezs, cik dziļa sniega sega. Jābūt gatavam visam,” pieredzē dalās A.Zaļais.
Valsts vides dienesta Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas vadītājs Toms Arnavs pastāsta, ka neviens nav devis ziņu, ka kādā ezerā būtu problēmas. “Problēmas var būt zālainos purva ezeriņos. Laiks kļūst siltāks, nokausēs sniegu, un būs zivīm skābeklis, tomēr laikapstākļi vēl var būt diezgan mainīgi,” saka T.Arnavs.
Komentāri