Visvairāk iedzīvotāju atvaļinājumu izmanto gada saulainajā, siltajā laikā, lai atpūstos pie ezeriem, jūras, dzīvotos pa laukiem un rušinātos dārzā. Daudzi arī ceļo vasarā, bet ziemā strādā un strādā, lai vasarā saturīgu atvaļinājumu varētu baudīt.
Ziemā jāpaguļ kā lācim
Mediķi saka – ieklausoties ķermeņa ritmos, visu vajadzētu darīt gandrīz pretēji. Kad vairāk gribas gulēt – vasarā vai ziemā? Ziemā. Kad ir lielāks nogurums jau dienā? Arī ziemā, jo saglabājas neizgulēšanās sajūta. Mēs sakām – esmu kā slims, dullu galvu, bet tikai darām un darām. Cilvēkam esot mazliet lāča daba. Ziemā vajag atpūsties, pagulšņāt, ja gribas, tad vairāk uzkost, bet ar mēru.
Ja darba devējs atvaļinājumu piespēlē ziemā? Speciālisti pat iesaka tajā doties. Vismaz daļu atvaļinājuma izmantot gada tumšajā un aukstajā laikā. Pirmkārt, lai palaiskotos, sakārtotu domas, kas obligāti jādara atvaļinājuma laikā neatkarīgi no tā, vai tas iekritis janvārī, vai jūlijā, ļautos ziemas priekiem svaigā gaisā un, ja naudas maciņa biezums atļauj, tad, iespējams, arī paceļotu. Ziemā biežākie ceļojumi – uz kalniem slēpot vai siltajām jūrām zvilnēt pludmales smiltīs. Abas vietas ir labas, lai pārcirstu pušu darbpilno gadu un nomāktu drēgnā laika radīto, iespējams, slikto pašsajūtu.
No kalna vai pa mežu?
Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku pievēršas kalnu slēpošanai. Šis sporta veids gan vairāk paredzēts atpūtai, jo slodze ir samērā īslaicīga, īpaši Latvijas kalnu slēpošanas trasēs, kurās nobrauciena laiks maksimāli līdz divām minūtēm, un tikpat ilga atpūta, tiekot atpakaļ kalnā. Pozitīvais aspekts ir uzturēšanās svaigā gaisā un emocionālais baudījums.
Slēpotājiem speciālisti liek pie sirds, ka pirms katras došanās kalnos slēpot jāsagatavo ķermeņa muskulatūra – jāiesildās, lai pasargātu sevi no iespējamām traumām, un jānovērtē slēpošanas prasmes. Slēpošanas un drošības inventāru jāizvēlas atbilstoši fiziskajai sagatavotībai, prasmēm, jādodas uz speciāli sagatavotām trasēm.
Distanču slēpošanas priekšrocība ir tā, ka var slēpot ne tikai trasēs, bet arī pašu izvēlētā vietā. Nosacījums – ja ir atbilstoša sniega sega.
Distanču slēpošana ir ideāls treniņš ķermenim, jo slēpojot nodarbina gandrīz visas muskuļu grupas. Distanču slēpošana uzlabo līdzsvara izjūtu un kustību koordināciju, trenē izturību. Vēl ir arī citi pozitīvi efekti – distanču slēpošana aktivizē tauku sadedzināšanu, veicina vielmaiņu, stiprina imūnsistēmu un saudzē locītavas. Arī savainošanās risks ir mazs un slēpot pa mežu var jebkurā vecumā.
Distanču slēpošanas inventārs iesācējiem ir daudz lētāks nekā kalnu slēpošanai.
Slēpot ir veselīgi, arī iemācīties viegli. Šis ziemas sporta veids ne tikai stiprina muskuļus, tam piemīt arī relaksējoša iedarbība. Turklāt vienmērīga slīdēšana sniedz mieru un rada apcerīgu noskaņojumu. Ziemā varat ne tikai nodarboties ar kādu no slēpošanas veidiem, bet arī braukt ar ragaviņām, slidot vai pikoties. Pareizi izmantojot ziemas piedāvātās iespējas, varam iegūt ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī skaistu un veselīgu ķermeni.
Ceļošanai jāatrod pareizais laiks
Ja lielākā vēlme, paņemot brīvdienas, ir izgulēties, tad vispirms to arī vajag izdarīt, un nevajag sevi mānīt – ja izraušos no ikdienības, būšu modrs. Ilgstoši nepietiekams miegs atstāj iespaidu uz pašsajūtu, organisms saka priekšā – jāpaguļ, jāpalasa grāmata, žurnāli, jāpadzer zāļu tējas un jāuzkrāj spēki kvalitatīvai aktīvai atpūtai.
Kad aiz muguras pirmās četras, piecas atvaļinājuma dienas, kuru laikā organisms pārorientējies no darba uz atpūtas režīmu, var plānot nodarbes, kas ietver jaunu iespaidu un izjūtu gūšanu – ekskursijas, ciemošanos pie radiem, jaunu iemaņu apgūšanu. Ja gribas ceļot, var doties arī uz tagad tik populārajiem kūrortiem Ēģiptē, Kanāriju salās, bet jānoformulē – vai patiesi to vēlamies, vai varam tik daudz tērēt, vai būs gandarījums.
Jārezumē brīvā laika iespaidi
Beidzoties atvaļinājumam, nereti rodas sajūta, ka no tā jāatpūšas, un darbā atgriežamies noguruši, tāpēc atvaļinājuma pēdējās dienās ieteicams lēnām noskaņoties darbam. Un tieši beidzamajās atvaļinājuma dienās speciālisti, kuri pēta, kā cilvēks sadzīvo ar organisma fiziskajām un garīgajām rezervēm, iesaka laiku pavadīt vienatnē, lai ar svaigu un atpūtušos skatu palūkotos uz jautājumiem, kurus, aizejot atpūtā, uztvērāt kā neatrisināmu problēmu.
Varbūt šo problēmu var atrisināt, pareizi plānojot laiku? Varbūt satraukumu par regulāri kavētu darbu var atrisināt, apņemoties celties pusstundu agrāk? Varbūt problēmu rada fakts, ka uzņemamies pārāk daudz darba un atbildības, nemākot pateikt nē ?
Atvaļinājums ir brīdis, kad novērtēt, kas dzīvē ir patiesi svarīgākais, un tam atvēlēt vairāk laika arī tad, kad jāveic ikdienas pienākumi. Pozitīvas emocijas ir absolūti nepieciešamas, lai cilvēks būtu vesels, veidotu veiksmīgas attiecības un labi strādātu.
Komentāri