Brīvdienās ziemas prieku baudītāju netrūka ne uz vietējiem kalniem, ne aizsalušajiem dīķiem.
Lielie kalni, izmantojot pirmo salu, jau pagājušās nedēļas nogalē sāka pūst mākslīgo sniegu, bet, kā “Druvai” atzina slēpošanas trases “Andrēnkalni” direktore Daiga Dzalba, šīs nedēļas nogalē arī “Andrēnkalns” būs atvērts ziemas prieku baudīšanai.
“Strādājam tikai no piektdienas līdz svētdienas vakaram. Mākslīgo sniegu nepūšam, iztiekam ar dabisko. Ceru, ka līdz nedēļas nogalei sniedziņš uzsnigs vēl,” saka slēpošanas kalna direktore un piebilst, ka kalnu dienā apmeklē vidēji 20 līdz 30 slēpotāju.
“Atpūtas tīkotājiem piedāvājam arī slidot. Blakus kalnam ir ezers, kuru cītīgi tīrām un kopjam, lai gribētāji blakus varētu arī paslidot,” atklāj D. Dzalba.
Savukārt slēpošanas trases “Baiļi” dežurants Kristaps Līdaks atzina, ka līdz ar pirmo salu sākuši pūst arī mākslīgo sniegu.
“Trasi atvērām jau pagājušajā nedēļā. Patlaban vaļā ir gan snovborda, gan slēpošanas trase. Arī lielais kalns jau darbojas. Nedēļas nogalē bija daudz cilvēku. Pie mums brauca cēsnieki, valmierieši un pat ziemas sporta cienītāji no Rīgas. Jāatzīst, jau pirmajā dienā, līdzko atvērām trasi, bija klāt cilvēki ar slēpēm un dēļiem. Visi bija noilgojušies pēc sniega un ziemas sporta aktivitātēm. Atliek vien cerēt, ka ziemas sezona ir sākusies un varēsim darboties līdz pat pavasarim,” domās dalās K.Līdaks.
Pirmdienas pēcpusdienā daudzviet pilsētas slidotavās bija manāmi jaunieši slidzābakos un ar hokeja nūjām. Tiesa gan, par pilsētas slidotavām tās jāsauc simboliski, bet jaunieši nenoliedza, ka vēlētos, lai arī Cēsīs būtu ledus halle.
“Tā kā šis rudens bija īpaši lietains, pie mājas mums izveidojies un jau sasalis neliels dīķītis, kur katru pēcpusdienu sanākam ar draugiem un uzspēlējam hokeju. Protams, vienmēr ar vēlēties labāk un skaistāk, bet esam apmierināti ar šo dabas doto iespēju,” saka Ringolds Jaunzems.
Arī Kristaps Baltiņš ir apmierināts, ka beidzot ziema ir sākusies un var brīvo laiku pavadīt uz ledus vai kalnā.
“Kuram tad puikam nepatīk hokejs? Šķiet, tādu nav. Slidoju jau vairākus gadus. Tiesa gan, kāja aug ātri, katru otro gadu nepieciešams pirkt jaunas slidas,” atzīst Kristaps un piebilst, ka uz lielajiem pilsētas dīķiem neiet, jo nepatīk burzma. Lai arī viņu dīķītis mazs, tomēr savs.
Komentāri