Trešo gadu Vecpiebalgā savā ziedu veikaliņā darbojas Inga Gulbe. Viņa pēc pasūtījuma darina ziedu pušķus, dekorus un visu citu, ko klienti pasūta. Viņa bilst, ka tikai tagad jūtas iestrādājusies un ir sapratusi dažādas nianses, kas šajā nozarē būtiskas.
Inga stāsta, ka iepriekš strādāja algotu darbu pie darba devēja, bet no Vecpiebalgas gan Cēsu, gan Madonas darbavieta atradās pietiekami tālu. “Tad sanāca tā, ka radās iespēja piepildīt savu bērnības sapni tepat uz vietas, Vecpiebalgā, – strādāt savā ziedu veikaliņā, darināt skaistus pušķus un iepriecināt citus. Esmu radošs cilvēks, ziedi man patikuši vienmēr. Vēl iepriekš, neko nenojaušot par šādu savu ziedu veikaliņu, izmācījos par floristi,” stāsta I. Gulbe un jūtas gandarīta, ka viss tā sanācis.
“Nekas jau, protams, nav viegli. Tas ir smags darbs, ja nebūtu man tik atbalstošu cilvēku līdzās – vīrs, abas mūsu mammas-, es diezin vai to viena varētu. Viena lieta ir pasūtīt no bāzes ziedus, kurus arī klāt neviens nepieved, vai šeit uz vietas veikaliņā strādāt, bet visgrūtākais darbs sākas tad, kad cilvēki pasūta vainagus, štrausus bērēm. Es tos negatavoju pa jaunajai modei, kad vienkārši egļu zarus sasprauž oāzē. Es tos pinu pati. Tad vīrs un vecāki ir tie, kas sarūpē no pašu meža egļu zarus. Ja ir ziema, tie vispirms jāatkausē. Arī vainagu pīšana prasa daudz darba. Tāpat arī puķu mašīnas nebrauc klāt, un te atkal jāsaka paldies vīram, kurš no Bērzkroga vai Madonas, kur garām iet lielās šosejas un brauc ziedu pārvadātāji, man atved ziedus,” stāsta uzņēmēja un norāda, ka nu jau arī apjautusi, kādi ziedu piegādātāji ir Latvijā. Nākusi skaidrība, kuri patiešām piegādā svaigus ziedus, kas ilgi zied.
“Es veikalā puķu ūdenim nepievienoju citronskābi vai citus brīnumus. Ja zieds ir svaigs, tas saglabāsies ilgi. Tad tikai ik dienas jāsamaina ūdens un jāapgriež kātiņš. Tas arī viss. Kādreiz nāk klienti un saka paldies, ka rozes nostāvējušas nedēļu vai neļķes teju mēnesi,” stāsta Inga. Viņa arī atklāj, ka cilvēku iepirkšanās un pasūtījumu paradumi pilsētā un laukos ir atšķirīgi.
“Laukos dzīvojot, ziedi mums pavasarī, vasarā, rudenī ir apkārt – dārzos, pļavā. Uz ziedu veikalu pēc pušķa nāk tikai tad, ja jādodas uz kādu lielāku vai svinīgāku pasākumu. Pušķus gatavoju tikai pēc pasūtījuma. Laukos cilvēkiem ir mazāk naudiņas. Viņi nopirks ziedus pēc skaita. Protams, nāk kāzu sezona, kad jaunais pāris naudiņu daudz neskaita un visu vēlas skaisti un gaumīgi. Arī uz bērēm cilvēki pasūta vainagus, par naudu nedomājot. Pasūtījumus veicu, cik labi vien iespējams. Lieku skaistus ziedus – kallas, orhidejas, lilijas. Man pašai nepatīk vainagi, kuros standartā izmanto neļķes un krizantēmas,” stāsta ziedu veikaliņa vadītāja un dažus no pašas veidotajiem pušķiem parāda fotogrāfijās. Tie ir ļoti skaisti, gaumīgi, un jāatzīst – Ingai piemīt prasme ziedus salikt kopā ļoti īpaši.
“Man bieži labus vārdus saka klienti, bet man arī patīk tas, ko daru. Varbūt tas zināmā mērā ir arī talants – sajust ziedus. Es parasti saku- puķe jāņem un ar to jāstrādā. Nevajag baidīties un domāt, ka zieds ir trausls. Ziedi ir daudz izturīgāki, nekā mēs domājam,” saka Inga Gulbe.
Vaicāta par nākotnes plāniem, uzņēmēja bilst, ka pagaidām nedomā pamest Vecpiebalgu, lai arī klienti galvenokārt ir vietējie cilvēki. Tāpat viņa norāda, ka atvērt ziedu veikalu pilsētā nebūtu viegli.
“Esmu interesējusies arī par telpu izcenojumu Cēsīs. Tas viss ir ļoti dārgi. Pagaidām esmu priecīga, ka nomas telpas esmu dabūjusi Vecpiebalgā veikalā “Nodus” un šeit pat uz vietas varu strādāt. Par paplašināšanos pagaidām nedomāju. Daru tik, cik pašas spēkos. Tiesa gan, kāzu sezonā kādu paaicinu talkā. Mans palīgs ir Anita, viņas dārzā audzējam ziedus – lauvmutītes, gladiolas. Pērn audzējām rudzupuķes, bet tas tādēļ, ka gatavojāmies rudzupuķu kāzām. Vasarā jau pieprasīti ir arī pašu audzēti ziedi,” saka Inga Gulbe.
Komentāri