Priekuļu agrocentrā pagājušajā nedēļā norisinājās Saeimas Eiropas lietu komisijas izbraukuma sēde, kurā piedalījās komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle, vietniece Karīna Pētersone, Andis Kāposts un Jānis Eglītis, kā arī rajona zemnieku un ar lauksaimniecību saistīto institūciju pārstāvji.
V.Paegle atzina, ka šī ir pirmā šāda veida izbraukuma sēde, taču tā varētu kļūt par tradīciju, jo ļoti vērtīgi ir redzēt: „kā Briseles birokrātija ietekmē zemniekus reālajā dzīvē.”
Rajona zemnieki deputātiem atklāja ne tikai ar ES saistītos sarežģījumus, bet arī problēmjautājumus, ko varētu risināt nacionālajā līmenī.
Cēsu lauku konsultāciju biroja vadītājs Valters Dambe norādīja, ka ES fondu apguvē lauksaimnieki ir paraugs visām nozarēm, tai skaitā izglītības un sociālajai sfērai. Tomēr pastāv arī problēmas. Pirmkārt, V.Dambe uzskata, ka būtiski ir virzīties uz valsts dienestu informatīvās bāzes vienota tīkla veidošanu, lai zemniekiem nebūtu jāapmeklē turpat desmit valsts dienestu, lai sameklētu nepieciešamās izziņas. Otrkārt, problēma ir arī kompetentu un atsaucīgu ierēdņu trūkums. Treškārt, ”ceļi, infrastruktūra un sakari laukos ir totāli neatrisināta problēma. Kādēļ gan vienu gadu visu struktūrfondu naudu nevarētu izmantot interneta pieejamības nodrošināšanai laukos? Ja arī mūsu rajonā ir pagasti, kur internets ir tikai vienā vietā, tad kā varam runāt par pieteikumu aizpildīšanu un informācijas iegūšanu elektroniski?”
Tam piekrīt arī Līgatnes pagasta lauku attīstības speciālists Andris Birze: ”Lauku ceļu attīstības nav. Attīstīti tiek tranzīta ceļi, bet par lauku ceļiem ir aizmirsts.”
V.Dambe vērsa uzmanību, ka : ”jau apmēram pusgadu apstiprinātam vajadzēja būt lauku attīstības plānam 2007. – 2013. gadam, kurš nosaka lauksaimniecības attīstību un kuram būtu pakārtoti visi dokumenti. Plāna neapstiprināšana ir traucējošs faktors zemnieku saimniecību un lauku infrastruktūras attīstībai. Arī jauniešus laukiem piesaistīt varēsim tikai tad, ja būs sakārtota infrastruktūra un skaidra nākotnes vīzija.”
Diskusijas dalībniekus interesēja arī tas, kādēļ notiek ES maksājumu saņemšanas aizkavēšanās. Rajona zemnieku apvienības pārstāve, SIA „Pasāža” priekšsēdētāja Dace Neiberga ir norūpējusies par ES tiešajiem maksājumiem: ”Jau ir iesniegts pieteikumus nākamajam gadam, bet informāciju par pagājušo gadu tā arī neesam saņēmuši. Nezinām, par kādu summu pagājušajā gadā ir aprēķināts platībmaksājums un kad visu saņemsim.”
Savukārt Nītaures pagasta kooperatīva „Zaļais grozs” pārstāve Ingrīda Vāvere Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem skaidroja, ka nepieciešams atbalstīt sēklkopības attīstību, kā arī kooperatīvu darbību, kas ir: „vienīgais veids, kā mazās saimniecības var ieiet tirgū un realizēt savu produkciju. Nacionālās subsīdijas, kas domātas kooperatīvu atbalstam, vajadzētu saglabāt. Esam izteikuši iebildumus pret kooperatīvu asociācijas sagatavotajiem priekšlikumiem noteikt minimālo biedru skaitu kooperatīvā – 20 cilvēkus. Mazā pagastā tas jau ir liels kooperatīvs.”
Tika spriests arī par birokrātijas radītajiem šķēršļiem. Tomēr Sertifikācijas un testēšanas centra speciālists Edvīns Kide atzina, ka pie lielās birokrātijas ne vienmēr tik daudz vainojamas ES institūcijas, cik ierēdņi nacionālajā līmenī.
Uzklausot ierosinājumus, kā arī ar dažādajām lauksaimniecības sfērām saistītās problēmas, Eiropas lietu komisijas deputāti atzina, ka centīsies ietekmēt to risināšanu. Piemēram, mudināt Satiksmes ministriju sakārtot lauku ceļus, īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu – veicināt interneta pieejamību laukos. Tāpat noskaidrojamo jautājumu skaitā ir ES maksājumu termiņu kavēšanās iemesli, lauku attīstības plāna apstiprināšanas nepieciešamības aktualizācija, kā arī citas lauksaimniekiem aktuālās problēmas.
Komentāri