Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

“Zemessardzes patruļa 2023” Cēsu novadā

Jānis Gabrāns
23:00
02.09.2023
81
Zemessardzes Patrula

Ar apbalvošanas ceremoniju Vienības laukumā Cēsīs noslēdzās militārais vingrinājums “Zemessardzes patruļa 2023”, kurā otro gadu pēc kārtas uzvarēja igauņu brīvprātīgo aizsardzības spēku “Kaitseliit” komanda.

Šāds militārais vingrinājums, kas norisinājās jau 31.reizi, zemessargu vidū ieguvis gluži vai kulta statusu. Šogad to sarīkot bija uzticēts Zemessardzes 2. Vidzemes brigādei un sacensības norisinājās Cēsīs un apkaimē. Kopumā startēja 33 komandas, katrā četri dalībnieki ne tikai no dažādām Zemessardzes vienībām un Aizsardzības ministrijas, bet arī partneri no NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas (Dānijas, Kanādas, Polijas,    Spānijas un Vācijas karavīri), arī komandas no Igaunijas un Lietuvas brīvprātīgajiem aizsardzības spēkiem.

“Zemessardzes patruļa” – tas ir aptuveni 50 km maršruts šķēršļotā apvidū, dalībniekiem jāapmeklē 22 kontrolpunkti, kuros jāpilda konkrēti uzdevumi. Sacensības sākās piektdienas rītā pie Driškina ezera, kur visiem dalībniekiem bija jānopeldas, lai iegūtu koordinātas nākamo kontrolpunktu sasniegšanai. Šis nebija vienīgais ūdens šķērslis, komandām ar visu ekipējumu un ieročiem nācās forsēt Gauju, izmantojot pāri upei pārvilkto drošības trosi. Sacensības ilga līdz sestdienas vakaram, vingrinājuma laikā dalībniekiem miegam tika atvēlētas vien pāris stundu.

Svētdienas rītā, kad visi pulcējās Vienības laukumā uz apbalvošanas ceremoniju, klāt bija arī Zemessardzes komandieris pulkvedis Kaspars Pudāns. Viņš sveica dalībniekus ar uzdrīkstēšanos pieņemt šo izaicinājumu: “Zemessargi, kuri piedalās šajā vingrinājumā, iemieso to zemessarga tēlu, kādu vēlos redzēt. Proti, zemessargs, kurš var darīt vairāk nekā tikai minimumu, piedaloties apmācībās, bet atrod laiku sevi šādi izaicināt, tā vēl vairāk gatavojoties valsts aizsardzībai.”

Ar speciālām balvām tika sveiktas komandas, kas izpelnījušās atzinību no tiesnešiem dažādās nominācijās, arī nominācijā “Ar smaidu caur grūtībām”, ko saņēma Zemes­sardzes 44.bataljona komanda no Liepājas. Vērts atzīmēt, ka šajā komandā bija divas sievietes, un tieši viņu emocionālais spēks palīdzējis komandai izturēt. Vēl divās komandās bija pa vienai sievietei.

Atsevišķi tika apbalvotas trīs labākās ārvalstu komandas, uzvarēja igauņi, otrajā vietā Lietuvas, trešajā – Spānijas bruņoto spēku pārstāvji.

Absolūtajā vērtējumā “Zemessardzes patruļā” otro gadu pēc kārtas uzvarēja igauņu brīvprātīgo aizsardzības spēku “Kaitseliit” pārstāvji, kuri atzina, ka vislielākās grūtības patruļas laikā sagādājis mežs un kalnainais apvidus, bet interesantākais posms bija izlūkošana pilsētā, ko iepriekš neesot darījuši    šādā profesionālā līmenī.    Otrajā vietā Studentu kājnieku bataljona komanda, trešajā – Aizsardzības ministrijas Zemessardzes vada komanda. Tajā startēja arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, kurš sarunā ar “Druvu” neslēpa, ka šis ir daudz grūtāk, nekā sēdēt kabinetā, bet vingrinājumos piedaloties jau piekto gadu: “Ministrijā ir Zemessardzes vienība, kurā ir vairāk nekā 30 zemessargi, un vingrinājumā piedalāmies jau piekto gadu. Pamazām esam kāpuši arvien augstāk, un šoreiz esam trešie, kas, neslēpšu, bija patīkams pārsteigums.

Ministrijā Zemessardzes vienību izveidojām pirms septiņiem gadiem, lai darbinieki labāk varētu izprast jomu, kurā darbojamies. Man kā iestādes vadītājam ir būtiski būt Zemessardzē, piedalīties arī šādā izaicinājumā, tas ir arī labs piemērs, ja es varu, kāpēc lai citi to nevarētu!”

Dalībnieku vidū arī mājinieki, 27. kājnieku bataljona komanda, kas ierindojās 11.vietā.

Vingrinājuma programmu veidoja majors Mareks Dombrovskis no 2. Vidzemes brigādes. Viņš atcerējās, ka pirms aptuveni desmit gadiem, kad vingrinājums iepriekšējo reizi bija Cēsu pusē, piedalījies vienas uzdevumu stacijas veidošanā: “Tagad man uzticēja sagatavot visu vingrinājumu. Šoreiz centāmies panākt, lai vingrinājuma būtība, staciju izvietojums un specifika ietu līdzi laikam. Tāpēc arī vienu no posmiem ienesām pilsētvidē, jo apzināmies, ka mūsdienās konflikts notiks arī pilsētās.

Šīs 22 stacijas bija tikai daļa no vingrinājuma, pa vidu bija fiziskie izaicinājumi maršruta pārvarēšanā. Cēsu pusē ir izteikts reljefs, kas prasīja fizisko izturību. Veidojot maršrutu, domājām, lai būtu interesanti gan fiziski spēcīgiem dalībniekiem, gan tiem, kas nav gatavi virzīties tik lielā ātrumā kā vadošās komandas. Manuprāt, izdevās labi, tikai vienai komandai nācās izstāties veselības problēmu dēļ,” saka M. Dombrovskis.

Pēc viņa teiktā, komandas īpaši novērtējušas to, ka uzdevumu izpildīšana lika domāt netradicionāli: “Ir viegli veidot vingrinājumus, ar kuriem nākas saskarties arī ikdienas apmācībās. Taču, nonākot pilsētvidē, nākas domāt “ārpus kastes”, piemēram, piektdienas naktī īpaši aktīva bija kustība ar “Bolt” skrejriteņiem, ko komandas izmantoja savu uzdevumu izpildei.”

Kopumā vingrinājuma sagatavošanā un nodrošināšanā iesaistījās 140 cilvēki, no kuriem liela daļa bija 27.kājnieku bataljona zemessargi. M. Dombrovskis vērtē, ka visi ar saviem pienākumiem tikuši galā ļoti sekmīgi, neko labāk izdarīt pat nevarētu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
21

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
141

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
398
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
45

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
93

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
65

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
9
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi