Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

“Zelta sviests” un “Zaļais siers” top Raunā

Druva
23:00
08.10.2007
2

Jau trīs mēnešus Latvijā nopērkams “Zaļais siers” un “Zelta sviests”. To ražo SIA “Siera ražotne” Raunā, kuras emblēmu rotā siera āboliņš.

Iecere par savu ražotni uzņēmuma īpašniekiem – dēlam un mātei – Ilmāram un Marijai Ceriņiem briedusi pāris gadus.

“Pēc profesijas esmu piena produktu tehnologs un pavārs. Pēc skolas beigšanas pastrādāju par pavāru Cēsīs, Rīgā, tad ārzemēs celtniecībā. Atgriezos un sāku veidot ražotni,” stāsta divdesmitčetrgadīgais Ilmārs.

Ēkai, kurā ražošana iekārtota, vēl pirms gada bija tikai četras sienas. Siltā ziema nāca talkā, Ilmārs saviem spēkiem līdz pavasarim to pārvērta līdz nepazīšanai. Tika ņemts gan kredīts, gan ieguldīta ārzemēs nopelnītā nauda. Ar lepnumu viņš stāsta, ka iegūta Pārtikas un veterinārā dienesta atzīšana, un nākotnē nav šķēršļu, lai produkciju eksportētu. Šogad Latvijā šī ražot-ne ir vienīgā piena pārstrādes firma, kura ieguvusi atzīšanu. Tātad jauni uzņēmumi šajā nozarē netiek dibināti, bet pārējie to sen izdarījuši.

“Mēs ražojam to, ar ko lielie uzņēmumi nekrāmējas. “Zaļais siers” un “Zelta sviests” ir ekskluzīvi, tomēr ikdienā lietojami piena produkti, tāpēc arī to cena nav maza,” stāsta Ilmārs. Viņš arī ir vienīgais ražotnē strādājošais. Gan pats gatavo sieru un sviestu, gan to piegādā tirgotājiem. “Es daru, ja ko nemāku, mammas padoms ir neatsverams,” saka piensaimnieks.

Raunēnieši ir vienīgie Latvijā, kuri ražo “Zaļo sieru”. Daudzi to nepazīst, bet, kad pagaršo, atzīst par labu un labprāt nopērk. “Tie, kam 50, 60 gadi, kā arī vecāki cilvēki, atceras, ka bērnībā bijis tāds zaļais siers. Tikai toreiz tas bija konusa formā, tagad mēs sagatavojam jau sarīvētu, lai uzreiz var bērt uz sviestmaizes, likt klāt mērcēm, makaronu ēdieniem,” stāsta Marija Ceriņa.

Dārzā tiek izaudzēts siera āboliņš. To izžāvē, tad pievieno siera masai. Āboliņš ir tas, kas dod īpašo garšu, smaržu un krāsu. Jau tagad ir skaidrs, ka nākamgad siera āboliņš tiks sēts lielākā platībā. Pieprasījums pēc siera palielinās. Mēnesī Raunas ražotnē patlaban sagatavo ap 300 kilogramu “Zaļā siera”. Cēsīs to var nopirkt tirgū, veikalā “Solo” un vēl dažviet. “Zaļais siers” ir liess, un diētu cienītāji to jau atzinuši.

“Zelta sviests” patiesi ir dzeltens kā zelts. Tas ir 98 procentīgs

piena tauku koncentrāts, kas iegūts, tehnoloģiskā procesā apstrādājot sviestu. “Zelta sviests” ir atzīts par ļoti veselīgu produktu. To plaši izmanto kosmētikā. Produkts ir bagāts ar A un B taukos šķīstošajiem vitamīniem.

“Zelta sviests” nesatur krāsvielas un konservantus. “Izejvielas iepērkam no Dundagas un Straupes pienotavas un radām jaunus produktus. “Zaļā siera” ceļš līdz patērētājiem ir vismaz 2,5 mēneši, sviests gan divās, trijās dienās ir gatavs,” stāsta Ilmārs.

Jaunam uzņēmumam un produktiem nebūt nav viegli iekarot ēdāju uzticību. “Zaļā siera” un “Zelta sviesta” ražotāji izmanto katru iespēju, lai par šiem piena produktiem stāstītu, iepazīstinātu. “Braukājam pa gadatirgiem. Ir interesanti vērot cilvēkus. Sākumā ar izbrīnu, neuzticību garšo, tad smaida un vēlas nopirkt,” domās dalās siera meistars un piebilst, ka līdzīga reakcija ir gan bērniem, jauniešiem, gan pieaugušajiem. “Pašiem vien tirgus jāiekaro. Lielāko daļu produkcijas nododam vairumtirgotājiem. Tā kā strādāju viens, citādi nevaru. Katru dienu cits darbs darāms – sviests jākarsē, jālej traukos, siers jāliek gatavināties, jārīvē, jāved uz Rīgu. Galvenais, ko nekad neaizmirstu – produktu kvalitātei vienmēr jābūt vienādai, ” par ikdienu stāsta Ilmārs un piebilst, ka vēl vismaz līdz pavasarim strādās viens. Kad būs lielāks pieprasījums, tad, protams, paša spēkiem vien galā netiks.

“Siera ražotne” tuvākajā laikā pircējiem piedāvās vēl vienu Latvijas sieru klāstam pēdējos gadus desmitos nepazīstamu produktu – knapsieriņus</i.. Tas ir kaltēts biezpiena siers. Sākumā būs divu veidu – ar ķimenēm un ar garšvielām. Pirmie jau ir gatavi, mēneša laikā interesenti varēs baudīt pie alus vai grauzt čipsu vietā. “Arī knapsieriņus neviens cits neražo,” ar gandarījumu saka Ilmārs Ceriņš un ir pārliecināts, ka šādus ekskluzīvus produktus patērētājiem var piedāvāt tikai mazi uzņēmumi. “Siera ražotne” ir mazs ģimenes uzņēmums, diezin vai tāds otrs Latvijā ir. Var vien papildināt siera meistaru, ka viss Raunā ražotais ir bez konservantiem un krāsvielām.

“Ražojot sieru, jādomā labas domas, lai tas izdotos ar labu garšu un pircējiem neliktu vilties,” kā padomu dodama, saka Marija Ceriņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
113

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
47

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
23
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi