Jau trīs mēnešus Latvijā nopērkams “Zaļais siers” un “Zelta sviests”. To ražo SIA “Siera ražotne” Raunā, kuras emblēmu rotā siera āboliņš.
Iecere par savu ražotni uzņēmuma īpašniekiem – dēlam un mātei – Ilmāram un Marijai Ceriņiem briedusi pāris gadus.
“Pēc profesijas esmu piena produktu tehnologs un pavārs. Pēc skolas beigšanas pastrādāju par pavāru Cēsīs, Rīgā, tad ārzemēs celtniecībā. Atgriezos un sāku veidot ražotni,” stāsta divdesmitčetrgadīgais Ilmārs.
Ēkai, kurā ražošana iekārtota, vēl pirms gada bija tikai četras sienas. Siltā ziema nāca talkā, Ilmārs saviem spēkiem līdz pavasarim to pārvērta līdz nepazīšanai. Tika ņemts gan kredīts, gan ieguldīta ārzemēs nopelnītā nauda. Ar lepnumu viņš stāsta, ka iegūta Pārtikas un veterinārā dienesta atzīšana, un nākotnē nav šķēršļu, lai produkciju eksportētu. Šogad Latvijā šī ražot-ne ir vienīgā piena pārstrādes firma, kura ieguvusi atzīšanu. Tātad jauni uzņēmumi šajā nozarē netiek dibināti, bet pārējie to sen izdarījuši.
“Mēs ražojam to, ar ko lielie uzņēmumi nekrāmējas. “Zaļais siers” un “Zelta sviests” ir ekskluzīvi, tomēr ikdienā lietojami piena produkti, tāpēc arī to cena nav maza,” stāsta Ilmārs. Viņš arī ir vienīgais ražotnē strādājošais. Gan pats gatavo sieru un sviestu, gan to piegādā tirgotājiem. “Es daru, ja ko nemāku, mammas padoms ir neatsverams,” saka piensaimnieks.
Raunēnieši ir vienīgie Latvijā, kuri ražo “Zaļo sieru”. Daudzi to nepazīst, bet, kad pagaršo, atzīst par labu un labprāt nopērk. “Tie, kam 50, 60 gadi, kā arī vecāki cilvēki, atceras, ka bērnībā bijis tāds zaļais siers. Tikai toreiz tas bija konusa formā, tagad mēs sagatavojam jau sarīvētu, lai uzreiz var bērt uz sviestmaizes, likt klāt mērcēm, makaronu ēdieniem,” stāsta Marija Ceriņa.
Dārzā tiek izaudzēts siera āboliņš. To izžāvē, tad pievieno siera masai. Āboliņš ir tas, kas dod īpašo garšu, smaržu un krāsu. Jau tagad ir skaidrs, ka nākamgad siera āboliņš tiks sēts lielākā platībā. Pieprasījums pēc siera palielinās. Mēnesī Raunas ražotnē patlaban sagatavo ap 300 kilogramu “Zaļā siera”. Cēsīs to var nopirkt tirgū, veikalā “Solo” un vēl dažviet. “Zaļais siers” ir liess, un diētu cienītāji to jau atzinuši.
“Zelta sviests” patiesi ir dzeltens kā zelts. Tas ir 98 procentīgs
piena tauku koncentrāts, kas iegūts, tehnoloģiskā procesā apstrādājot sviestu. “Zelta sviests” ir atzīts par ļoti veselīgu produktu. To plaši izmanto kosmētikā. Produkts ir bagāts ar A un B taukos šķīstošajiem vitamīniem.
“Zelta sviests” nesatur krāsvielas un konservantus. “Izejvielas iepērkam no Dundagas un Straupes pienotavas un radām jaunus produktus. “Zaļā siera” ceļš līdz patērētājiem ir vismaz 2,5 mēneši, sviests gan divās, trijās dienās ir gatavs,” stāsta Ilmārs.
Jaunam uzņēmumam un produktiem nebūt nav viegli iekarot ēdāju uzticību. “Zaļā siera” un “Zelta sviesta” ražotāji izmanto katru iespēju, lai par šiem piena produktiem stāstītu, iepazīstinātu. “Braukājam pa gadatirgiem. Ir interesanti vērot cilvēkus. Sākumā ar izbrīnu, neuzticību garšo, tad smaida un vēlas nopirkt,” domās dalās siera meistars un piebilst, ka līdzīga reakcija ir gan bērniem, jauniešiem, gan pieaugušajiem. “Pašiem vien tirgus jāiekaro. Lielāko daļu produkcijas nododam vairumtirgotājiem. Tā kā strādāju viens, citādi nevaru. Katru dienu cits darbs darāms – sviests jākarsē, jālej traukos, siers jāliek gatavināties, jārīvē, jāved uz Rīgu. Galvenais, ko nekad neaizmirstu – produktu kvalitātei vienmēr jābūt vienādai, ” par ikdienu stāsta Ilmārs un piebilst, ka vēl vismaz līdz pavasarim strādās viens. Kad būs lielāks pieprasījums, tad, protams, paša spēkiem vien galā netiks.
“Siera ražotne” tuvākajā laikā pircējiem piedāvās vēl vienu Latvijas sieru klāstam pēdējos gadus desmitos nepazīstamu produktu – knapsieriņus</i.. Tas ir kaltēts biezpiena siers. Sākumā būs divu veidu – ar ķimenēm un ar garšvielām. Pirmie jau ir gatavi, mēneša laikā interesenti varēs baudīt pie alus vai grauzt čipsu vietā. “Arī knapsieriņus neviens cits neražo,” ar gandarījumu saka Ilmārs Ceriņš un ir pārliecināts, ka šādus ekskluzīvus produktus patērētājiem var piedāvāt tikai mazi uzņēmumi. “Siera ražotne” ir mazs ģimenes uzņēmums, diezin vai tāds otrs Latvijā ir. Var vien papildināt siera meistaru, ka viss Raunā ražotais ir bez konservantiem un krāsvielām.
“Ražojot sieru, jādomā labas domas, lai tas izdotos ar labu garšu un pircējiem neliktu vilties,” kā padomu dodama, saka Marija Ceriņa.
Komentāri